Svētais tēvs atgādināja, ka ikreiz, kad kristīgā kopiena gatavojas atcerēties Pestītāja dzimšanu, tā ievēro sevī prieka izjūtas, kas zināmā mērā tiek nodotas visai sabiedrībai. Adventā kristīgā tauta izbauda divkāršu gara kustību: no vienas puses, tā paceļ skatienu uz sava svētceļojuma vēsturē galējo mērķi, kas ir Jēzus Kunga godības pilnā atnākšana; no otras puses, atceroties Jēzus piedzimšanu Betlēmē, tā noliecas silītes priekšā. Kristiešu cerība ir vērsta uz nākotni, taču tā dziļi sakņojas pagātnes notikumā. Piepildoties laikam, Dieva Dēls piedzima no Jaunavas Marijas: „piedzima no sievietes, padots likumam”, kā teikts svētā Pāvila vēstulē galatiešiem.
Šodien mēs tiekam aicināti palikt nomodā, gaidot pēdējo Kristus atnākšanu. „Esiet nomodā!” saka Kristus, „jo jūs nezināt, kad nama Kungs nāks” (Mk 13,35.37). Līdzība par saimnieku, kas ir devies ceļojumā un par kalpiem, kam uzticēts būt nomodā, norāda uz to, cik svarīgi ir būt gataviem pieņemt Kungu, kad Viņš, negaidot, atnāks. Kristīgo kopiena ar nepacietību gaida Viņa „parādīšanos”. Apustulis Pāvils, rakstot korintiešiem, aicina uzticēties Dievam un dzīvot pasaulē, tā lai mūs varētu atrast nevainojamus Kunga dienā. Tāpēc, sākoties Adventam, liturģija no mūsu lūpām liek atskanēt Psalmā izteiktajai lūgšanai: „Kungs, rādi mums savu žēlsirdību un dod mums savu pestīšanu” (Ps 84,8).
Skaidrojot Adventa laika nozīmi, pāvests piebilda: „Varam teikt, ka Advents ir laiks, kurā kristiešiem savās sirdīs vajadzētu atjaunot cerību, ka viņi ar Dieva palīdzību spēj pārveidot pasauli”. Šai sakarā pāvests Benedikts XVI atgādināja Vatikāna II koncila konstitūciju Gaudium et spes par Baznīcu mūsdienu pasaulē. „Tas ir teksts, ko caurstrāvo kristīgā cerība,” viņš teica. Pāvests īpaši norādīja uz 39. punktu, kas saucas „Jaunas debesis un jauna zeme”. Tajā teikts: „No Atklāsmes zinām, ka Dievs gatavo jaunu mājokli un jaunu zemi, kurā mājo taisnība… Tomēr jaunas zemes gaidīšanu nedrīkst mazināt rūpes par darbu uz šīs zemes. Tieši pretēji, šīm rūpēm ir jāveicina jaunas zemes gaidīšana.”
Pāvests noslēdza uzrunu sakot, ka mūsu darba labos augļus baudīsim, kad Kristus nodos Tēvam savu mūžīgo un universālo valstību. Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Vissvētākā Marija, Adventa Jaunava palīdz mums pavadīt šo laiku, esot nomodā un uzcītīgi darbojoties, gaidot Kungu. RadioVaticana.org | 
