58. Sapulcē, kas sanāk uz Mises svinībām, katram ir tiesības un pienākums ņemt dalību piemērotā veidā atbilstoši dažādajiem amatiem un kārtai.45 Tātad visi kalpotāji un ticīgie, pildot savu pienākumu, dara visu to un tikai to, kas uz viņiem attiecas,46 tā lai pašā Mises svinību izkārtojumā kļūtu redzama dažādos amatos un kārtās vienotā Baznīcā.
I PAR PRIESTERU KĀRTAS PIENĀKUMIEM UN KALPOŠANAS VEIDIEM
59. Ikvienas likumīgas euharistiskā Upura svinības vada Bīskaps vai nu pats, vai caur saviem palīgiem priesteriem.47 Ja Bīskaps ir klāt Misē ar tautas piedalīšanos, viņam svinībās pienākas būt sapulces priekšgalā un pulcināt ap sevi priesterus un, ja tas iespējams, kopā ar viņiem koncelebrēt. Tas lai notiek ne jau ceremoniju ārējā svinīguma pavairošanas dēļ, bet gan lai spožākā gaismā parādītu Baznīcas noslēpumu, kura ir «vienības sakraments».48 Ja Bīskaps Euharistiju necelebrē, un ja to ir uzticējis darīt citam, tad ir atbilstošāk, ka viņš pats vada Dieva vārda liturģiju un Mises beigās dod svētību. 60. Tāpat arī priesteris, kam ticīgo vidū ir dota Priesterības vara Kristus vārdā veltīt Dievam upuri,49 atrodas sapulcinātās tautas priekšgalā, vada tās lūgšanu, tai vēstī pestīšanas ziņu, pulcina ap sevi tautu upura salikšanai Dievam Tēvam caur Jēzu Kristu Svētajā Garā, pasniedz saviem brāļiem mūžīgās dzīves maizi un kopā ar viņiem tajā dalās. Tāpēc, svinot Euharistiju, viņam pienākas kalpot Dievam un ļaudīm ar cienību un pazemību, un ar savas uzvedības un Dieva vārdu sludināšanas veidu ticīgajos radīt dzīvu Kristus klātbūtnes izjūtu. 61. Starp piekalpotājiem pirmo vietu ieņem diakons, kura amats jau no Baznīcas sākumiem ir bijis lielā godā. Misē diakons piedalās Evaņģēlija lasīšanā un dažreiz arī Dieva vārda sludināšanā, vispārējā lūgšanā ticīgo priekšgalā, piekalpošanā priesterim, Euharistijas izdalīšanā ticīgajiem, it īpaši zem vīna zīmēm, un savos žestos un ķermeņa stājā ir pamudinošs piemērs visai sapulcei.
II PAR DIEVA TAUTAS LOMU UN PIENAKUMIEM
62. Mises svinībās ticīgie veido svētu tautu, Dieva īpašumā iegūtus ļaudis un karalisko priesterību, lai pateiktos Dievam un upurētu neaptraipīto hostiju ne vien caur priestera rokām, bet arī kopā ar viņu, kā arī mācītos upurēt sevi pašu.50 To izrādīt viņi lai cenšas ar dziļu reliģisku pārdzīvojumu un ar mīlestību pret brāļiem, kas piedalās tajās pašā svinībās. Tāpēc viņiem jācīnās pret nošķirtas dzīves vai atšķeltības izpausmēm un acu priekšā jāpatur patiesība, ka visiem debesīs ir viens Tēvs un tāpēc visi ir cits cita brāļi. Savukārt vienu kopību viņi sastāda tad, kad klausās Dieva vārdu, piedalās lūgšanās un dziedāšanā, un it sevišķi tad, kad kopīgi upurē Misi un kopīgi iet pie Kunga galda. Ļoti izteiksmīgi šī vienotība kļūst redzama žestos un ķermeņa stājā, kad ticīgie lūdzas visi kopā. Ticīgie lai neatsakās ar prieku pakalpot Dieva tautai katrreiz, kad viņi tiek lūgti izpildīt svinībās kādu atsevišķu uzdevumu. 63. Starp ticīgajiem savs liturģiskais uzdevums ir dziedātāju korim. Tam jāraugās, lai korim paredzētās dziedājumu daļas tiktu labi izpildītas saskaņā ar dažādajiem dziedājumu veidiem, un jāveicina ticīgo aktīva piedalīšanās dziedāšanā.51 Tas, kas tiek sacīts par kori, attiecas arī uz citiem mūzikas pratējiem, it īpaši uz ērģelnieku. 64. Vēlams, lai būtu arī tāds dziedātājs vai kora diriģents, kas vadītu un uzturētu tautas dziedāšanu. Vēl vairāk, ja kora nebūtu, dziedātājiem pienākas vadīt dažādos dziedājumus pārmaiņus ar tautu.52
III PAR DAŽIEM ĪPAŠIEM KALPOŠANAS VEIDIEM
65. Akolīts ir iecelts, lai kalpotu altārim un palīdzētu priesterim un diakonam. Viņa īpašais pienākums ir sagatavot altāri un svētos traukus, kā arī izdalīt ticīgajiem Euharistiju, kurai viņš ir ārkārtējais kalpotājs. 66. Lektors tiek iecelts, lai lasītu Svēto Rakstu lasījumus, izņemot Evaņģēliju. Viņš var lasīt priekšā arī vispārējā lūgšanā ietvertos nodomus un, ja nebūtu psalmista, nolasīt psalmu starp Sv. Rakstu lasījumiem. Lektoram ir savs īpašais uzdevums euharistiskajās svinībās, kas jāveic viņam pašam, kaut arī blakus būtu citi augstākas pakāpes kalpotāji. Lai ticīgie, klausoties Svēto Rakstu lasījumus, varētu saņemt sirdij patīkamu un dzīvinošu spēcinājumu,53 ir nepieciešams, lai lektori, kas pilda šo uzdevumu, būtu patiesi tam piemēroti un rūpīgi sagatavojušies. 67. Psalmista uzdevums ir lasīt psalmu vai kādu citu dziedājumu no Sv. Rakstiem, kas norādīts starp lasījumiem. Sava pienākuma kārtīgai veikšanai psalmistam ir nepieciešamas spējas labi dziedāt, kā arī skaidri un pareizi runāt. 68. No pārējiem piekalpotājiem vieni pilda dažādus uzdevumus presbitērijā, citi ārpus presbitērija. Pirmajiem pieskaitāmi tie, kas nozīmēti kalpot pie svētās Komūnijas kā ārkārtējie kalpotāji54, kā arī tie, kas nes Misāli, krustu, sveces, maizi, vīnu, ūdeni, kūpināmo trauku. Savukārt pie citiem pieskaitāmi:
a) komentētājs, kas ticīgajiem sniedz paskaidrojumus un pamācības, lai viņi tiktu ievadīti svinībās un viņiem būtu vieglāk tās saprast. Komentētāja pamācībām jābūt rūpīgi sagatavotām, īsām un viegli uztveramām.
