Grāmata, kuras nosaukums ir „Es sēju, bet ražu ievāks citi” mums atklāj šī „nabagu nabaga” plašo garīgo apvārsni. Šarls de Fuko ir cēlies no aristokrātu ģimenes, viņš aizvadīja bezrūpīgu bērnību un jaunību un līdz piecpadsmit gadu vecumam neticēja Dievam. Šarls iestājās karaskolā un tika nosūtīts uz Alžīru, pēc tam uz Maroku. Tikšanās ar kādu priesteri viņam palīdzēja atklāt ticību.  Dodoties svētceļojumā uz Svēto Zemi Šarls iemīl nabadzīgo Jēzus dzīvi, un pēc atgriešanās Francijā iestājas Trapistu mūku kopienā. Viņš tiek nosūtīts uz Sīriju, kur tiek iesvētīts par priesteri, vēlāk pārceļas uz Maroku, kur dzīvo vientuļnieka dzīvi. Šarls de Fuko nomira tuksnesī, viņu nogalināja berberi – vietējie iedzīvotāji.
To, kā dzīvoja un mira Šarls de Fuko labi izsaka šī viņa lūgšana: „Mans Dievs, kas esi manī un ap mani, māci man lūgties, kā man tas jādara; liec manā dvēselē tās jūtas, ko Tu vēlies tajā atrast, un esi godināts manī, savā mazajā radībā! Mans Dievs, Tu esi tik labs! Tu atklājies, Tu uzrunā mani dvēseles dziļumos. Mans Dievs, dāvā man žēlastību vienmēr atpazīt un uzņemt Tevi, kas tik bieži nāc pie manis; sagaidīt Tevi ar pazemību, paļāvību, dāvājot Tev sevi un savu mīlestību, kas visa pienākas Tev.” Tikai pēc Šarla de Fuko nāves izveidojās kopienas, kuras sekoja viņa dzīves piemēram. Šodien tādas ir 10 kongregācijas un 8 garīgās dzīves kopienas. Pazīstamākās no tām – Jēzus Mazās Māsas un Šarla de Fuko brālība. Piedāvājam šeit ieskatīties dažos Šarla de Fuko domugraudos, kas publicēti grāmatā. Pielūgšana Katra cilvēka dzīves centrā ir jābūt Vissvētākā sakramenta pielūgšanai. Mīlestība Jo vairāk tu mīli, jo vairāk lūdzies. Apustulāts Katram kristietim ir jābūt apustulim: tas nav padoms, tā ir pavēle, mīlestības pavēle. Labestība Es varu darīt labu tik lielā mērā, cik svēts es esmu. Sakārtotība Dodoties ceļā, lai kaut ko paveiktu, nedrīkst griezties atpakaļ, to neizdarot. Sirdsapziņas izmeklēšana Jautā sev par visu: Kā manā vietā rīkotos Kungs? Un pēc tam rīkojies tā. Tas ir tavs vienīgais likums, bet to ir jāievēro vienmēr. Euharistija Katra cilvēka dzīves mērķim ir jābūt Svētās Hostijas pielūgšanā. Euharitijā – Dievs ir ar mums, Dievs ir mūsos, tas ir Dievs, kurš vienmēr atdod Sevi mums, lai mēs Viņu mīlētu, Viņu pielūgtu, Viņu apskautu, Viņu iegūtu. Ticība Ticību nevar savienot ar lepnību, godkāri, ar vēlmi, lai tevi ciena visa pasaule. Lai ticētu ir jākļūst pazemīgam. Jēzus Kristus Jēzum pienākas tikai dedzīga mīlestība. Sekošana Kristum Seko tad, ja mīl. Lūgšana Lai mūsu dzīve ir nemitīga lūgšana. Priesteri Priesteris ir tabernākuls, viņa uzdevums – rādīt Jēzu, pašam paliekot malā tā, lai būtu redzams tikai Jēzus... Svētums Vienīgi paši kļūstot svēti, mēs varam svētdarīt citus. Evaņģēlijs Ja mēs nedzīvojam saskaņā ar Evaņģēliju, tad arī Jēzus nedzīvo mūsos. Sadarbībā ar Agnuz.Info | 
;)