Ar Jāni Pāvilu II sākās viens no ilgākajiem pontifikātiem Baznīcas vēsturē. Tā laikā pāvests, kā pats to teica, atnācis no ‘tālās zemes’, tika atzīts par morālo autoritāti ne tikai no katoļu, bet arī no nekristiešu un neticīgo puses. Par to liecināja cilvēku līdzjūtība viņa slimības laikā un patiesas skumjas pēc viņa nāves: visi to labi atceramies. Vatikāna bazilikas grotās pie pāvesta kapa nepārtraukti plūst svētceļnieku straumes. Šī izteiksmīgā zīme liecina cik dziļi Jānis Pāvils II ir palicis cilvēku sirdīs, vispirms, caur savas mīlestības un paļāvības Dievam sniegto liecību. Viņā apbrīnojam ticības un lūgšanas spēku, pilnīgo paļāvību Dievmātes aizbildniecībai, sevišķi viņa dzīves visgrūtākajos un dramatiskākajos brīžos”- teica pāvests.
Benedikts XVI uzsvēra, ka Jānis Pāvils II bija cilvēks, kas pilnībā piederēja Jēzum caur Mariju, kā tas izteikts viņa bīskapa ģerbonī: „Totus tuus”. Viņa ievēlēšana par pāvestu notika rožukroņa lūgšanai veltītā mēneša vidū – un labi atceros, ka tā bija svētdiena, - teica Svētais tēvs. Rožukronis, ko bieži redzējām pāvesta rokās, kļuva par vienu no viņa pontifikāta simboliem. Caur televīzijas un radio starpniecību ticīgie visā pasaulē varēja vienoties mariāniskajā lūgšanā, un caur viņa dzīves piemēru mācīties atklāt tās kontemplatīvo un kristoloģisko nozīmi.
Patiesi, rožukroņa lūgšana nav pretrunā ar Dieva Vārda meditāciju un liturģisko lūgšanu. Kristu, kuru satiekam Evaņģēlijā un Sakramentos, kopā ar Mariju kotemplējam dažādos Viņa dzīves brīžos, skaitot prieka, gaismas, sāpīgos un godības noslēpumus. Marijas skolā mācāmies līdzināties viņas Dēlam un sludināt Viņu ar visu savu dzīvi. Ja kristietim Euharistija ir katras dienas centrs, tad rožukronis īpašā veidā padziļina mūsu komūniju ar Kristu un māca dzīvot tā, lai mūsu sirds skatiens vienmēr būtu pievērsts Viņam, lai visus un visu apņemtu Dieva žēlsirdīgā mīlestība.
Kontemplatīvs un misionārs: tāds bija mūsu dārgais Jānis Pāvils II, - teica Svētais tēvs. Viņš bija tāds, pateicoties ciešai vienībai ar Dievu, kuru stiprināja ikdienas svinētajā Euharistijā un ilgajās lūgšanās. Kad skaitām „Kunga Eņģelis”, Jāņa Pāvila II sirdij tik tuvo lūgšanu, mūsu pienākums ir pateikties Dievam par to, ka Viņš dāvāja Baznīcai un pasaulei tik izcilu un lielu apustuļa Pētera pēcteci. Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums saglabāt viņa garīgo mantojumu” – teica Benedikts XVI. RadioVaticana.org | 