Pildot savu uzdevumu, komentētājs nostājas piemērotā vietā ticīgo priekšā; mazāk viņam iederētos kāpt ambonā.
b) tie, kas (dažādos novados) uzņem ticīgos pie baznīcas durvīm un viņus izvieto atbilstošās vietās, kā arī kārto viņu gājienus.
c) tie, kas baznīcā vāc ziedojumus. 69. Ir lietderīgi, ka it sevišķi lielākās baznīcās un sapulcēs tiktu nozīmēts kāds, kas rūpētos par dievkalpojuma kārtīgu norisi, kā arī par to, lai kalpotāji savus uzdevumus veiktu skaisti, kārtīgi un dievbijīgi. 70. Visus kalpošanas veidus, kas ir zemāki par diakona kārtai īpašajiem, var pildīt arī vīrieši - laji, kaut arī viņi nebūtu tam iecelti. Kalpojumus, kas tiek veikti ārpus presbitērija, drīkst uzticēt arī sievietēm, vadoties pēc baznīcas rektora pārdomāta sprieduma. Bīskapu Konference var atļaut, ka piemērota sieviete lasītu arī Svēto Rakstu lasījumu pirms Evaņģēlija un pateiktu vispārējās lūgšanas nodomus. Tāpat Konference nosaka atbilstošu vietu, no kuras viņa liturģiskajā sapulcē var lasīt Dieva vārdu.55 71. Ja starp klātesošajiem vairāki drīkst veikt to pašu kalpojumu, nekas viņiem neliedz sadalīt savā starpā dažādas tā paša kalpojuma daļas un tās izpildīt. Piemēram, viens diakons var tikt izmantots dziedāšanai paredzēto daļu izpildīšanai, cits kalpošanai pie altāra; ja paredzēti vairāki lasījumi, tos var sadalīt vairākiem lektoriem utt. 72. Ja Misē ar tautas piedalīšanos ir klāt tikai viens kalpotājs, viņš var pildīt dažādus pienākumus. 73. Jebkura liturģiskā dievkalpojuma sekmīga sagatavošana lai notiek vienprātībā starp visiem, kurus tas skar, vai nu attiecībā uz ritu, vai attiecībā uz pastorāliem apsvērumiem un mūziku, un lai tas notiek baznīcas rektora vadībā un uzklausot arī ticīgos lietās, kas skar tieši viņus. Turpinājums sekos Piezīmes 45. Sal. Konstitūcija par svēto Liturģiju, Sacrosanctum Concilium, nr. 14, 26.
46 Sal. Konstitūcija par svēto Liturģiju, Sacrosanctum Concilium, nr. 28.
47. Sal. Dogmatiska Konstitūcija par Baznīcu, Lumen Gentium, nr. 26, 28; Konstitūcija par svēto Liturģiju, Sacrosanctum Concilium, nr. 42.
48. Sal. Konstitūcija par svēto Liturģiju, Sacrosanctum Concilium, nr. 26.
49. Sal. Dekrēts par prezbiteru kalpošanu un dzīvi, Presbyterorum ordinis, nr. 2; Dogmatiska Konstitūcija par Baznīcu, Lumen Gentium, nr. 28.
50. Sal. Konstitūcija par svēto Liturģiju, Sacrosanctum Concilium, nr. 48; Ritu sv. Kongr., Instr. Eucharisticum mysterium, 25. maijs 1967, nr. 12: AAS 59 (1967) lpp. 548-549.
51. Sal. Ritu sv. Kongr., Instr. Musicam sacram, 5. marts 1967, nr. 19: AAS 59 (1967) lpp. 306.
52 Sal. Ritu sv. Kongr., Instr. Musicam sacram, 5. marts 1967, nr. 21: AAS 59 (1967) lpp. 306-307.
53 Sal. Konstitūcija par svēto Liturģiju, Sacrosanctum Concilium, nr. 24.
54. Sal. Sakramentu disciplīnas sv. Kongr., Instr. Immense caritatis, 29. janvāris 1973, nr. 1: AAS 65 (1973) lpp. 265-266.
55. Sal. Dievišķo kultu sv. Kongr., Instr. Liturgicae intaurationes, 5. septembris 1970, nr. 7: AAS 62 (1970) lpp. 700-701. | 
