Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Pāvests Benedikts XVI - Ķelnē (apkopojums)
21.08.2005 pl. 16:39

Silvija Krivteža, Ervīns Svilāns

21. augusta rītā ar aplausiem un prieka pilniem saucieniem jaunieši sagaidīja Benediktu XVI. Pasaules Jauniešu dienu noslēguma Svētās Mises celebrācija sākās plkst. 10.00.

Tajā piedalījās vairāki tūkstoši kardinālu, bīskapu, priesteru un gandrīz miljons jauniešu. Iespaidos dalās priesteris Andris Kravalis:

“Svētais tēvs, tu piederi jauniešiem un jaunieši pieder tev” – Benediktu XVI apsveica Ķelnes arhibīskaps kardināls Joahims Meisners. Dieva Vārda liturģija atklāja pāvesta vadīto Euharistijas svinību starptautisko raksturu. Liturģiskie lasījumi notika vairākās valodās.

Benedikts XVI uzsvēra, ka šodien jaunieši no 197 valstīs uzsāks atpakaļceļu uz mājām, tāpat kā kādreiz trīs Austrumu gudrie. Pāvests jaunajiem kristiešiem norādīja uz Kristu, kas ir visa sākums un mērķis. Sprediķa vadlīnija bija Euharistija, kas pārmaina cilvēka sirdi, piepilda to ar gaismu. Tikai labestība var uzvarēt ļaunumu. Šī uzvara pamazām pārveido pasauli. Jauniešiem ir jāatklāj Dieva klātbūtnes un komūnijas aspekts.

Sprediķī Svētais tēvs pieminēja vakardienas lūgšanu vigiliju, kas noslēdzās ar Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Uzsvēra, ka Euharistijas iedibināšanā tika īstenots pasaules atjaunošanas svarīgākais akts: nāve, kuru brīvprātīgi pieņēma Jēzus, pārvērtās par mīlestību un dzīvību. Maizes un vīna pārvēršana par Kunga Miesu un Asinīm, un svētās Komūnijas pieņemšana, aicina arī mūs iekšēji atjaunoties un stiprināt vienotību ar Dievu un cilvēkiem – teica Benedikts XVI.

Adorācija ir paklausības žests, tā ir Dieva atzīšana. Neļaujieties kārdinājumiem nepiedalīties svētdienas Svētajā Misē. Palīdziet citiem atklāt liturģijas nozīmi un skaistumu – aicināja pāvests. No tās izplūst miers un prieks. Svētais tēvs norādīja uz nepieciešamību dalīties priekā ar citiem, īpaši šodien, kad pasaulē pieaug aizvien lielāka reliģijas vienaldzība. Cilvēks aizmirst par Dievu. Aicināja jauniešus dzīvē atklāt patieso zvaigzni, kas norādīs ceļu pie Jēzus Kristus. „Centīsimies aizvien labāk iepazīt Kristu, lai pārliecinošā veidā varētu vest citus pie Viņa. Tādēļ ir jāiemīl Svētie Raksti, jāpadziļina Baznīcas mācība, jāstiprina ticības kopiena” – uzsvēra Benedikts XVI.

* * *

20.augustā pāvestam paredzētas tikšanās ar dažādu valstu bīskapiem un Pasaules Jauniešu dienu dalībniekiem. Starp Baznīcas vadītājiem Ķelnē ir arī Rīgas arhibīskaps kardināls Jānis Pujats un Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs.

Šodien un rīt Pasaules Jauniešu dienu galvenie pasākumi notiks Marienfeldas jeb Marijas laukumā. Agrāk tur bija brūnogļu izraktuves. Nosaukums ņemts no smilšakmenī izcirstās Dievmātes statujas. Šodien šī 1420. gadā veidotā statuja atrodas Frenčes baznīcā.

Pulksten 12.00 laukumā ieradās jaunieši. Pēc brīža tika atnesta Betlēmes miera lāpa. Visiem dalībniekiem tika izdalītas mazas lampiņas, lai tās aiznestu uz savām mājām. Kā zvaigznes vadītie Austrumu gudrie, arī jaunieši, dosies uz grotu, lai pielūgtu jaundzimušo Pestītāju.

