Atpestīšanas darbs sākās ar to, ka Dievs radīja Jaunavu, nākamā Pestītāja Māti. Evaņģēlijā minētais Eņģeļa vēstījums bija veltīts šai Nācaretes Jaunavai, kas bija līdzīga Ievai Ēdenes dārzā: „Svētais Gars nāks pār tevi un Visaugstā spēks tevi apēnos, tāpēc Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls” (Lk 1, 35). Kā debesu dāvana cilvēcei no viņas piedzima Kristus, jeb Jaunais Ādams, kā Viņu mēdz saukt Baznīcas Tēvi. Tas ir jauns cilvēku celms, kuri dzīvo Dieva žēlastībā. Tādā veidā Dievs atjaunoja grēka izpostīto kārtību. „Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums”, saka apustulis Pāvils (2 Kor 5, 17). Ar Dieva Dēla iemiesošanos un dzimšanu tiek svētīts arī katra cilvēkbērna tapšanas brīnums. „Šis noslēpums ir liels”, tā par vīrieša un sievietes tuvību laulībā saka apustulis Pāvils (Ef 5, 32). Dievs piedalās cilvēku radīšanā, dodot katram jau iedīglī nemirstīgu, individuālu dvēseli. Novēlu, lai šis noslēpums vienmēr paliek liels un svēts, kam nobrieduši jaunieši tuvojas tikai altāra gaismā svētīti. Lai kristīgajā tautā tiek uzturēti šķīsti dzīvības avoti! Tādi, Dieva žēlastībā atjaunotie ļaudis, varēs būt par kodolu jaunai tautas tikumiskai atmodai. Kristus ir mūsu Prieks, Cerība un Miers. Priecīgus Ziemsvētkus! Kardināls Jānis Pujats, Rīgas arhibīskaps metropolīts | 
