Tēvs Bernhards vērsa uzmanību uz to vai Eiropai vajadzīgs Dievs un Baznīca, cik Baznīca ir atbildīga par Eiropu, vai Dievs vēlas un izvēlas Eiropu. Viņš sacīja, ka jēdzienu „būt izvēlētam” bieži lieto nevietā. Lektors jautāja, vai būt izvēlētam ir iedomība, vai tā ved uz fanātismu, fundamentālismu, neiecietību? Dievs izvēlējās Izraēla tautu, tai tika dota Tora – 10 baušļi, 10 ceļi, kas bija uzdevums. Abats minēja, ka būtu labi, ja ikvienai citai tautai būtu tik taisnīgi likumi. Dievs Ābrahamam nesolīja valsti un varu, taču solīja zemi, visu pasauli. Arī Jēzum – Mesijam bija jāiegūst visa pasaule. Ticīgais ierodoties kādā zemē to ieņem ar Dieva palīdzību, jo Kungam pieder visa svētā zeme. Bernhards Nābers minēja, ka Dieva tauta ir izraudzīta, lai tā sludinātu Dieva darbus un aicinātu cilvēkus no tumsas gaismā. Dievs izvēlējis kristiešus, lai tie pildītu kādu uzdevumu. Saņemot to, kristieši tiek stipri pārbaudīti, tādēļ jābūt lielai paļāvībai uz Dievu. Abats teica, ka Dievs mīt tur, kur viņam ļauj to darīt. Lektors uzskata, ka 10 baušļi ir daudz labāki par Eiropas Savienības konstitūciju. 10. baušļi ir 10 piedāvājumi un, ja cilvēks mīl Dievu, viņš nekad nepārkāps tos. Dievs izvēlas visus cilvēkus kā līdzstrādniekus, taču viņš dod cilvēkam brīvību. Pie viņa paliek mazs pulciņš, tikai visi nesaprot, ka tiek aicināti dzīvot Dievā. Tēvs Bernhards stāstīja, ka Eiropā būtu jāpanāk sociālais izlīdzinājums starp visām tautām. 1. Pētera vēstulē ir teikts, ka mēs esam izvēlēta tauta, palīgi Dieva darbu sludināšanai. Lektors teica, ka cilvēki bieži neiet vēlēt, jo uzskata, viens neko nevar mainīt, taču 60. Psalms liecina, ka ar Dieva palīdzību mēs varam darīt lielus darbus. Augustīns ir teicis, ka ar vienu dedzīgo pietiek, lai izglābtu tautu. Bernhards Nābers minēja, ka, lai pateiktu Eiropai „jā”, ir vajadzīgi kristieši, kuriem ir liela paļāvība uz Dievu. Kristīga Eiropa var izpildīt uzdevumu, kas uzdots visai cilvēcei. Pirms 2000. gada iestāšanās tika formulēti uzdevumi nākošajam gadu tūkstotim, viens no tiem bija –apturēt nabadzību un badu, taču joprojām tūkstošiem cilvēku visā pasaulē mirst bada nāvē. Lektors atzina, ka Eiropas Savienībai vienmēr svarīga bijusi saimniecība – kopēja valūta, kopējs tirgus. Izglītības, pētniecības vai jauniešu projektam tiek meklēts saimniecisks labums. Tad rodas jautājums, vai visa centrā ir cilvēks vai nauda. Abats sacīja, ka saimniecības centrā ir cilvēks, ja tā nav, tad viņš kļūst par vergu. Ļoti svarīgi ir ieaudzināt jauniešos garīgumu, svarīgākais audzināšanas uzdevums ir veidot personību, tādēļ, ka jaunie cilvēki veidos nākotni. Tēvs Bernhards runāja par ētiku, vai tā ir redzama saimniecībā, vai tai ir nepieciešama ētika. Cilvēks nedrīkst domāt globāli, bet gan universāli, jo Dievs ir visa centrā. Valsts ir domāta, lai kalpotu cilvēkam, nevis cilvēks valstij. Noslēgumā Bernhards Nābers minēja, ka Eiropā valda dažādi viedokļi un pārliecības. Eiropiešiem jāatgādina par kristīgo vērtību sistēmu. Nekas nevar izdoties bez kristiešu pūlēm un aicinājuma. Sadarbībā ar | 
