Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Gavēņa laika IV svētdiena (Gads B)

Lasījums no Hroniku otrās grāmatas (2 Hr 36, 14-16.19-23)

Tajās dienās visi augstie priesteri un tauta vairoja savus grēkus, sekojot visām pagānu negantībām, un apgānīja Kunga namu, ko Viņš bija iesvētījis Jeruzalemē. Un Kungs, viņu tēvu Dievs, agri celdamies un ik dienas pamācīdams, sūtīja ar savu vēstnešu roku viņiem brīdinājumus, jo Viņš žēloja tautu un savu mājokli.

Bet viņi izsmēja Dieva sūtņus, nonievāja Viņa vārdus un zobojās par praviešiem, kamēr sacēlās Kunga dusmas pret Viņa tautu, un vairs nebija glābiņa.

Ienaidnieki aizdedzināja Kunga namu, sagrāva Jeruzalemes mūrus, nodedzināja visas pilis un iznīcināja visu, kas bija vērtīgs.

Ja kurš izbēga no zobena, tas tika aizvests uz Babilonu un kalpoja ķēniņam un viņa dēliem līdz pat persiešu ķēniņa valdīšanas laikam.

Tā piepildījās Kunga vārdi, ko bija teikusi Jeremija mute: "Kamēr zeme nebūs saņēmusi savus sabatus, tā visās posta dienās gulēs neskarta, iekams nebūs apritējuši septiņdesmit gadi."

Bet persiešu ķēniņa Kīra valdīšanas pirmajā gadā, lai piepildītos Kunga vārdi, ko Viņš bija teicis ar Jeremija muti, Kungs pamudināja persiešu ķēniņa Kīra garu, un tas lika pa visu savu valsti izsludināt arī rakstiski šādus vārdus: "To saka Kīrs, persiešu ķēniņš: Kungs, debesu Dievs, deva man visas zemes valstis. Un Viņš man pavēlēja uzcelt Viņam namu Jeruzalemē, kas ir Jūdejā. Ja starp jums no visas Viņa tautas ir vēl kāds, tad lai Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu un lai viņš dodas ceļā!" Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 137 (136)

Refrēns: Neaizmirsīsim savu Dievu!

Pie Babilonas upēm —
tur mēs sēdējām un raudājām,
kad pieminējām Sionu.
Tās zemes vītolos
mēs pakārām savas cītaras. R.

Jo tur no mums prasīja dziesmu
tie, kas mūs aizveda gūstā,
un līksmību — tie, kas mūs apspieda:
"Dziediet mums kādu no Sionas dziesmām!" R.

Kā lai mēs dziedam
Kunga dziesmu svešajā zemē?
Jeruzaleme, ja es būšu aizmirsis tevi,
lai tiek aizmirsta mana labā roka! R.

Mana mēle lai pielīp pie aukslējām,
ja es neatcerēšos tevi,
ja Jeruzalemi nebūšu vēlējies
pāri par savu vislielāko prieku. R.

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 2, 4-10)

Brāļi, Dievs, būdams žēlsirdībā bagāts, savas lielās mīlestības dēļ, ar kuru mūs mīlēja, mūs, kas bijām miruši pārkāpumu dēļ, atgrieza dzīvē līdz ar Kristu. Jūs taču aiz žēlastības esat izglābti!

Viņš arī mūs reizē piecēla augšā un nosēdināja debesīs, Kristū Jēzū, lai nākošajos laikos parādītu savas žēlastības pārpilno bagātību ar savu labvēlību pret mums Kristū Jēzū.

Jo aiz žēlastības jūs esat izglābti caur ticību. Un tas nenāk no jums, bet ir Dieva dāvana. Tas nav arī darbu dēļ, lai neviens nelepotos.

Mēs taču esam Viņa radība, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs ir iepriekš sagatavojis, lai mēs tos darītu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Dievs tā mīlēja pasauli,
ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu;
ikviens, kas Viņam tic, iegūst mūžīgo dzīvi.

Lai ir slavēts Dieva Vārds!

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 3, 14-21)

Tanī laikā Jēzus sacīja Nikodēmam: "Tāpat kā Mozus pacēla uz augšu čūsku, tā arī jātiek paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai katrs, kas tic, iemantotu mūžīgo dzīvi.

Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvi.

Jo Dievs sūtīja Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli nevis tiesātu, bet gan lai pasaule caur Viņu tiktu atpestīta. Kas tic Viņam, tas netiek tiesāts. Bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, tādēļ ka nav ieticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla vārdam.

Bet tiesa ir šāda: pasaulē ienāca gaisma, bet cilvēki vairāk iemīlēja tumsu nekā gaismu, tāpēc ka ļauni bija viņu darbi. Jo katrs, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un netuvojas gaismai, lai viņa darbi netiktu nopelti.

Bet, kas dara patiesību, tas tuvojas gaismai, lai atklātos viņa darbi, jo tie ir Dievā darīti." Tie ir Svēto Rakstu vārdi.