Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Lielā Ceturtdiena
13.04.2006 pl. 09:00

Kunga Pēdējo vakariņu Mises lasījumi. 

Jēzus, zinādams, ka ir pienākusi Viņa stunda aiziet no šīs pasaules pie Tēva, iemīlējis savējos, kas bija pasaulē, mīlēja viņus līdz galam. (Jņ 13, 1)

Ir pienākusi Jēzus stunda, kad Viņam no šīs pasaules jādodas pie Tēva. Taču kādēļ tas notiek caur krustā sišanas sāpēm? Tādēļ, ka Jēzus pieņēma mūsu likteni visā, tikai ar vienu izņēmumu: grēku.

Viņš pieņēma būt mūsu grēka deformētajā pasaulē, kurā tik daudz sakāms iznīcinošajiem netaisnības spēkiem, strīdiem, naidam un apmelojumiem.

Protams, Dievs neatstāja šo pasauli — tajā joprojām pastāv Dieva un tuvākā mīlestības iespēja. Taču grēcīgi cilvēki, pat ja viņus raksturotu vislabākā griba, vairs nespēj dzīvot tā, lai visus dzīves ceļus noteiktu Dieva un tuvākā mīlestība. Arī mums neizdosies nokļūt pie Debesu Tēva, ja visa mūsu būtne nebūs pilnīgi iemīlējusies Dievā un ja no mums neplūdīs tīra un vispārēja tuvāko mīlestība. Tieši tādēļ debesu vārti mums tika aizslēgti.

Jēzus piekrita nonākt cilvēku grēka visvairāk deformētajā vietā, kur Dieva un tuvākā mīlestība likās absolūti neiespējama. Atrazdamies šausmīgā naida vidē, pazemots, sajuzdamies tā, it kā būtu Tēva atstāts, Jēzus pilnīgi saglabāja mīlestību un uzticību savam Tēvam, kā arī mīlestību uz mums, jo Viņš mūs ir izvēlējies par saviem tuvākajiem; Jēzus saglabāja mīlestību pat pret saviem bendēm. Un pierādīja, ka arī no tik šausmīgas, grēka deformētas vides vispilnīgākajā mīlestībā ir iespējama pāreja pie Tēva debesīs.

Jēzus visu darīja mīlestībā uz mums. Viņam nevajadzēja kļūt par cilvēku; savā dievišķajā dabā Jēzus jau no iesākuma ir bezgalīgi mīlētais savā Tēvā. Tādēļ lēmumu par šo tik grūto savas mīlestības darbu, kas tiks veikts Lielajā piektdienā, Jēzus pieņēma jau tās priekšvakarā un Pēdējo vakariņu laikā mūsu dēļ nostiprināja Svētajā Euharistijā. Svinot Euharistiju, mēs varam reāli iegrimt šajā prātu pārsniedzošajā mīlestībā, kas tika piepildīta Kalvārijā. Jēzus patiešām mūs mīlēja līdz galam.

Savukārt tas, ka Pēdējo vakariņu laikā Jēzus mazgāja saviem mācekļiem kājas, līdz pasaules galam mums atgādinās, ka Euharistijā mēs piedalāmies arī tāpēc, lai iemācītos vienmēr paturēt savstarpējas kalpošanas stāvokli. Tā kā mūsu Kungs un Mācītājs nāca, lai pats kalpotu un nevis lai citi kalpotu Viņam, tad arī mums ir jārīkojas līdzīgi.

Priesteris Andrejs Mediņš, Talsi
"Mieram tuvu" 2006.g.aprīlis
Foto: catholicculture.org