- Priesteri Andri, kāds ir Jūsu skatījums uz Jauniešu dienām Aglonā, kuras jau ir noslēgušās? Patlaban esam Aglonā un ir liels gandarījums par šīm trijām dienām, kurās jaunieši dzīvo ļoti intensīvu garīgu dzīvi, uzklausot savus bīskapus, garīgos ganus un draudžu prāvestus. Viņi visi bija atnākuši šeit, lai, patiesībā, sagatavotos Aglonas svētkiem un apliecinātu savu aicinājumu Baznīcā, to atklātu. Ļoti zīmīgi, ka šinī gadā mēs saņēmām no svētā tēva vēstījumu. Šis ir pirmais vēstījums jauniešiem Latvijā, ko raksta jaunais pāvests Benedikts XVI. Šajā vēstījumā pāvests aicina mīlēt Svētos Rakstus, mīlēt Baznīcu. Tāpat arī aicināja jauniešus apzināties, ka viņi ir „rītausmas sargi”, kuri saņem ticības dāvanu, kas arī ir jānodod tālāk. Domāju, ka šīs trīs dienas Jauniešu dienu ietvaros bija ļoti intensīvs laiks. Katrs jaunietis varēja atrast to, kas viņam interesēja vairāk un jaunieši bija ļoti gandarīti. - Jūsuprāt, kā šāda veida pasākums var palīdzēt jauniešiem iepazīt un tuvoties pie Dieva, jo ir ieradušies ne tikai katoļu konfesijas jaunieši, bet arī citu konfesiju jaunieši, kā arī nekristieši. Jau pašā sākumā bīskapi, pasludinot Jauniešu dienas, uzsvēra, ka šis ir pasākums, kurš atvērts jebkuram jaunietim. To, protams, organizē katoļu Baznīca, bet visi Dieva meklētāji ir šeit aicināti. Kādā veidā jaunieši padziļina ticību? Pirmkārt jau viņi ir svētvietā. Kā savā dievkalpojumā teica bīskaps Antons Justs: ”Šeit ir ticības liecinieki, šeit ir mocekļi, šī ir vieta, kas īpaši saistīta ar Jāni Pāvilu II, šeit ir liela sadraudzības, draudžu tikšanās vieta, kā arī šie svētki, kas mūs pulcina.” Domāju, ka ja mēs dodam iespēju jauniešiem būt kopā, lūgties, satikties ar Baznīcu tās realitātē, tad arī tas process notiek jauniešu sirdīs. Vajag tikai atvērt durvis un jaunieši nāks un plūdīs, jo viņi jau ir tie, kuri meklē un jūt tās vērtības. Šīs divdesmit piecas darba grupas, kurās jaunieši varēja piedalīties, izpausties, iepazīties ar citu draudžu realitātēm, kopienām, kustībām, kaut ko iemācīties, sadraudzēties liecina, manuprāt, par tādu garīgo vitalitāti. Uz šo vitalitāti norāda arī daudzie ciemiņi Aglonā – čehi, poļi franči, slovaki. Viņi bija šeit ne tikai kā pasīvi svētceļnieki, bet patiešām aktīvi liecināja par savu Baznīcu. Tas piešķira to īpašo sadraudzības garu. - Kā tikko pieminējāt, uz Jauniešu dienām ir ieradušies ne tikai Latvijas jaunieši, bet arī daudzi jaunieši no citām valstīm apmēram divi tūkstoši dalībnieku. Kas tas ir par iemeslu, šīs svētvietas tik lielajai popularitātei jauniešu vidū? Jāsaka, ka Aglona ir bijusi un arī paliks kā garīgais centrs. Es domāju, ka Aglonas panākumi, tā laicīgi izsakoties, ir saistīti ar ticības meklējumiem un svētceļojumu. Svētceļojums ir dievbijības veids, kas visvairāk parāda cilvēka aicinājumu šajā pasaulē – būt ceļā, meklēt Dievu, veidot Dieva ģimeni un apzināties savu piederību.Es domāju, ka jauns vai vecs, sirmgalvis vai bērns ceļa laikā attīrās, apgūst Dieva ābeci. Pats Dievs viņam runā sirdī, caur dabu, caur līdzcilvēkiem. Svētceļnieki piedzīvo arī ļoti lielu viesmīlību. Es domāju, ka svētceļojums ir liela liecība, jo cauri visai Latvijai iet svētceļnieku grupas. Piemēram, Liepājas grupa, kura veica vistālāko ceļu – piecsimt kilometru. Vēl viens piemērs ir svētceļnieku grupa no Jelgavas, jo šī grupa sastāvēja, apmēram, no 160 cilvēkiem. Man pašam, sagatavojot Jauniešu dienas, bija iespēja redzēt, kādas ir šīs svētceļnieku grupas, sagaidot tās Aglonā un svinot Svētās Mises. Es gribu teikt, ka tie ir garīgi nobrieduši cilvēki ar lielu garīgo rūdījumu, kas, protams, palīdzēs viņiem esot pasaulē. - Ko personīgi pats guvāt no Jauniešu dienām? Personīgi aizkustināja nuncija teiktie vārdi par pāvesta klātbūtni caur viņu un par viņa svētību. Uzrunāja jauniešu lielā dedzība, kalpošanas gars. Lai sagatavotu Jauniešu dienas, ap trīsdesmit jauniešu bija jau ieradušies augusta sākumā, kuri kalpoja gan Aglonas bazilikā, gan Aglonas Katoļu ģimnāzijā, lai sagatavotu šīs dienas. Kalpošana bieži nozīmēja negulētas naktis, ļoti noslogotas dienas, un es redzu, kā šie jaunieši turpina to darīt. Es domāju, ka mums ir jābūt ļoti pateicīgiem tiem cilvēkiem, kas sagatavo šos svētkus, kuri rūpējas par to, lai bazilika būtu viesmīlīga, lai cilvēki, kuri atnākuši, spētu saņemt garīgu stiprinājumu. Dziedājumi, kuri visu laiku skan, cilvēki, garīdznieki, kuri visu laiku ir pieejami, garās rindas biktskrēslā – tas viss patiešām uzrunā un liecina par īpašu Dieva svētību šai vietai. - Ko Jūs novēlētu visiem jauniešiem un Jauniešu dienu dalībniekiem? Jauniešiem vēlos atgādināt un novēlēt to pašu, ko saka pāvests savā vēstījumā – meklēt Dievu, mīlēt Baznīcu un kā ceļa kompasu ņemt Svētos Rakstus. Svētie Raksti ir kaut kas ļoti konkrēts. Ir labi, ka tie ir pie mūsu rokas, ka mēs bieži tos lasām, ka mēs tos mīlam. Dievkalpojuma, liturģijas laikā tie mums atver sirds acis uz dziļāka Dieva noslēpuma saprašanu. Tāpēc mīlēsim arvien vairāk Svētos Rakstus. Tā ir šo Jauniešu dienu devīze un vēstījums, tas ir tas, kādēļ mēs šogad pulcējamies Aglonā, lai tieši mīlestība uz Svētajiem Rakstiem pieaugtu mūsu sirdīs. - Paldies Jums par sarunu. Sanita Zustere /Vatikāna Radio/ Aglonā
Katedrāle.lv |