Lūgšanu vigilija sāksies pulksten pusdeviņos vakarā. Tai būs divas daļas: vesperes, kuru laikā tiks atnests Pasaules Jauniešu dienu krusts un Dievmātes ikona, un euharistiskā adorācija un gaismas svētki. Gaisma ir viens no nozīmīgākajiem kristiešu simboliem un tas būs arī lūgšanu vigilijas un XX Pasaules Jauniešu dienu noslēguma Euharistijas svinību galvenais simbols. Marienfendas laukumā ir izveidotas 27 gaismas kolonnas. Vigilijas laikā jaunieši aizdedzinās 7 tūkstoši svecīšu. Ne mazāk svarīgs būs arī pakalnu un mākoņu simbols. Daudzās kultūrās un reliģijās tas norāda uz vietu, kur cilvēks tiekas ar Dievu.

21. augustā pulksten 10.00 Marienfeldas laukumā pāvests Benedikts XVI celebrēs XX Pasaules Jauniešu dienu noslēguma Svēto Misi, skaitīs lūgšanu “Kunga Eņģelis”, tiksies ar vācu bīskapiem un pasākuma organizatoriem. Svētdienas vēlā vakarā pāvests atgriezīsies Romā.

* * *

18. augusta rītā no savas vasaras rezidences Kastelgandolfo pāvests devās uz Romas Čampino lidostu. Pēc īsas atvadu ceremonijas Svētais tēvs ar aviokompānijas Alitalia A 321 lidmašīnu devās uz Ķelni. Ceļā viņš pavadīja divas stundas.

Ķelnes nosaukums ir cēlies no vārda ‘kolonija’. Viduslaikos tā bija viena ievērojamākajām Hanzas pilsētām. Ķelne bija transporta, tirdzniecības, izglītības un reliģijas centrs. To laiku bagātības rezutāts bija Ķelnes Doma celtniecība. Arhibīskaps Reinalds fon Dassels 1163. gadā no Milānas uz Ķelni pārveda trīs ķēniņu relikvijas. Šodien Ķelne ir moderna pilsēta, kurā dzīvo gandrīz miljons iedzīvotāju. Tā aktīvi piedalās jaunās Eiropas veidošanā. Ķelne ir pazīstama arī kā “Vācijas Roma”, un katru gadu to apmeklē vairāki tūkstoši svētceļnieku. Starp daudzajiem mākslas darbiem katedrālē, visslavenākā ir glezna, ko 1450. gadā gleznojis Stefans Lohners, kā arī triptihs virs galvenā altāra, 96 svētnīcas kora vietas un zelta lāde, kurā glabājas trīs ķēniņu relikvijas.

Ceturtdienas pusdienlaikā Benedikts XVI ieradās Ķelnes-Bonnas starptautiskajā lidostā. Pāvestu sagaidīja Vācijas prezidents Horsts Kohlers, kanclers Gerhards Šroders, kardināls Karls Lēmans un citas amatpersonas. Pēc goda parādes, abu valstu himnu atskaņošanas un valsts vadītāju apsveikuma, uzrunu teica pāvests Benedikts XVI.

"Esmu ieradies Ķelnē uz XX Pasaules Jauniešu dienām, ko jau kopš ilga laika bija ieplānojis un paredzējis mans priekštecis, neaizmirstamais Jānis Pāvils II" – teica pāvests.

Benedikts XVI pateicās visiem klātesošajiem, kuri viņu sagaidīja un sirsnīgi uzņēma Ķelnē. Pāvests īpaši pateicās Vācijas Republikas prezidentam, valdības pārstāvjiem, diplomātiskā korpusa locekļiem, Ķelnes arhidiecēzes kardinālam Joahimam Meisneram un citiem Baznīcas pārstāvjiem. Pēc šiem apsveikuma vārdiem Benedikts XVI piebilda:

"Daudzo jauniešu tikšanās ar Pētera Pēcteci ir Baznīcas vitalitātes zīme. Es esmu priecīgs atrasties jauniešu vidū, atbalstīt viņu ticību un dzīvināt viņu cerību. Tanī pašā laikā, esmu drošs, ka kaut ko saņemšu arī no jauniešiem, īpaši – no viņu entuziasma, no viņu smalkjūtīguma un viņu gatavības stāties pretī nākotnes izaicinājumiem. Viņiem un personām, kuras viņus uzņēma uz šīm notikumiem bagātajām dienām, es sūtu savus vissirsnīgākos sveicienus".

