Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

Sv. Agates baznīcas pamatakmens iesvētīšana
27.09.2005 pl. 11:00

Andris Vasiļevskis

Sestdien 24. septembrī ap dienas vidu Nīgrandes pagasta Kalnos, tika iesvētīti jaunceļamās Kalnu sv. Agates baznīcas pamatakmens.

Šīs idejas autors ir draudzes prāvests, Viduskurzemes dekāns Gatis Bezdelīga, kam nebija vienaldzīgi Lietuvas pierobežā dzīvojošie kurzemnieki. Par to, ka šeit būtu jābūt baznīcai, jau Padomju Savienības gados- ideja bija tā laika kolhoza priekšsēdētājam Jāņa Blūma kungam, kurš lai dabūtu cauri projektu, bija to pieteicis kā kapliču, kuras būvēšanai atļauja netika liegta. Savukārt nākot patiesībai gaismā viss tika apstādināts līdz šodienai. Blūma kunga acīs mirdzēja prieks, ka šis projekts atdzimst plašākas baznīcas veidolā ar zvanu torni, kolonnām un turklāt uz viņa laikā iesāktā fundamenta.

V.E. Liepājas un Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis izteica prieku, ka vietējie ļaudis alkst pēc garīguma ko smelties dievnamā, jo šis dievnams būs atvērts visiem labas gribas cilvēkiem, kā katoļticīgajiem, tā luterāņiem un baptistiem, neskatoties uz to piederību konfesijai. Šī būs vieta kur sanākt visiem kopā ne tikai Ziemassvētkos un Lieldienās, bet katru Kunga dienu - svētdienu, veltot laiku kopīgai lūgšanai, klusumam, pārdomām un kultūrai, kas veicina garīgās un kristīgās dzīves attīstību.

Pēc dievvārdu liturģijas tika nolasīts raksts, kurš ievietots kapsulā un uz kura parakstījās Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis, dekāns Gatis Bezdelīga, bijušais un esošā pagasta priekšsēdētāji: Jānis Blūms un Inta Rasa, Draudzes vecākā Aušrute Krasucka, arhitekte Austra Siliņa un būvinženieris Jakušonoka kungs.

Kapsulā ievietoja sv. Agates dienā pasvētītu ūdeni un maizi, kas kalpo pret uguns nelaimēm un pāris monētas kā šī laika liecību nākamajām paaudzēm. Kapsulas iemūrēšanu pamatakmenī, katrs klātesošais varēja veikt, tā pieliekot roku šī darba procesā.

Pēc svētības visi devās uz kultūras namu, kur Kalnu čaklās dāmas bija sarīkojušas maltīti no pašdarinātiem gardumiem un pārsteigumu, ekskursiju uz kultūras nama jumta, kur bija iespēja palūkoties uz šo vietu no skatam nepierasta redzes leņķa, bet par šīsdienas iespaidiem un nākotnes vīzijām palūdzu padalīties baznīcas arhitekti Siliņas kundzi un būvnieku Jakušonoka kungu:

- Pastāstiet, ko jūs esat izbaudījuši, redzot to, cik daudz ļaužu sabrauc uz šo dievkalpojumu – pirmo šajā baznīcā.

Nīgrandē bija svarīgs pasākums sv. Agates baznīcas pirmais dievkalpojums, kurā pamatos tika likts vēstījums nākamajām paaudzēm, un tas bija tā kā pirmā elpa jaunās baznīcas nākotnes tapšanai. Interesanti redzēt un izjust to pašu sākumu, kad tā būve sāk tapt, jo viss bija labvēlīgs: gan laiks bija ļoti saulains, gan cilvēku bija pietiekoši daudz un tādi priecīgi un smaidīgi, pozitīva attieksme un visa tā pozitīvā aura ir kā tāds pamats, ka notiek tā, kā tam jānotiek.

- Tā kā zināmā mērā ir arī sava daļa Dieva svētības.

Jā, jā…

- Savukārt Jums, Jakušonoka kungs, kā būvniekam – tādam dziļi racionālam cilvēkam – kā Jums liekas?

Es jau neesmu arhitekts, es esmu būvinženieris, un mums tie lidojumi ir nedaudz piezemētāki. Tajā projektā jau es arī biju iekšā vairāk vai mazāk, vismaz konstrukciju daļā. Un mēs jau kādu pusgadu atpakaļ šo objektiņu apsekojām, jo pamati un daļēji arī sienas ir vairākus gadus stāvējušas. Faktiski, tas ir padomju laika produkts. Uzdevums bija tāds, ka maksimāli lēti un ekonomiski un tajā pašā laikā racionāli un labi, lai būtu laba ekspluatācija un arī lai baznīca labi izskatītos. Tādi it kā kopā nesavienojami jēdzieni. Es domāju, ka redzot gatavu projektu, paliek tāds iespaids, ka ir savienota gan ekonomiskā puse, gan izskats. Manuprāt, labs akcents ir tornis. Viss tas, kas ir izdarīt, bija priekšdarbi. Viss ir sakopts, jo cilvēki šeit nebija uzvedušies pārāk labi. Ir sakopts tik tālu, ka varēja pat dievkalpojumu noturēt šodien. Tornim ir divi pirmie pamati izrakti (no četriem). Mūsu uzdevums ir līdz salam pabeigt pamatus un visus tos darbus, ko sala laikā nedara. Es domāju, ja viss būs kārtībā, tad nākamajā vasarā vai rudenī – pēc gada – dievkalpojums jau varēs notikt zem jumta.

Pateicoties šai sv. Agates baznīcai, Nīgrandes pagasts un vispār šī vieta un apkārtne iegūs jaunu veidolu, izteiksmīgu siluetu, jo tas atrodas kalnā. Tas harmonizēs apkārtējo vidi, radīs gan daudz sakoptāku iespaidu visā apkārtnē, gan viņš uzrunās skatītāju no liela attāluma. Es domāju, ka arī  caurbraucējiem un tūristiem tas būs piesaistes objekts.

- Ko Jūs novēlētu tiem ticīgajiem cilvēkiem, kuri nāks uz šo dievnamu?

Es novēlu, pirmkārt, ieiet baznīcā ar apskaidrotu dvēseli, jo – kā saka – labais pievel labo. Visu gaišo un labo domu spēks arī dziedē cilvēku un arī rada labu vidi visapkārt, gan arī labvēlīgi iespaido cilvēkus un iet ar tādu domu baznīcā.

Ir jau patīkami, ka baznīcas rodas. Un tas jau pats par sevi ir rādītājs – acīmredzot, cilvēkiem ir pēc tā prasība. Tas jau nav no tā atrauts. Mēs jau nepiedalāmies pirmajā šādā būvniecībā. Pēc Antras projektā šī jau ir otrā baznīca, un esam diezgan daudz piedalījušies būvdarbos un remontējuši esošās baznīcas. Man ir liels prieks un gandarījums, ka mēs esam iesaistījušies šajā procesā. Un tiem, kas apmeklēs to baznīcu, visi tie labākie novēlējumi. Es domāju, ka viņi to darīs tāpēc, ka tā vajag!

Nobeigumā varu tik piebilst draudzes prāvesta vārdiem, ka katra cilvēka ceļš pie Dieva ir ļoti īpašs, dažāds, sarežģīts, tas ved uz baznīcu. Šis ceļš ir pilns ar labiem darbiem un mīļiem cilvēkiem, kuri arī dodas uz savu Dievnamu.

Andris Vasiļevskis, RTI
Foto: Gintars Vēzis

   • Attēlu galerija
(uzklikšķiniet, lai palielinātu)