Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

120. gadskārtu pieminot
12.08.2005 pl. 14:31

Dace Bluķe,
festivāla preses koordinatore

Pavisam drīz būs klāt septembris, kad ceturto gadu pēc kārtas Liepājā pulcēsies ērģelnieki, lai Starptautiskā Ērģeļmūzikas festivāla ietvaros savu meistarību apliecinātu muzicējot uz ev. lut. Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelēm, kuras šogad atzīmē savu 120-to gadskārtu, un, pirmo reizi festivāla vēsturē, arī uz Sv. Annas baznīcas instrumenta.

Laikā no 8. - 11. septembrim klausītājus priecēs četri ērģelnieki. Vita Kalnciema un festivāla namatēvs Lotars Džeriņs pārstāvēs Latviju. No Zviedrijas savu programmu solās atvest ērģeļspēles virtuozs un komponists Hans-Ūle Eriksons. Festivāla spožākā zvaigzne būs pasaulē slavenā džeza ērģelniece Barbara Denerlaina no Vācijas, kura ar savu nepārspējamo muzicēšanu un 16 izdotiem kompaktdiskiem ir nonākusi vairākās mūzikas, kā arī vispārējās enciklopēdijās. Biļešu iepriekšpārdošana uz koncertiem sāksies no 2. septembra Latviešu Biedrības namā. Tur būs aplūkojama arī festivālam veltīta foto izstāde - liecības par trīs iepriekšējo gadu ērģeļu svētku spilgtākajiem brīžiem.

18. gs. vidū būvētās Sv. Trīsvienības baznīcas četru manuālu ērģeles 27 gadus no 1885. – 1912. g. bija lielākās pasaulē pēc reģistru skaita. Kā varam lasīt ērģeļu vēsturiskajā aprakstā Liepājas domes mājas lapā, sākotnēji uzbūvētais instruments nebija izdevies. Tādēļ vēlāk 1773. gadā instrumentu no jauna un daudz veiksmīgāk sāka būvēt Heinrihs Andreass Konciuss. Meistars saglabāja iepriekšējā instrumenta fasādi, bet pašas ērģeles būvēja no jauna. 1779. gadā Konciuss un viņa znots un palīgs J. A. Šteins oficiāli nodod gatavo instrumentu ar 38 balsīm, 2 manuāliem, pedāli un ap 2000 stabulēm. Daļa no šī instrumenta reģistriem Liepājas ērģelēs skan vēl šodien un tā kā šis ir vienīgais instruments Latvijā, kam saglabājušās meistara darinātās stabules, tā ir nozīmīga Latvijas ērģeļu būves vēstures sastāvdaļa.

Ap 1843.-1849. gadu ērģeļu meistars un arī ērģelnieks K. Hermanis Trīsvienības baznīcas ērģeles izlaboja un ļoti veiksmīgi paplašināja, kā arī no jauna uzbūvēja plēšas. Kad tēva darbnīcas vadību pārņem dēls Kārlis Aleksandrs Hermanis, instruments kļuva par lielāko visā Krievu valstī – tam jau bija 4 manuāli, 76 balsis, 3696 stabules un 23 vēja lādes, kurām vēju deva 8 plēšas.

Kad 1884. gadā ērģeļu būves firma E.F.Walcker & Co  uzstādīja pasaules lielākās ērģeles Rīgas Domā, liepājnieki nesnauda un pielika visas pūles, lai Rīgu pārspētu. Ērģeļu paplašināšana tika uzticēta Barnima Grīneberga firmai, kura apņēmās uzbūvēt vēl lielāku instrumentu kā Rīgā. Jauno ērģeļu iesvētīšana notika 1885. gada 1. decembrī, un pasaules lielāko ērģeļu godu Liepāja saglabā līdz 1912. gadam, kad Hamburgas Sv. Mihaila baznīcā tiek atklāts instruments ar 163 reģistriem un pieciem manuāliem. Tiesa, Otrā pasaules kara laikā tas iet bojā, bet Liepājas ērģeles izdzīvo Dieva roku sargātas un uzticīgu roku aprūpētas.

No instrumenta pirmās atklāšanas līdz mūsu dienām uz Liepājas Trīsvienības baznīcas ērģelēm muzicējuši gan vācu, gan latviešu, gan citu tautību ērģelnieki. Dažādos vēstures posmos pilsētai bijis savs ērģelnieks, sludināts konkurss, lai izvēlētos labāko ērģeļspēles meistaru. Kopš 2002. gada Liepājai atkal ir savs pilsētas ērģelnieks Lotars Džeriņš, kurš arī ir Starptautiskā Ērģeļmūzikas festivāla idejas autors un tā mākslinieciskais vadītājs.

Latvijas mūzikas informācijas centrs