Bezvainīgā ieņemšana (Katoliskās Baznīcas Katehismā)  Svētais Andrejs no Krētas (ap 660 – 740)
„Jaunava Marija Dieva plānā...” Grēka zemums aptumšoja mūsu iesākumā dotās cieņas pievilcību un skaistumu. Bet, piedzimstot augstākā Skaistuma Mātei, mūsu daba no jauna iemantoja savu skaidrību un atkal redzēja sevi veidotu pēc pilnīgā parauga un Dieva cienīgu. Mēs visi bijām devuši priekšroku šai pasaulei, šeit lejā un nevis augšienes Valstībai. Vairs nebija atlikusi nekāda cerība uz pestīšanu; mūsu dabas stāvoklis sauca debesis palīgā. Beidzot dievišķajam visuma Veidotājam labpatika nolemt radīt jaunu pasauli, citu pasauli – harmonijas un jaunības pasauli. Vai gan nepienācās, ka skaidra jaunava, jaunava bez grēka, uzreiz sāk kalpot šim noslēpumainajam plānam? Un kur gan atrast tādu jaunavu? Kur citur, ja ne šajā sievietē, vienīgajā starp visām, ko visuma Radītājs izvēlējis pirms paaudžu paaudzēm? Jā, viņa ir Dieva Māte, marija ar dievišķo vārdu, kuras miesa ļāva ieraudzīt dienas gaismu iemiesotajam Dievam un kuru Dievs pats bija pārdabiski sagatavojis par savu templi. Tāds, lūk, bija Pestītāja nodoms – radīt jaunu dzimšanu civlēcei, likt jaunu radību pagātnes vietā. Tāpat kā paradīzē Dievs ņēma no tīrās, neaptraipītās zemes mazliet māla, lai veidotu no tā pirmo Ādamu, tāpat brīdī, kad vajadzēja īstenot savu paša Iemiesošanos, Viņš ņēma citu zemi, Viņš izvēlējās skaidru un bezvainīgu Jaunavu, izredzētu starp visām radībām. Viņā Dievs mūs pārradīja un pats kļuva jaunais Ādams, Viņš – Ādama Radītājs. Tā, lai vecais tiktu izglābts caur jauno un mūžīgo. Sadarbībā ar  | 
;)