Turpinot uzrunu, Svētais tēvs atgādināja, ka šo Pasaules Jauniešu dienu laikā, Ķelnē, viņam paredzētas vairākas svarīgas tikšanās. Viņš tiksies ar vācu bīskapiem, kā arī ar citu Baznīcu un ekleziālo kopienu pārstāvjiem. Pāvests savas vizītes laikā apmeklēs arī Sinagogu, kur tiksies ar ebreju kopienu, un pieņems dažu musulmaņu kopienu pārstāvjus. Norādīja, ka runa ir par ļoti svarīgu tikšanos, kas veicinās ekumēnisko dialogu un savstarpēju sadarbību, lai visi kopā sadarbotos taisnīgākas, brālīgākas un humānākas sabiedrības veidošanā.

Savā uzrunā pāvests īsumā pievērsās arī šo Pasaules Jauniešu dienu tēmai: „Mēs atnācām Viņu pielūgt”. Viņš atgādināja, ka tā ir iespēja padziļināti aplūkot cilvēciskās eksistences nozīmi, uzlūkojot to kā „svētceļojumu”, kas tiek veikts „zvaigznes” vadībā, meklējot Kungu. Pāvests visus aicināja pievērst uzmanību trīs Austrumu gudrajiem, kuri bija vieni no pirmajiem, kas Jēzū no Nācaretes saskatīja Mesiju un pielūdza Viņu.

"Tāpat kā Austrumu Gudrie, arī visi ticīgie, bet īpaši jaunieši, ir aicināti uzņemties iet pa dzīves ceļu, meklējot patiesību, taisnību un mīlestību. Tas ir ceļš, kura mērķi un piepildījumu var sasniegt tikai satiekot Kristu; taču satikšanās ar Kristu var notikt tikai pateicoties ticībai".

Pāvests arī norādīja, ka Vācija ir ļoti bagāta ar senu kristīgu tradīciju. Visā tās teritorijā saglabājušās daudzas redzamas zīmes: vēstures un mākslas pieminekļi, vērtīgi dokumenti, pētījumi teoloģijā un filozofijā, daudzo svēto garīgais mantojums, kas katram mūsdienu cilvēkam var būt liels atbalsts viņa kultūras un ticības izaugsmē. Visas minētās zīmes liecina par ticības un kristīgās tradīcijas auglīgumu. Pāvests minēja vairākas izcilās personības un svētos, kuriem bijuši cieši sakari ar Ķelni vai tās apvidu: svēto Bonifāciju, svēto Albertu Lielo, svēto Ursulu un svēto Terēzi-Benediktu no Krusta jeb Edīti Šteinu. Viņš novēlēja, lai šie svētie būtu Pasaules Jauniešu dienu dalībniekiem dzīvs „paraugs” un „aizbildņi”.

Uzrunas beigās pāvests norādīja, ka viņš lūdzas par Vācijas zemi un tautu, novēlēja visus Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai un vēlēja visiem klātesošajiem, svētceļiniekiem un Vācijas iedzīvotājiem Dieva svētību.

Pēc sagaidīšanas lidostā Benedikts XVI automašīnā aizbrauca uz Ķelnes arhibīskapa rezidenci, kas atrodas pilsētas centrā. Pēc pusdienām un īsas atpūtas pāvests devās uz kuģu piestātni pie Rodenkirhenas tilta. Pulksten 16.45 kopā ar 60 jauniešiem un žurnālistu grupu viņš brauca pa Reinas upi, kas ir viena no garākajām upēm Eiropā. Piebildīsim, ka uz kuģa bija arī Andreta Līvena no Rīgas. Pāvestu pavadīja pieci kuģi, kas simbolizē piecus kontinentus. Krastā stāvošie jaunieši dziedāja Pasaules Jauniešu dienu himnu „Venimus adorare eum” un dziesmu „Benissez le Seigneur!”

