Dienas Svētā Mise Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 10, 34a.37-43) Tanī laikā Pēteris sāka runāt, sacīdams: "Jums ir zināms, kas risinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc Jāņa sludinātās kristības, — kā Dievs svaidīja Svētajā Garā un spēkā Jēzu no Nazaretes, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna apsēstos, jo Dievs bija ar Viņu. Un mēs esam liecinieki visam, ko Viņš darīja jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu tad nonāvēja, pakarot krusta kokā. Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un ļāva Viņam parādīties, taču ne visai tautai, bet gan Dieva izvēlētiem lieciniekiem — mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc Viņa augšāmcelšanās no miroņiem. Viņš mums pavēlēja sludināt tautai un liecināt, ka Viņš ir Dieva ieceltais tiesnesis pār dzīviem un mirušiem. Par Viņu liecina visi pravieši, ka ikviens, kas tic Viņam, saņem Viņa Vārdā grēku piedošanu." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 118 (117) Refrēns: Šī ir diena, ko Kungs ir devis: līksmosim un priecāsimies!
vai: Alleluja, alleluja, alleluja! Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs,
jo Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!
Lai Izraēlis tagad saka: "Viņš ir labs,
Viņa žēlsirdība pastāv mūžam." R. Kunga labā roka paaugstināja mani,
Kunga labā roka parādīja spēku.
Es nemiršu, bet dzīvošu
un sludināšu Kunga darbus. R. Akmens, ko namdari atmeta,
ir kļuvis par stūrakmeni;
tas ir Kunga darbs,
un tas ir brīnums mūsu acīs. R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules kolosiešiem (Kol 3, 1-4) Brāļi, ja jūs kopā ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad meklējiet to, kas ir augšā, kur Kristus sēž pie Dieva labās rokas! Domājiet par to, kas augšā, nevis par to, kas virs zemes! Jūs taču esat miruši, un jūsu dzīve ir ar Kristu apslēpta Dievā. Kad parādīsies Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs līdz ar Viņu parādīsieties godībā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. vai: 1 Kor 5, 6b-8 Alleluja. Kristus ir upurēts kā mūsu Pasha, tāpēc savus svētkus svinēsim Kungā! Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 1-9) Pēc Jēzus augšāmcelšanās nedēļas pirmajā dienā Marija Magdalēna agri rītā, kamēr bija vēl tumšs, atnāca pie Kristus kapa un ieraudzīja, ka akmens no kapa ir atvelts. Tad viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, kuru Jēzus mīlēja, un viņiem sacīja: "Kungs ir paņemts no kapa, un mēs nezinām, kur Viņš ir nolikts!" Tad Pēteris un tas otrais māceklis izgāja ārā un devās uz kapu. Viņi abi skrēja reizē, tomēr šis otrais māceklis aizskrēja ātrāk un pie kapa nonāca pirmais. Pieliecies viņš ieraudzīja noliktus audeklus, bet iekšā negāja. Pēc tam, viņam sekodams, atnāca arī Sīmanis Pēteris un iegāja kapā, un redzēja noliktos audeklus un sviedrautu, kas bija uz Viņa galvas, noliktu nevis kopā ar audekliem, bet atsevišķi satītu vienā vietā. Tad arī otrais māceklis, kas pie kapa bija nonācis pirmais, iegāja iekšā un redzēja, un ieticēja. Jo līdz tam viņi vēl nebija sapratuši Rakstus, ka Viņam vajadzēja piecelties no miroņiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lasījumi no "Mieram tuvu" | 
