Svinības sākās ar Jelgavas diecēzes priesteru konferenci, un pulksten 12:00 tika koncelebrēta svētā Mise, kur piedalījās vairāk kā 20 garīdznieki no visas Latvijas, kā arī bīskapi Vilhelms Lapelis un Ārvaldis Andrejs Brumanis. Sprediķi teica Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis, kurš pastāstīja bīskapa Antona Justa priesterības ceļu un kalpošanu.
Pēc Svētās Mises visi pulcējās uz svinīgām pusdienām.
Uz nelielu interviju tika aicināts prelāts Jānis Krapāns un bīskaps Antons Justs. Prelāt Jāni Krapān, priesterība ir viens no Dieva aicinājumiem. Kāds Jums bija šis ceļš, jo Jūs esat strādājis ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās? Ko Jums nozīmē būt priesterim? Būt priesterim nozīmē dzīvot bez sava „es”, piederēt tautai un kalpot Dieva godam, apgaismojot cilvēkus un nesot Kristus gaismu.
Dievs mani svētīja, un nepilnus 30 gadus nostrādāju Ukrainā, kur biju jaunākais priesteris, jo kad aizbraucu man bija 35 gadi. Apkalpoju 17 rajonus, kuru teritorija bija gandrīz kā lielākā daļa Latvijas. Vēlāk sāku apkalpot arī Kijevu, kur braucu 230 km turp un atpakaļ divas reizes mēnesī. 1985. gada mani izraidīja no Ukrainas, jo nepadevos Iekšlietu ministrijas ieteikumam. Atgriezos Latvijā Krāslavas rajona Aulejā, braukāju katru otro svētdienu arī uz Kijevu. Ar Černobiļas katastrofu atļāva oficiāli atgriezties Ukrainā. Tagad jau Ukrainā ir vairāk kā 25 priesteri un trīs bīskapi. Daudz draudzes vēl tiek dibinātas, jo pašreiz Ukrainā ir diezgan liels ticības uzplaukums. Lai Dievs svētī Ukrainu! Ekselence, Jūs šodien svinat savu 45. gadu priesterības jubileju. 1996. gadā Jānis Pāvils II, Jūs ordinēja par bīskapu un Jūs arī esat Rīgas Garīga semināra rektors. Ko Jums nozīmē būt priesterim? Man pašlaik svarīgāks liekas jautājums nevis, ko man nozīmē būt priesterim, bet kā labāk sagatavot jaunos priesterus, sevišķi Rīgas garīgajā seminārā? Man jāsaka, ka vairāk kā puse no Latvijas priesteriem ir mani skolnieki. Man pašam, nekad nav bijušas šaubas, ka es kļūšu par priesteris. Kā jau šodien tika runāts sprediķī: „Kā es varēju atstāt tēvu un māti un doties uz Beļģiju?” Tajā laikā neviens nezināja, kur tas atrodas, bet man bija pilnīga paļāvība uz Dievu. Bīskaps Sloskāns man bija atsūtījis vēstuli, lai es sagatavoju dokumentus un dodos uz Beļģiju, bija minēta tikai pilsēta un adrese. Tik vien es zināju, kad devos uz turieni. Sagādāju dokumentus, māte vēl iedeva vienu konservu bundžu ar speķi, maizi, jo domāja, ka tur nebūs, ko ēst. Sēdos vilcienā un braucu. Tur jau mani sagaidīja bīskaps Sloskāns. Pirmā lieta, kas bija jādara bija jāmācās franču valoda. Visu vasaru kopā ar bīskapu Sloskānu mācījāmies valodu. Tad vienu dienu viņš teica, ka es labāk zinu franču valodu nekā viņš, līdz ar to lekcijas beidzās. Tālāk mācījos viens pats, mani aizsūtīja uz mazo semināru, pabeidzu to un iestājos Lones universitātē, lai mācītos filozofiju, pabeidzu ar doktora grādu. Tad tālāk devos uz ASV Insbruku, lai turpinātu studijas, arī tur es devos nekā nezinādams, bet mani tas nekad nav pārsteidzis. Vienreiz man kāds uzdeva jautājumu: „Kāda man ir bijusi visgrūtākā izvēle manā mūžā?” Jāsaka, ka tā varēja būt atgriešanās Latvijā no ASV, bet man dodoties uz Latviju nebija nekādu šaubu, ka tā ir pareizā izvēle. 1991. gadā atbraucu tikai apciemot Latviju, lai izstaigātu savas dzimtās vietas, kur esmu uzaudzis, bet tad man vēl nebija domā atgriezties Latvijā. Bet atrodoties šeit, mani visi aicināja atgriezties un, tad es 1992. gadā atgriezos dzīvot Latvijā.Protams, tas nebija viegli, bet es esmu priecīgs, jo piepildījums ir liels, jo patiesībā būt bīskapam ir viegli, jo cilvēki ir paklausīgi, priesteri ir paklausīgi. Jelgavas priesteri ir ļoti paklausīgi, kur palūdz tur iet un neprasa, kas man par to būs? Jums jaunie cilvēki, kuriem ir jāatstāj karjera, kuru esat iesākuši, vai augstas skolas, vai tēvs un māte - nebaidieties, atstājiet visu tā kā apustuļi atstāja un ziniet semināra adresi: Katoļu iela 16, Rīgā. Nāciet, iestājaties, iesniedziet dokumentus, un mēs redzēsim, ja Dievs jūs ir izredzējis, un tad jūs arī kļūsiet par priesteri. Lai Dievs jums palīdz! Ar jubilāriem sarunājās pr. Andris Kravalis
Materiālu sagatavoja Agnese Januševska | 
