Lai gan tas bija tieši pirms 14 gadiem (1992. gada augustā) un starplaikā ir lasīts ne mazums visdažādāko uzrakstu, tomēr šis pavisam īsu mirkli redzētais teksts ir spilgti iespiedies atmiņā. Droši vien tāpēc, ka šis vīrs to nebija tur novietojis nejauši un visa viņa dzīve — kādu to paspēju iepazīt dažu nedēļu laikā — apliecināja viņa izdarīto izvēli: es un mans nams kalposim Kungam! Plāksnīte bija pastāvīgs atgādinājums viņam pašam, kā arī, novietota tik redzamā vietā, iespēja jebkuram uzzināt par šī vīra solījumu un izvērtēt, vai tam ir segums vai nav. Viena lieta ir, ja mēs Dievam kaut ko apsolām privāti, bet pavisam cita, ja mūsu solījumu darām zināmu arī citiem. Tad šie citi kļūst par neuzpērkamu eksāmenu komisiju, kas precīzāk nekā mēs paši sniegs vērtējumu "jā, tā ir patiesība" vai "nē, tie ir meli". Neviens mums neliedz paplašināt šī citāta pielietojumu. Kāpēc gan nenovietot līdzīgus atgādinājumus arī citur? Ja, piemēram, mēs to izšūtu uz zeķes, kurā tiek krāta nauda neparedzētiem izdevumiem ("es un mana nauda kalposim Kungam"), iespējams, ka mums būtu vieglāk tajā dalīties ar kādu, kuram nav tik ļoti paveicies kā mums. Vai arī, ja starp tādiem pilnīgi bezjēdzīgiem uzrakstiem kā "uzmanību, aklais pie stūres" vai "arī es iepriekšējā reizē neticēju reinkarnācijai" nebeidzamajā satiksmes plūsmā figurētu arī kāda uzlīme uz Tava transporta līdzekļa ("es un mans auto kalpojam Kungam"), tad noteikti ceļmalās būtu mazāk izmirkušu un pārsalušu stopētāju, pa logu izmestu atkritumu, kā arī radikāli mainītos ne vien Tavs braukšanas stils, bet, iespējams, pat virziens. Un kāpēc gan lai Tava datora "tapete", peles paliktnis vai ekrānsaudzētājs arī netiktu noformēti ar līdzīgu atgādinājumu? Iespējams, ar laiku mainītos ne vien šīs iekārtas pielietojums, bet Kungam sāktu kalpot arī tas, kurš ir novietojies starp klaviatūru un krēslu… Ir jau tas viss nedaudz provokatīvi, bet kāpēc ne? Pamats baidīties par cilvēku reakciju ir tikai tiem, kuru dzīve neatbilst tur rakstītajam. Tad jebkura interese par to būtu iemesls neveiklam mulsumam un/vai defensīviem melu plūdiem. Visiem citiem reakcija uz šo provokāciju ir labs iemesls, lai uzsāktu sarunu, liecinātu par savu izvēli, pārbaudītu Dievam dotā solījuma izpildes gaitu utt. Izlasījuši Jāņa evaņģēlija fragmentu, nevaram nepamanīt, ka arī Jēzus neizvairījās no vārdiem, kas varētu kādu šokēt vai pat ieļaunot. Likt aiziet, aizcērtot durvis. Ja tā ir patiesība, Viņš to droši apliecina, pat ja tas varētu kādā izsaukt neizpratni, nicinošu smīnu vai pat visai agresīvu reakciju. Kā zināms, galvenie klupšanas akmeņi ir bijuši Krusts un Euharistija, bet vai tie nav arī galvenie pestīšanas līdzekļi? Secinājumus izdarīt nav grūti. Jo vairāk mūsu vārdi un darbi būs patīkami Dievam, jo atbaidošāki tie kļūs Ļaunajam, kā arī viņa padevīgajiem kalpiem. No turienes tad arī nāk šī reakcija ("Cieta ir šī runa! Kas to var klausīties?" utt.). Savādi, ka šie iebildumi nenāk no jūdu reliģiskajiem līderiem, kuri ir pastāvīgā opozīcijā Kristum, vai arī pagāniem, kas, piemēram, Atēnās Pāvilam teiks: "Par to mēs tevi klausīsimies citreiz." Lielie nosodītāji ir neviens cits kā… Jēzus mācekļi! Jau tad. Kāpēc nekas nav mainījies 20 gadsimtus pēc Vasarsvētkiem? Kāpēc mūsu pašu Latvijas draudzēs tiem cilvēkiem, kuri uzdrošinās uztvert nopietni Jēzus teikto par tādiem Baznīcas dzīvei būtiskiem aspektiem kā, piemēram, aktīva iesaistīšanās evaņģelizācijā, nākas sastapties ar tik lielu pretestību no brāļu, māsu un pat tēvu puses? Kāpēc iedrošinājuma vietā vispirms tiek izklāstīti iemesli, kuru dēļ "nav vērts pat mēģināt", "nekas no tā nesanāks" un "labāk nodarboties ar kaut ko citu"? Mēs gan varam taisnoties, tomēr netiksim attaisnoti par šādu pretdarbību Svētā Gara ierosmēm. "Kas ēd Manu Miesu un dzer Manas Asinis, tam ir mūžīgā dzīve, un Es viņu piecelšu pastarā dienā," saka Kristus. Vai kāds no Taviem pretargumentiem būs pietiekams dienā, kad Jēzus Tev vaicās par cilvēkiem, kurus Tu varēji atvest pie Baznīcas dzīves avota un virsotnes, bet neatvedi, tā laupot viņiem mūžīgo dzīvi? Priesteris Ronalds Melkers, Sigulda
"Mieram tuvu"
Foto: jezusdraudze.lv | 
