Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Vasarsvētki: sākums Baznīcas misijai pasaulē
07.06.2006 pl. 11:44

Svētdien, 4. jūnijā, uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos, pāvests Benedikts XVI savā Vasarsvētku homīlijā pievērsa uzmanību atvērtības uz Svēto Garu nozīmei, kā arī Dieva un cilvēka, un cilvēku savstarpējās vienības nozīmei.

Vasarsvētku dienā Svētais Gars ar spēku nonāca pār apustuļiem. Tas bija sākums Baznīcas misijai pasaulē. Apustuļu darbos lasām, ka Jēzus gatavoja mācekļus šai misijai, vairākkārt parādoties viņiem pēc savas augšāmcelšanās. Pirms uzkāpšanas debesīs, Viņš tiem pavēlēja palikt Jeruzalemē un gaidīt piepildāmies Tēva apsolījumu. „Tas nozīmē, Jēzus saviem apustuļiem prasīja palikt kopā, lai tādā veidā sagatavotos Svētā Gara dāvanas saņemšanai,” uzsvēra pāvests. Viņi, kā zinām, sanāca Pēdējo Vakariņu namā un kopā ar Mariju palika vienoti lūgšanā, gaidot apsolīto Svēto Garu.
 
Lai saņemtu Svēto Garu, apustuļiem bija jāpaliek kopā. Tas ir arī katras kristīgās kopienas aicinājums. Bieži vien mēs domājam, ka mūsu misiju darba auglīgums būs atkarīgs no rūpīgi izstrādāta plāna vai programmas. Protams, Kungs prasa no mums sadarbību, taču jāapzinās, ka primārā ir Viņa iniciatīva: Baznīcas galvenais varonis ir Svētais Gars.
 
Pāvests skaidroja, ka simboli, ar kādiem Svētie Raksti apzīmē Svēto Garu, proti, vējš un uguns, atgādina Sinaja kalnu, kur Dievs atklāja sevi Izraēlim un noslēdza ar viņu derību. Vasarsvētki ir kā jauns Sinajs. Kopš šī brīža runa ir ne tikai par Dieva derību ar Izraēli, bet ar visām zemes tautām. Kopš savas dzimšanas, Baznīca ir katoliska un misionāra. Tā sludina pestīšanas vēsti visām tautām.

Pāvests norādīja, ka pastāv radikāli pretēja atšķirība starp Bābeles torņa celšanas un Vasarsvētku notikumu. Vēloties ar pašu spēkiem uzcelt torni, kas sniegtos līdz debesīm, cilvēki zaudēja spēju savstarpēji saprasties. Turpretī Vasarsvētkos atjaunojās šī savstarpējā sapratne un komūnija. Svētais Gars ar savu klātbūtni mūs vieno un sajukumu pārvērš komūnijā.
 
„Cilvēka augstprātība un egoisms vienmēr rada šķelšanos, vienaldzības mūrus, naidu un vardarbību. Turpretī, Svētais Gars padara mūsu sirdis spējīgas saprast visu valodas, jo Viņš izveido autentiskas komunikācijas starp zemi un debesīm tiltu. Svētais Gars ir Mīlestība”, uzsvēra pāvests.
 
Taču kā lai ieejam Svētā Gara noslēpumā, kā lai izdibinām Mīlestības vēsti? Evaņģēlijs stāsta, ka pirms tam apustuļi bija apjukuši un baiļu pilni, jo Jēzus runā par to, ka pasaule viņus ienīdīs, ka Viņam jāaiziet, utt. Bet tanī pašā laikā, Jēzus apustuļus mierina. Viņš apsola atgriezties, neatstāt viņus vienus, apsola, ka atsūtīs Mierinātāju, Tēva Garu. Pāvests šeit norādīja, ka tieši šis Gars atklāj, ka Kristus darbs ir mīlestības darbs. Tā ir paša Jēzus mīlestība, kurš atdod sevi un Tēva mīlestība, kurš sūta mums savu Dēlu.
 
Vasarsvētku noslēpums ir šis: Svētais Gars apgaismo cilvēka garu. Atklājot krustā sisto un augšāmcēlušos Kristu, Svētais Gars parāda mums, kā kļūt aizvien līdzīgākiem Kristum. Svētais Gars palīdz mums kļūt par paša Dieva mīlestības attēlu un instrumentu. Savu homīliju pāvests noslēdza ar lūgšanas vārdiem: „Veni Sancte Spiritus! Nāc, Svētais Gars, piepildi savu ticīgo sirdis un iededzini tajās savas mīlestības uguni!”


Foto: L'Osservatore Romano