Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Vēstījumi

Liepājas bīskapa Vilhelma Lapeļa vēstījums Kristus Dzimšanas svētkos
23.12.2005 pl. 15:36

Pasaulē nav populārāku svinību kā Dieva Dēla dzimšanas atcere. Eņģelis ganiem no debesīm vēstīja: "Es jums pasludinu lielu prieku, šodien ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs."

Dieva Dēlu kā Pestītāju cilvēce bija gaidījusi un pēc Viņa ilgojusies daudzus gadu tūkstošus un, lūk, šis brīdis pienāca, kad Dievs, apžēlodamies par cilvēkiem, sūtīja savu Dēlu kā mazu, nevarīgu bērnu. Patiešām, tas ir liels prieks, jo Kristus nākdams, līdzi atnes pestīšanu no grēka un mieru labas gribas cilvēkiem. Patiesi labas gribas cilvēki ir tie, kurus ar Dievu saista ticība, cerība un mīlestība. Ja šodien daudzās pasaules vietās valstis savstarpēji karo un miera tik bieži nav arī starp atsevišķiem cilvēkiem, tad tas nozīmē, ka vēl cilvēki tā īsti nav savu dzīvi saistījuši ar Kristu un Viņa mācību. Ko varētu darīt miera veicināšanas labā? Protams, ka vienā mirkli būs grūti samierināt tautas un valstis, toties katra spēkos ir sevi saistīt ar Kristu un tādējādi, iegūstot Dieva mieru sevī, vairot to pasaulē.

Pirmā saikne ir ticība, kas cilvēku saista ar Dievu. Bet ja kādam ticības nav vai arī tā ir pazaudēta, tad šāda cilvēka dzīve kļūst viegli pieejama ļaunumam. Ticība ir gan Dieva dāvana, bet, lai to iegūtu, cilvēkam ir jāsadarbojas ar Dievu. Šī sadarbība izpaužas kā tiekšanās pēc patiesības, godīga dzīve un uzticīga Dieva baušļu pildīšana. Kas tādā veidā meklē ticību, tam viss kalpos tās iegūšanai. Kāds gudrs mūks vienam ticību zaudējušajam ir sacījis: "Sāc ik dienas krustīties ar svētīto ūdeni, un ticība pati pie tevis atnāks." Citiem vārdiem sakot, ticību var iegūt un atgūt, veicot konkrētu reliģisku darbību.

Otrā saikne ir cerība. Tā dāvā pārliecību, ka viss ko Dievs ir apsolījis, piepildīsies un ne ļaunumam, bet gan tikai labajam ir nākotne un galavārds. Bet grūtā izmisuma brīdī cilvēks var garīgi sagrīļoties un, zaudēdams orientāciju, nezināt ko pasākt. Tādam derētu atcerēties tautas atziņu: "Ja tev dzīve kļuvusi pārāk nepanesama, centies darīt citiem labu." Neviens cilvēks pasaulē nespēs otram izdarīt tik daudz laba, cik mums visiem izdarījis Jēzus ar savu ienākšanu pasaulē. Tāpēc Ziemsvētkos ir tradīcija apdāvināt bērnus un arī pieaugušos citam citu. Sevišķi svētīgi ir atcerētie trūcīgākos. Ir kāds stāsts par daudzbērnu ģimeni, kara nonākusi trūkumā un aizņēmusies paprāvu naudas summu, taču iespējai to atdot zudušas visas cerības. Atnākot Ziemsvētkiem, ģimene apsēdusies ap pustukšu galdu. Pēkšņi atvērušās durvis un ienācis naudas aizdevējs. "Tā tik vēl trūka pie visām likstām", nodomājis ģimenes tēvs. Bet naudas aizdevējs, apsveicis ģimeni Kristus dzimšanas svētkos un uz galda nolicis lielu iesaiņotu grozu, aizgājis. To atverot, mājinieki pirmām kārtām pamanīja pārplēstu parādzīmi un vēl arī gardumus svētku galdam. Ja tajos Ziemsvētkos kāds patiešām piedzīvoja Dieva mieru, tad noteikti tas bija aizdevējs, kas spēja atlaist parādu un, protams, arī tie, kas šo cilvēkmīlestību piedzīvoja.

Trešā saikne - tā ir mīlestība, kas cilvēku saista ar Dievu. Ziemsvētkos pasaulē nāca pati Mīlestība. Mazais bērns Jēzus pievelk mūs un mūsu sirdis. Tāpēc arī cilvēki mīl Viņa dzimšanas svētkus. Teju visi mūsu zemes dievnami šajos svētkos ir ļaužu pilni. Katras mīlestības spēka pamatā ir tas, ka tai nespēj pretoties mīlētā sirds. Arī tā sirds, kas reizēm spītējas un neļaujas sevi sasildīt. Ziemsvētki ar jauko dievkalpojumu baznīcā spēj mūs darīt gaišākus un garīgi bagātākus. Un tie, kuru sirdīs Kristus ir dzimis - ir spējīgi mīlestībā apskaut pasauli, daloties saņemtajā priekā.

No sirds novēlu visiem ticības, cerības un mīlestības piepildītus Ziemsvētkus!

Liepājas bīskaps Vilhelms Lapelis
 
Informatīvais izdevums "Nāc", Nr.29