Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 7, 10-14) Tajās dienās Kungs runāja, sacīdams Jūdas ķēniņam Ahazam: "Prasi no Kunga, sava Dieva, sev zīmi vai no pazemes dziļumiem, vai no debesu augstumiem." Bet Ahazs atbildēja: "Es nelūgšu un nekārdināšu Kungu." Tad Isajs sacīja: "Tad klausies, Dāvida nams! Vai tad jums nepietiek ar cilvēku apgrūtināšanu, ka jūs kļūstat nepanesami arī manam Dievam? Tāpēc Kungs pats dos jums zīmi. Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 40 (39)
Refrēns: Lūk, es nāku pildīt Dieva gribu. Kaujamo un ēdamo upuri Tu neesi gribējis,
bet esi atvēris man ausis.
Dedzināmo un gandarīšanas upuri
Tu neesi prasījis,
tad es sacīju: "Lūk, es nāku." R. Pildīt Tavu gribu, mans Dievs, es vēlos,
un Tavs Likums ir manā sirdī.
Es sludināju Tavu taisnību lielā draudzē,
lūk, savas lūpas es neaizvēru — Kungs, Tu zini. R. Tavu taisnību es neapslēpu savā sirdī
un sludināju Tavu uzticību un palīdzību.
Tavu žēlsirdību un Tavu uzticību es neesmu slēpis
lielās draudzes priekšā. R. Lasījums no vēstules ebrejiem (Ebr 10, 4-10) Brāļi, nav iespējams grēkus atcelt ar vēršu un āžu asinīm. Tāpēc, ienākdams pasaulē, Kristus saka: "Upurus un dāvanas Tu neesi gribējis, bet esi Man radījis miesu. Dedzināmie upuri un upuri par grēkiem Tev nepatika. Tad Es sacīju: "Lūk, Es nāku. Grāmatas sākumā ir rakstīts par Mani, lai Es izpildītu, Dievs, Tavu gribu."" Iepriekš pateicis: "Upurus un dāvanas, dedzināmos upurus un upurus par grēkiem Tu neesi gribējis, un tie Tev nepatika", lai gan tie tika nesti saskaņā ar Likumu, pēc tam Viņš saka: "Lūk, Es nāku, lai izpildītu Tavu gribu." Viņš atceļ pirmo upuri, lai nodibinātu otro. Pamatojoties uz šo gribu, mēs esam svētdarīti ar Jēzus Kristus miesas upurēšanu reizi par visām reizēm. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lai ir slavēts Dieva Vārds! Vārds ir tapis miesa un dzīvojis mūsu vidū,
un mēs redzējām Viņa godību. Lai ir slavēts Dieva Vārds! Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38) Tanī laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nazarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija. Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: "Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!" Viņa izbijās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu. Bet eņģelis viņai sacīja: "Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu, un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un Viņu sauks par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala." Tad Marija sacīja eņģelim: "Kā tas notiks, jo es vīra nepazīstu?" Un eņģelis viņai atbildot sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu. Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams." Tad Marija sacīja: "Redzi, es esmu Kunga kalpone; lai man notiek pēc tava vārda!" Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lasījumi no "Mieram tuvu" | 