Pēc divdesmit minūšu ilga brauciena kruīza kuģīši piestāja Poller Rheinviesenas ostā, kuras tuvumā atrodas liels laukums. Tur arī notika svinīga pāvesta sagaidīšanas ceremonija. Vispirms augsto viesi apsveica daži jaunieši, tad Vācijas bīskapu konferences vadītājs kardināls Karls Lēmans. Pēc Evaņģēlija fragmenta, kas vēstī par trīs ķēniņu vizīti Betlēmē, nolasīšanas, uzrunu teica pāvests. Pasākuma temats „Kur ir jaundzimušais jūdu Ķēniņš?” Trīs Austrumu gudrie ieradās Betlēmē, kas nozīmē „maizes nams”. „Trūcīgajā Betlēmes kūtiņā uz salmiem gulēja "kviešu grauds", kurš nomirstot nesīs "daudz augļu". No jauna ar ticību sekojot mūsu Pestītāja ceļam no Silītes nabadzības līdz atstātībai pie Krusta, mēs varam labāk saprast Viņa mīlestības noslēpumu, kas atpestī cilvēci” – vēstījumā rakstīja pāvests Jānis Pāvils II.

Foto: www.karazym.org

* * *

Benedikts XVI apmeklēja ebreju sinagogu

19. augusta pusdienlaikā Benedikts XVI ieradās Ķelnes sinagogā. Pāvestu sagaidīja rabīns un trīs ebreju kopienas pārstāvji. Svētais tēvs vispirms apmeklēja Piemiņas zāli, kas veltīta holokausta upuru, īpaši Ķelnes ebreju 11 tūkstoši mocekļu, piemiņai, bet vēlāk – sinagogu. Pēc Svēto Rakstu lasījuma ebreju valodā, atskanēja raga skaņas. Pāvestu apsveica rabīns Netanels Teitelbauns.

Ebreju kopiena Ķelnē ir pati senākā visā Vācijā un Centrāleiropā. Pirmo reizi tā tika pieminēta 321. gadā. Sinagoga eksistēja jau 1040. gadā. Laika gaitā kopiena ne vienmēr varēja izmantot savu kulta vietu. Tā tika vajāta Krusta kara laikā, 1349. gadā cieta no epidēmijas, 1424. gadā tika aizliegta kopienas darbība un izdzīta no Ķelnes. Kad 1798. gadā franču armija iebruka pilsētā, ebreji atgriezās un atjaunoja kopienas darbību.

1933. gadā Ķelnē bija 20 tūkstoši ebreju. Nacistu vajāšanas laikā tika nogalināti 11 tūkstoši ebreju, bet pārējiem izdevās aizbēgt. Kopienas darbība tika atjaunota 1945. gadā. Pateicoties citu kristiešu kopienu atbalstam 1938. gadā sagrautā sinagoga tika no jauna uzcelta 1959. gadā. Šodien Ķelnes ebreju kopienā ir vairāk nekā četri tūkstoši ticīgo ebreju.

Tiekoties ar ebreju kopienu Vācijā, Benedikts XVI apliecināja vēlēšanos turpināt iet pa Jāņa Pāvila II iemīto taku, proti, darīt visu, lai uzlabotu attiecības un padziļinātu draudzības saites ar jūdu tautu. Norādīja, ka ebreju kopiena Ķelnes pilsētā var patiešām justies kā mājās, jo tieši šeit, salīdzinot ar pārējām vietām Vācijas teritorijā, tā ir atradusies no vissenākajiem laikiem.

Atceroties sāpīgos vēstures notikumus, Benedikts XVI atgādināja, ka šogad svinam atbrīvošanas no nacisma koncentrācijas nometnēm 60-to gadadienu. Koncentrācijas nometnēs gāja bojā miljoniem ebreju. Šajā sakarā Svētais tēvs teica:

Es pieņemu vārdus, ko rakstīja mans cienījamais Priekštecis, Aušvicas atbrīvošanas 60-tās gadadienas sakarā, un arī es saku: „Es noliecu galvu visu to priekšā, kuriem nācās ciest šo ‘mysterium iniquitatis’ izpausmi”. Tā laika briesmīgajiem notikumiem „nemitīgi jāmodina sirdsapziņas, jānovērš nesaskaņas un jāmudina miera veicināšanu”.

