Referāts skanēja Viskrievijas valsts bibliotēkas, ārzemju literatūras nodaļas Lielajā zālē. T. Vladimirs runāja par to, ka brālis Rožē (1915.05.12 - 2005.08.16), gan nebija prieteris šī vārda šaurā, tradicionālā nozīmē, tas ir, viņš nebija priesteris, kuram ir tiesības „saistīt un atraisīt”. Viņš bija ikonu gleznotājs, kas ar visu savu dzīvi ir uzgleznojis tikai vienu ikonu – Vienas, Svētas, Katoliskas un Apustuliskas Baznīcas, Nedalāmas Kristus Baznīcas ikonu. Tāpat t. Vladimirs īsi atgādināja brāļa Rožē dzīves gājumu, to, kā viņš nodibināja ekumēnisko kopienu Tezē, par kuras galveno uzdevumu kļuva ideja iemiesot dzīvē izlīgumu starp kristiešiem. Brālis Rožē apzinājās, ka Baznīca, kā viena Kristus miesa nevar būt sašķelta. Sašķeltība ir skārusi nevis Baznīcu, bet cilvēkus Baznīcā, kuri ir nokļuvuši dažāda veida pretrunu un politizācijas varā. Ka Baznīcā svarīgākais ir nevis dažādu struktūru savienošana, jeb dievkalpojumu sistēmas unifikācija, bet gan izlīgums starp cilvēkiem. Tajā arī sakņojās brāļa Rožē ekumēnisms, skaidroja t. Vladimirs, kurš pats daudzkārt ir viesojies Tezē. Brāļa Rožē priesterības īpatnība bija pilnīgs autoritārisma un kontroles trūkums. Nevis autoritārisms, bet autoritāte, kas balstās uz savstarpēju mīlestību un uzticību – bija par pamatu veidam, kā tika vadīta kopiena. Katrs no brāļiem veic savus pienākumus, bet „priesteris” cenšas „palīdzēt katram atklāt savas personīgās spējas, kuras tas saņēmis no Dieva”. Šādos apstākļos saglabājas miers starp brāļiem : „Nav vietas greizsirdībai, savstarpējai sāncensībai, brāļi viens otru papildina... un savstarpēji bagātinās.” Liela nozīme brāļa Rožē „priesteriskajā” kalpošanā bija arī principam „nenodari pāri”, atzīmēja t. Vladimirs. Tezē dibinātājs vienmēr uzskatīja, ka svarīgi ir: „nevis traucēt cilvēka personīgajām attiecībām ar Dievu, nevis manipulēt ar cilvēka sirdsapziņu, bet gan uzticēties Dieva darbībai cilvēkā.” Tezē netiek atbalstītas pamācības, izskaidrošana, „vienkāršu patiesību pasludināšana”. Brālība cenšas „parādīt Patiesību” tā, lai varētu teikt cilvēkiem, kas „slāpst pēc patiesības”: „Ej un raugi” – lūk vieta, kur cilvēki ar personīgo piemēru cenšas parādīt, „kā var dzīvot mierā un saticībā, kas balstās uz Dieva mīlestību”. Pats brālis Rožē, „vienmēr rādīja evaņģēliskas vienkāršības, atvērtības, uzticīgas pieejamības piemēru”, stāstīja referāta autors. Brālis Rožē nemīlēja runāt par grēku un Dieva sodu, tāpēc viņam pārmeta „ētisko liberālismu”. Tomēr, t. Vladimirs uzskata, ka viņš gandrīz tikai par to vien runāja, tikai savdabīgā veidā: nevis nosodot, iebaidot, bet gan atklājot drošu ceļu, kā atrast Dievu, aizvien runājot par mīlestību, piedošanu, žēlsirdību. Tiesības tā runāt viņš pierādīja ar visu savu dzīves gājumu, ir pārliecināts t, Vladimirs. Referāta noslēgums bija veltīts īpašajām Tezē lūgšanām. Šī lūgšanas, kurās piedalās visi brāļi un svētceļnieki, ir „vienkāršas, kā bērna vervelēšana, un tajā pašā laikā dziļas, kā pats Evaņģēlijs, jo tieši no turienes tās ir smeltas. Tieši šāda lūgšana, kas ir pieejama ikvienam, kas bieži sevī ietver pat tikai vienu frāzi, kas tiek atkārtota dažādās valodās, var sapulcēt un nevis sašķelt „izkliedēto mazo ganāmpulku”. Gan Tezē lūgšana, gan visa brāļa Rožē dzīve un kalpošana iemieso viņa lielo atklāsmi..., izpratni par Kristus Baznīcas vienību un centienus pēc izlīguma,” nobeidza t. Vladimirs. Blagovest-media.ru / Agnuz.Info
Foto: Taizé 2005 | 
