Lasījums no Sakāmvārdu grāmatas (Sak 31, 10-13.19-20.30) Krietnu sievieti kas atradīs? Augstāk par pērlēm viņas vērtība. Uz viņu paļaujas viņas vīra sirds, un ieguvumu tam netrūkst. Viņa dara tam labu, nevis ļaunu visās sava mūža dienās. Viņa rūpējas par vilnu un liniem un labprāt strādā savām rokām. Savu roku viņa izstiepj pēc kodaļas, un viņas pirksti satver vārpstiņu. Viņa atver trūkumcietējam savu delnu un savu roku sniedz nabagam. Mānīgs ir glītums, un skaistums ir tukšība; cildināta tiks tāda sieviete, kas bīstas Kunga. Psalms 128 (127) Refrēns: Svētīgi ir tie, kas Kunga bīstas. Svētīgs ir ikviens, kas Kunga bīstas,
kas staigā Viņa ceļus.
Tu ēdīsi no savu roku darba,
tu būsi laimīgs, un tev labi klāsies. (Refrēns) Tava sieva kā auglīgs vīnakoks
tava nama sienās.
Tavi bērni kā eļļas koka atvases
ap tavu galdu. (Refrēns) Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules tesaloniķiešiem (1 Tes 5, 1-6) Par to laiku un brīdi, brāļi, nav vajadzības, ka jums tiktu rakstīts. Jūs paši taču labi zināt, ka Kunga diena atnāks tā kā zaglis naktī. Jo, kad viņi sacīs: "Miers un drošība", tad negaidīti pār viņiem nāks bojāeja kā grūtniecei sāpes, un viņi neizbēgs. Bet jūs, brāļi, neesiet tumsībās, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā zaglis. Visi jūs taču esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. Tāpēc negulēsim kā citi, bet būsim nomodā un skaidrā prātā!
Alleluja.
Palieciet Manī, un Es palikšu jūsos.
Kas paliek Manī, tas nes daudz augļu. Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 14-30)
Tanī laikā Jēzus pastāstīja mācekļiem šādu līdzību: "Kāds cilvēks aizceļodams sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu īpašumu. Vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām. Un pats aizceļoja. Tas, kas bija saņēmis piecus talentus, tūlīt aizgāja un laida tos apgrozībā, un nopelnīja citus piecus. Tāpat arī tas, kas divus bija saņēmis, nopelnīja divus citus. Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un, ieracis zemē, noslēpa sava kunga naudu. Pēc ilgāka laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka ar viņiem norēķināties. Tad piegāja klāt tas, kas bija saņēmis piecus talentus, un atnesa citus piecus talentus, sacīdams: "Kungs, tu man iedevi piecus talentus. Lūk, es nopelnīju vēl citus piecus." Viņa kungs sacīja tam: "Labi, tu krietnais un uzticīgais kalps! Tu biji uzticīgs mazumā: es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!" Klāt piegāja arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: "Kungs, tu man iedevi divus talentus. Lūk, es nopelnīju vēl citus divus!" Kungs sacīja viņam: "Labi, tu krietnais un uzticīgais kalps, tu biji uzticīgs mazumā: es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!" Un piegāja klāt arī tas, kas bija saņēmis vienu talentu, un sacīja: "Kungs, es zināju, ka tu esi bargs cilvēks. Tu pļauj tur, kur neesi sējis, un savāc tur, kur neesi kaisījis. Tāpēc es baidīdamies aizgāju un paslēpu savu talentu zemē. Lūk, saņem to, kas ir tavs!" Viņa kungs atbildot sacīja viņam: "Ļaunais un slinkais kalps! Tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis? Tad tev vajadzēja manu naudu dot naudas mainītājiem, un es pārnācis saņemtu savu ar augļiem. Tāpēc atņemiet viņam talentu un atdodiet tam, kam ir desmit talentu. Jo katram, kam ir, tam tiks dots, un viņam būs pārpilnība. Bet tam, kuram nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam ir. Un nederīgo kalpu izmetiet ārā tumsā. Tur būs raudāšana un zobu griešana." Dienas lasījumi no “Mieram tuvu” | 
