Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

Miris prelāts Jāzeps Lapkovskis
17.08.2005 pl. 21:03

17. augustā Mūžībā aizgājis Krāslavas Romas katoļu draudzes prāvests un prelāts Jāzeps Lapkovskis.

Bēru dievkalpojums, kuru vadīs Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, notiks 20. augustā plkst. 11 Krāslavas katoļu baznīcā. Prelāts Jāzeps Lapkovskis tiks guldīts Krāslavas Romas katoļu baznīcas dārza kapsētā.

Priesteris Jāzeps Lapkovskis ir dzimis 1920.gada 15.martā Daugavpils priekšpilsētā Stropos, ticīgā astoņu bērnu ģimenē. Divi no šīs ģimenes kļuva par priesteriem, bet divas māsas izvēlējās mūķenes kārtu. Dekāns savu bērnību atceras kā sūru darbu ar tulznām, jo savas zemes nebija, nomāja strēli pilsētas smiltiņas, kur melnzemi vajadzēja sanest ar groziem. Pēc Daugavpils poļu - krievu vidusskolas beigšanas 1939.gadā Jāzeps iestājās Latvijas Valsts universitātes Romas katoļu Teoloģijas fakultātē, bet jau nākamajā gadā studijas bija jāpārtrauc, jo Latvijā iebrukusī okupācijas vara Teoloģijas fakultāti slēdza. Jāzeps Lapkovskis iestājās Paula Stradiņa feldšeru skolā. Vācu okupācijas laikā atgriezās Daugavpilī un strādāja par sanitāru kara slimnīcā. Bet tad radās iespēja turpināt mācības, jo vācu varas orgāni atļāva Teoloģijas fakultātei turpināt darbu. Studijas pabeidza 1944. gadā Aglonas garīgajā seminārā. Jauno priesteri gaidīja draudzes un smagie padomju “karojošā ateisma” gadi. Pirmo darba norīkojumu dabūja uz Cēsīm. Vidzemē līdz tam laikam bija tikai viens priesteris. Tāpēc Jāzepam Lapkovskim vajadzēja apkalpot gandrīz vai visu Vidzemi. Bija karš, varas iestādes mobilizēja vīriešus, un jau pēc pāris nedēļām sāka nākt paziņojumi par kritušajiem. Palika atraitnes, daudzas mātes ar bērniem. Jaunais priesteris bija visu laiku viņu vidū, jo visiem vajadzēja mierinājumu. Smiltenē draudze sāka atjaunot nodegušo baznīcu, bet pēkšņi nāca ziņa, ka dedzīgajam misionāram draud apcietināšana. Nācās salikt savu somiņu un doties uz drošāku vietu, uz Aglonas pusi. Latgalē darbs bija daudz vieglāks nekā Vidzemē, bet nospieda tā pati nedrošības sajūta, jo ateistu darbība bija ļoti spēcīga, uz šejieni pat brauca pēc pieredzes, kā iznīcināt ticību. Jāzeps Lapkovskis pildīja priestera pienākumus Brodaižos, Rundānos, vienā no vecākajām Latgales baznīcām - Indricā Daugavas krastos ar pienākumu apkalpot arī Pārdaugavas baznīcu. 1954.gadā Lapkovskim atkal jāatgriežas Vidzemē, pārņemot Cēsu, Siguldas, Raunas un Rūjienas draudzes. Siguldas saliedētā draudze kopā ar jauno prāvestu nolēma celt sev baznīcu. 1960.gadā baznīca bija gatava iesvētīšanai. Novembra naktī pirms iesvētīšanas pie baznīcas ieradās cilvēku grupa milicijas pavadībā, izlauza durvis, iznesa baznīcas inventāru un altāri. Tā vietā uzstādīja veikala letes un plauktus, sakrāva pārtikas produktus un alkoholiskos dzērienus. No rīta atnākušie ticīgie baznīcas vietā atrada veikalu. Draudze un prāvests, kurš bija ielicis pūles un enerģiju, izcīnot dažādas atļaujas un dokumentus, smagi pārdzīvoja notiekošo. Šoreiz prāvestam Lapkovskim vietējā izpildkomiteja pavēlēja divdesmit četru stundu laikā atstāt Vidzemi, citādi tiks arestēts. Ar sarūgtinātu sirdi Lapkovskis aizbrauca uz Zemgali, kur pāris gadu strādāja Lauceses un Demenes draudzē. Tad saņēma no garīgās vadības paaugstinājumu un tika iecelts par Ilūkstes dekānu. Šajā amatā viņš nostrādāja 17 gadus.  Garīdznieka prasme vadīt garīgo dzīvi draudzē, būt prasīgam un reizē izpalīdzīgam, sirsnīgam un dedzīgam sprediķotājam, skaistu liturģisko dziedājumu izpildītājam, - tas viss palīdz būt tautas vidū, to pulcināt. Prāvestam allaž ir cēla un humāna pieeja visiem un visam, patriotiska attieksme pret visu notiekošo.

Kopš 1980.gada Jāzeps Lapkovskis iecelts par lielās Krāslavas draudzes prāvestu un dekānu. Šeit viņš ar visu sirdi nodevās skaistās Krāslavas baznīcas atjaunošanai un uzkopšanai. Latvijas atdzimšanas gados rūpējās par draudzes īpašuma atgūšanu. 1989. gada pavasarī. viņam bija gods Krāslavas baznīcā iesvētīt Latvijas Valsts karogu. Pēc ilgiem un murgu pilniem ateisma gadiem simtiem krāslaviešu pirmo reizi dziedāja “Dievs, svētī Latviju”, un pēc tam gājienā tauta devās uz pilsētas laukumu uzvilkt karogu. Dekāntēvs bija šī svinīgā gājiena vidū. 1992.gadā prāvests pilsētas skolās gatavoja jauniešus iesvētīšanai, vēlāk organizēja katehētus ticības mācības pasniegšanai jaunatnei. Visam, kas Atmodas gados ienāca skolās, prāvests deva savu svētību: skolas jubileju dievkalpojumi, skolas un mazpulka karogu iesvētīšana, pilsētas iedzīvotāju sapulces, skolotāju konferences. Liels ir viņa ieguldījums sabiedriskās saskaņas veidošanā, vienojot dažādu tautību ticīgos. Iemantota liela cieņa, kopā ar draudzi pārdzīvoti gan prieka brīži, gan grūtības. 1994.gadā Jāzeps Lapkovskis atzīmēja priesterības zelta jubileju, arī priesterības 55 gadus. Par nopelniem baznīcas un sabiedrības labā Jāzeps Lapkovskis 1995.gadā apbalvots ar Polijas atdzimšanas komandora Krusta ordeni. 1998.gadā paaugstināts par prelātu.  Dekāns tic, ka cilvēku sirdsdruvā laba sēkla nezūd un ka galvenais ir mīlestība, ar kādu tuvojamies cilvēkam. Tā patiesība ir gan ticības lietās, gan arī valsts lietās. Sirmais prāvests Jāzeps Lapkovskis turpina kalpot Dievam un Tēvijai.

Apkopots pēc www.kraslava.lv materiāliem