Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju. (Mk 6, 1)
08.07.2006 pl. 12:18

Priesteris Jānis Budkāns

Priestera  komentārs XIV svētdienas Sv. Mises lasījumiem (9. jūlijs).

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Ļoti godātie Mieram tuvu lasītāji un lasītājas! Šīs svētdienas īsais Evaņģēlija lasījums mūs it kā pārceļ divus tūkstošus gadu senā pagātnē, aizved mūs visus uz Jēzus dzimto pilsētu.

Marka evaņģēlijā pilsētas nosaukums nav minēts, taču to zina visa kultūras pasaule. Mūsu laikmetā uz miljardiem krucifiksu darinājumu ir tāfelīte ar četriem latīņu alfabēta burtiem: INRI — Iesus Nasarethanus Rex Iudeorum (Jēzus Nazarietis Jūdu Ķēniņš). Tātad visur, kur ir kristietība, ir pazīstams arī šis vārds — Nazarete.

Līdz Jēzus laikmetam Nazaretes vārds Bībelē nav sastopams, taču pilsēta ir pastāvējusi ļoti sen. Kā liecina izdarītie arheoloģiskie izrakumi un atskaites par tiem, Nazarete bijusi apdzīvota jau ap 2000. gadu pirms Kristus dzimšanas. Visus daudzos gadu simtus Nazarete bijusi neliels ciemats kalnu vidienē. No augstākās kalnu virsotnes skaidrā laikā var saskatīt gan Vidusjūru, gan Jordānas upes ieleju, gan Galilejas jūru un Jezreelas līdzenumā esošo izcilo Tabora kalnu.

Lūkasa evaņģēlijā jau pirmajā nodaļā ir atstāstījums par erceņģeļa Gabriēla vēstījumu Jaunavai Marijai, kas tika izteikts Nazaretē. (sal. Lk 1, 26-27) Ticīgie cilvēki, kuri lūdzas "Esi sveicināta, Marija" lūgšanu, vienmēr atkārto erceņģeļa Gabriēla Marijai teiktos sveiciena vārdus. Šodien Nazaretē Pasludināšanas vietā atrodas liela un skaista bazilika, kas pabeigta un iesvētīta 1969. gada marta mēnesī. Šī bazilika ir lielākā kristiešu celtne Tuvajos Austrumos.

"Nekur pravietis nav bez cieņas, izņemot savu tēviju" — šo vārdu patiesība apliecināta arī svētā Lūkasa evaņģēlijā (Lk 4, 16-30). Toreiz sašutušie jūdi mēģināja Jēzu nonāvēt, nogrūžot no augstas klints kraujas, kas pacēlās virs Jezreelas līdzenuma. Šo vietu bieži apmeklē svētceļotāji un tūristi. Vismaz vienu gadu turp tika aizvesta arī grupa no Latvijas.

Ir vēl kāda iecienīta svētvieta Nazaretes tuvumā, kur šodien atrodas tā sauktais Marijas Izbaiļu klosteris. Tā ir kalnu augstiene pretī bazilikai, netālu no ceļa uz Haifu. Sena tradīcija liecina, ka tieši šinī vietā, izbaiļu pārņemta, ir stāvējusi Jēzus Māte Marija, nespēdama aizstāvēt savu Dēlu, kad saniknotie jūdi Viņu aizveda ar nodomu nonāvēt.

Mūks Kuarezmi, apceļojot Svēto zemi, 1639. gadā rakstīja: "Divu jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no Nazaretes var redzēt augstu klints krauju, kuru gan vietējie iedzīvotāji, gan svētceļnieki kā agrāk, tā tagad sauc par Dieva krauju. Arābu valodā nosaukums skan "Kafzē", kas nozīmē "lēciens" vai "kritiens". Šo krauju tā sauc tāpēc, ka Nazaretes ebreji gribēja Jēzu no tās nogrūst un nogalināt pēc tam, kad Viņš tiem bija pārmetis neticību un grēkus; tomēr Jēzus izbēga no viņu rokām, kā vēsta Lūkasa evaņģēlijs (Lk 4, 28). Šajā stāvajā klintī ir iebūvēta zāle ar augstām velvēm un neliela kapliča. Senos laikos tā bijusi izrotāta ar sienu gleznojumiem (par to vēl tagad liecina krāsas atliekas). Zāles platums ir septiņas olektis, tieši tik, lai drīkstētu celebrēt Svēto Misi." (Tēvs Kuarezmi, "Svētās zemes apraksts")

Godātie Kristum ticīgie! Lūk, šodien dzirdējām un lasījām, kā Jēzu uzņēma Viņa tautieši šīszemes dzīves laikā. Tagad padomāsim paši par sevi, izmeklēsim savu sirdsapziņu. Vai arī mūsu dzīvē nereti nav gadījies tā, ka ar savu rīcību esam mēģinājuši Jēzu "nogrūst no kādas kraujas"? Atceroties šos brīžus, lūgsimies: "Kungs, apžēlojies par mani un piedod!" Amen.

Priesteris Jānis Budkāns, Rīga
"Mieram tuvu" 2006.g. jūlijs
Foto: catholicculture.org