Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Vēstījumi

Kāpēc noveco sabiedrība?
27.04.2006 pl. 19:53

27. aprīlī Vatikānā notika divpadsmitā pontifikālās Zinātņu akadēmijas plenārsesija. Tās temats saucās „Zūdošā jaunatne? Solidaritāte ar bērniem un jauniešiem trauksmainajā laikmetā”. Sesijas dalībniekus ar vēstījuma starpniecību uzrunāja pāvests Benedikts XVI.

Svētais tēvs atgādina, ka planētas līmenī, jo īpaši attīstītajās zemēs var saskatīt divas zīmīgas un savstarpēji saistītas tendences – no vienas puses, cilvēka mūžs ir kļuvis ilgāks, bet no otras puses, ir samazinājusies dzimstība. Sabiedrības noveco un daudzas nācijas un nāciju grupas nespēj tās atjaunot, jo trūkst jaunu cilvēku.

Šāda situācija ir daudzveidīgu un sarežģītu cēloņu rezultāts un šiem cēloņiem ir gan ekonomisks, gan sociāls un kultūras raksturs. Pontifikālās Zinātņu akadēmijas plenārsesija bija veltīta tieši šo cēloņu izpētei, ievērojot, ka to dziļākās saknes ir saistītas ar izmaiņām morālē. Pāvests vēstījumā norāda uz satraucošu ticības, cerības un mīlestības deficītu. Atsaucoties uz savu encikliku Deus caritas est , Svētais tēvs raksta, ka lai pasaulē ļautu ienākt bērniem, ir nepieciešams erosa piepildījums radošā a gapē, kas sakņojas dāsnumā un ir nākotnes ticības un cerības piepildīta. Mīlestība pēc savas dabas ietiecas mūžībā. Pāvests izsaka pieņēmumu, ka varbūt tieši šādas radošas un nākotnē centrētas mīlestības trūkums ir iemesls tam, ka daudzi mūsdienu cilvēki izvēlas nesaistīt savu dzīvi laulībā, ka tik daudzas laulības izjūk un ka ir krities dzimstības koeficients.


Pāvests piebilst, ka mīlestības un cerības trūkuma sekas pirmie izjūt bērni un jaunieši. Bieži vien mīlestības un maiguma vietā, viņi tiek vienīgi paciesti. Šai trauksmainajā laikmetā viņiem bieži pietrūkst atbilstošas morālās vadības un nopietna ieguldījuma viņu intelektuālajā un garīgajā attīstībā. Daudzi bērni šodien izaug sabiedrībā, kas ir aizmirusi Dievu un cilvēka cieņu. Pasaulē, ko iezīmējuši straujie globalizācijas procesi, viņi bieži vien tiek pakļauti universa, dzīvības un cilvēciskā piepildījuma materiālistiskajam skatījumam.


„Tomēr bērni un jaunieši pēc savas dabas ir pretimnākoši, dāsni, ideālistiski un atvērti transcendentajam. Visvairāk par visu viņi ilgojas pēc mīlestības un attīstības veselīgā cilvēciskā vidē, kura palīdz saprast, ka viņi nav nejauši iemesti šai pasaulē, bet ir dāvana, kas ietilpst Dieva mīlestības plānā. Vecāki, skolotāji un kopienu vadītāji, kas ir uzticīgi savam paaicinājumam, nekad neatteiksies no sava pienākuma pavadīt bērnus un jauniešus viņu dzīves plāna izvēlē, kas ved pie patiesas laimes. Šādas personas būs spējīgas atšķirt patiesību no meliem, labo no ļaunā, taisnību no netaisnības, patieso pasauli no „virtuālās realitātes”” turpina pāvests.


Benedikts XVI aicina pontifikālās Zinātņu akadēmijas locekļus pievērst uzmanību jau minētajām problēmām, jo īpaši cilvēka brīvības jautājumam un visam, kas zem šī vārda slēpjas, lai varētu sekmēt veselīgu cilvēciskās personas vīziju un jūtu brieduma sasniegšanu plašākā sabiedrībā.

Pāvests atgādina, ka iekšējā brīvība ir priekšnoteikums patiesai cilvēciskai izaugsmei. Tur, kur šādas brīvības pietrūkst, vai tur, kur tā ir apdraudēta, jaunieši piedzīvo iekšēju satricinājumu un nespēj tiekties pēc ideāliem, kas piešķirtu formu viņu dzīvei gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. Rezultātā, šādi jaunieši kļūst cietsirdīgi un atriebīgi, un viņu milzīgais cilvēciskais potenciāls iznīkst.

Kristieši, kas tic, ka Evaņģēlijs apgaismo katru individuālās un sociālās dzīves aspektu, pratīs saskatīt šī jautājuma filozofiskās un teoloģiskās dimensijas, kā arī pretstatu starp grēku un žēlastību, kas aptver visus pārējos konfliktus, kuri dara nemierīgu cilvēka sirdi. Tie ir konflikts starp kļūdu un patiesību, netikumu un tikumu, sacelšanos un sadarbību, karu un mieru. Kristieši ir pārliecināti, ka ticība, ko pavada tuvākmīlestība, ir būtisks elements labākas nākotnes veidošanā un starptautiskās solidaritātes uzturēšanā.

Vēstījumā pontifikālajai Zinātņu akadēmijai pāvests izsaka pateicību par nozīmīgo pētniecības darbu un aicina neaizmirst, ka šis darbs var būt noderīgs iedvesmas avots, lai mūsdienu cilvēkiem palīdzētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.