Uzrunas turpinājumā pāvests atsaucās uz Vatikāna II koncila deklarāciju Nostra Aetate un tās mācību, jo šogad aprit 40 gadi kopš šī dokumenta pasludināšanas. Viņš norādīja, ka daudz pa šiem gadiem ir izdarīts, taču daudz vēl ir arī darāmā:

"Es mudinu veicināt atklātu un uzticības pilnu dialogu starp jūdiem un kristiešiem: tikai tādā veidā būs iespējams panākt joprojām diskutējamo vēstures jautājumu kopīgu interpretāciju, kā arī – un jo īpaši – spert soli uz priekšu, attiecību starp jūdaismu un kristiānismu novērtēšanā no teoloģiskā viedokļa. Ja gribam, lai šis dialogs būtu atklāts, tad mēs nedrīkstam noklusēt vai mazvērtēt pastāvošās atšķirības: tieši ņemot vērā to, kas mūs savstarpēji šķir mūsu dziļās ticības pārliecības dēļ, un šī paša iemesla dēļ, mums ir citam citu jārespektē".

Noslēdzot uzrunu, Romas bīskaps atgādināja, ka mēs nedrīkstam skatīties tikai atpakaļ, bet mums ir jāraugās arī uz priekšu, jāraugās uz šodienas un rītdienas uzdevumiem.

* * *

 21. augusta rītā ar aplausiem un prieka pilniem saucieniem jaunieši sagaidīja Benediktu XVI. Pasaules Jauniešu dienu noslēguma Svētās Mises celebrācija sākās pulskten 10.00. Tajā piedalījās vairāki tūkstoši kardinālu, bīskapu, priesteru un gandrīz miljons jauniešu. Iespaidos dalās priesteris Andris Kravalis:

“Svētais tēvs, tu piederi jauniešiem un jaunieši pieder tev” – Benediktu XVI apsveica Ķelnes arhibīskaps kardināls Joahims Meisners. Dieva Vārda liturģija atklāja pāvesta vadīto Euharistijas svinību starptautisko raksturu. Liturģiskie lasījumi notika vairākās valodās.

Benedikts XVI uzsvēra, ka šodien jaunieši no 197 valstīs uzsāks atpakaļceļu uz mājām, tāpat kā kādreiz trīs Austrumu gudrie. Pāvests jaunajiem kristiešiem norādīja uz Kristu, kas ir visa sākums un mērķis. Sprediķa vadlīnija bija Euharistija, kas pārmaina cilvēka sirdi, piepilda to ar gaismu. Tikai labestība var uzvarēt ļaunumu. Šī uzvara pamazām pārveido pasauli. Jauniešiem ir jāatklāj Dieva klātbūtnes un komūnijas aspekts.

Sprediķī Svētais tēvs pieminēja vakardienas lūgšanu vigiliju, kas noslēdzās ar Vissvētākā Sakramenta adorāciju. Uzsvēra, ka Euharistijas iedibināšanā tika īstenots pasaules atjaunošanas svarīgākais akts: nāve, kuru brīvprātīgi pieņēma Jēzus, pārvērtās par mīlestību un dzīvību. Maizes un vīna pārvēršana par Kunga Miesu un Asinīm, un svētās Komūnijas pieņemšana, aicina arī mūs iekšēji atjaunoties un stiprināt vienotību ar Dievu un cilvēkiem – teica Benedikts XVI.

Adorācija ir paklausības žests, tā ir Dieva atzīšana. Neļaujieties kārdinājumiem nepiedalīties svētdienas Svētajā Misē. Palīdziet citiem atklāt liturģijas nozīmi un skaistumu – aicināja pāvests. No tās izplūst miers un prieks. Svētais tēvs norādīja uz nepieciešamību dalīties priekā ar citiem, īpaši šodien, kad pasaulē pieaug aizvien lielāka reliģijas vienaldzība. Cilvēks aizmirst par Dievu. Aicināja jauniešus dzīvē atklāt patieso zvaigzni, kas norādīs ceļu pie Jēzus Kristus. „Centīsimies aizvien labāk iepazīt Kristu, lai pārliecinošā veidā varētu vest citus pie Viņa. Tādēļ ir jāiemīl Svētie Raksti, jāpadziļina Baznīcas mācība, jāstiprina ticības kopiena” – uzsvēra Benedikts XVI.

RadioVaticana.Org