I
Kungs Jēzus notiesāts uz nāvi „Lūk cilvēks”, ar kuru Tev jāpavada visu savu atlikušo dzīvi. II
Jēzus ņem krustu uz saviem pleciem Jūs sadevāties rokās un devāties pa nezināmu ceļu – akmeņainu, stāvu, ar daudziem līkločiem, bet bez iespējas doties atpakaļ, līdz nāvei. III
Jēzus pirmo reizi pakrīt zem krusta Pirmais bērns. Vientulība, bailes un sāpes, bet laime tik liela, ka liekas, sirds neizturēs. IV
Jēzus satiek savu svēto Māti Kāpēc mātēm ir tik skumjas acis, pat tad, kad tās smaida? Viņas vienmēr ir nobažījušās un baiļojas par sava bērna likteni. V
Kirēnas Sīmanis palīdz Jēzum nest krustu Dažkārt mēģinām palīdzēt kādam pret viņa gribu, neskatoties uz tā pretošanos. Ticam, ka mēs labāk zinām un pareizi rīkojamies uzkundzējoties ar savu viszinošo un visu protošo klātbūtni. Varbūt dažkārt tomēr ir vērts nesteigties, lai mūsu palīdzība būtu gaidīta. VI
Veronika pasniedz Jēzum sviedru lakatu Savukārt reizēm ir vērts pārvarēt kaunu, bailes tikt nosodītam, un vienkārši piedāvāt savu atbalstu, redzot, ka otram ir vajadzīga palīdzība, bet viņš kautrējas to lūgt. Lai palīdzētu citiem ir vajadzīga liela iejūtība un gudrība, jo tik viegli ir kādu aizvainot vai arī pašam justies aizvainotam. VII
Jēzus otro reizi pakrīt zem krusta Otrais bērns. Dubulta atbildība un pienākumu nasta. VIII
Jēzus mierina raudošās sievietes Asaras attīra, ārstē sāpi. Lasi avīzi, skaties TV – traģēdijas, kataklizmas, cilvēciskas drāmas – tik viegli jūtam aizkustinājumu, mūs pārņem līdzjūtība. Bet tajā pat laikā Tev līdzās dzīvo tādi paši cilvēki – kuriem nepieciešamas rūpes, Tava ieinteresētība: izsalcis bērns, slima kaimiņiene, aizskarta sieva, vīrs.. bet par ko Tu lej savas asaras? IX
Jēzus trešo reizi pakrīt zem krusta Kārtējais bērns. Mans Dievs, tikai ne to! Tavs nav manos spēkos, es netikšu galā! Ko teiks cilvēki?.. Paldies Tev, Kungs, jo Tu labāk zini, kas mums vajadzīgs un nekad neuzliec vairāk uz mūsu pleciem nekā esam spējīgi nest. X
Jēzum novelk drēbes Tik viegli ir pakļauties maldiem. Liekas, ka kāds, kuru satiekam svinībās, darba vietā, interneta čatā, viņš ir tik gudrs, tik interesants. Ir viegli sev iestāstīt, ka tajā nav nekā ļauna – mēs tikai sūtam viens otram īsziņas, e-pastus, sarunājamies... Nedarām taču neko ļaunu! Bet vienlaikus dāvājam laiku, vārdus un jūtas neīstajam cilvēkam. XI
Jēzu pienaglo pie krusta Tu atsvešinies, attālinies, bēdz no tā, kuram apsolīji būt uzticīgs „vienmēr”, vēlies aizbēgt no savas pelēkās, banālās ikdienas. Gribas izklaidēties viesībās, ar paziņām, alkoholu, internetu, spēlēm, pornogrāfiju... Un ir tik grūti mīlēt ikdienu ar tās rūpēm. XII
Jēzus mirst pie krusta Bet, kad Tevi pieveiks kāda slimība, ciešanas, nelaime, kad Tava vientulība izaugs līdz neaptveramām robežām, vistuvākie un draugi novērsīsies... – kas tad notiks, kā domā, kur Tu atradīsi palīdzību? Vai Tev vēl ir cerība? XIII
Jēzus miesu noņem no krusta Rūpējies par patiesu draudzību! Lai Tev būtu kāds, kuram Tu varētu uzticēt savas rūpes, raizes, arī prieku... XIV
Jēzus miesu ieliek kapā Bet, kad aiziesi līdz galam, kā domā, kāda balva tevi gaida? Ar kādu mēru tiksi tiesāts? Wiara.pl
Tulkoja A.Klestrovs | 
