Viņš teica, ka mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, no kurām visredzamākais ir Internets, atstāj dziļu iespaidu uz cilvēku ģimenes ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi. „Šis forums ir vienreizēja iespēja, kas palīdz saprast, kā vadīt „informācijas sabiedrību” konstruktīvas attīstības ceļā un kā izvairīties no nepareiziem soļiem,” teica relators. Viņš paskaidroja, ka ir jārēķinās ne tikai ar „digitālajām iespējām”, bet arī ar „digitālajām dilemmām”.
Jaunās tehnoloģijas var dot saziņas iespēju ar tiem, kas dzīvo visnabadzīgākajos un izolētākajos pasaules reģionos, un piešķirt balsi tiem, kas pagātnē bieži vien bija nesadzirdēti un aizmirsti. Taču var gadīties arī, ka tehnoloģiju attīstības process rada jaunas iespējas vienīgi tiem, kas jau bauda labus dzīves standartus un teicamas komunikācijas iespējas.
Šobrīd Baznīcas izaicinājums ir ierobežot tā saukto „digitālo plaisu” starp nabadzīgajiem un bagātajiem, starp nabadzīgajām un bagātajām zemēm. „Bagātajām zemēm ir jāpalīdz mazāk attīstītajām zemēm vairot datorizācijas procesu un pieeju jaunajiem sociālās saziņas līdzekļiem. Tas iespējams, sniedzot finansiālo atbalstu, ievedot informācijas tehnoloģijas un sadarbojoties kultūras jomā,” norādīja arhibīskaps Folijs. Viņš pieminēja, ka Svētais Krēsls ir palīdzējis attīstīt Internet iespējas Amazones attālo ciematu iedzīvotājiem.
Šodien arī liela daļa komerciālo aktivitāšu notiek ar Internet palīdzību. Daudzi to sauc par virtuālo vai kibernētisko telpu. Šī telpa, patiešām, ir ļoti reāla. Baznīcas uzdevums ir panākt, lai šai telpā nebūtu vietas diskriminācijai un aizspriedumiem.
Monsinjors Folijs atgādināja arī, ka Internets, kas aizsākās kā saziņas instruments kara apstākļos, laika gaitā ir pārvērties par attīstības un miera instrumentu.
Savā pēdējā lielākajā dokumentā „Straujā attīstība” pāvests Jānis Pāvils II ir teicis: „Modernās tehnoloģijas ievērojamā veidā veicina sociālās komunikācijas ātrumu, daudzumu un pieejamību, taču tās nespēj veicināt to delikāto dalīšanos, kas notiek starp prātu un prātu, sirdi un sirdi, un kam ir jābūt katras saziņas pamatā, lai kalpotu solidaritātei un mīlestībai”.
Arhibīskaps Džons Folijs savu uzrunu noslēdza sakot, ka Baznīcas pienākums ir aizpildīt šos cilvēcības un solidaritātes robus miljoniem cilvēku un nākamo paaudžu labā. RadioVaticana.org | 
