Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

Parastā liturģiskā laika XXIV svētdiena (B gads)

Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 50, 5-9a)

Kungs Dievs atvēra manu ausi, un es nepretojos un neatkāpos atpakaļ. Savu muguru es pagriezu sitējiem un savu vaigu plosītājiem. Es neapslēpu savu seju no nievām un spļāvieniem. Kungs Dievs ir mans palīgs: tādēļ es neesmu kaunā, tādēļ savu seju es padarīju cietu kā akmeni un zinu, ka netikšu apkaunots.

Tas, kurš mani attaisno, ir tuvu. Kurš spēs tiesāties ar mani? Mēs celsimies reizē! Kurš ir mans apsūdzētājs? Lai viņš pienāk pie manis! Lūk, Kungs Dievs ir mans aizstāvis! Kas ir tas, kurš mani tiesās? Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 115 (114)

Refrēns: Es redzēšu Dievu dzīvo zemē.

Es mīlu Kungu,
jo Viņš uzklausīja manas lūgšanas balsi,
jo Viņš pievērsa man savu ausi
tai dienā, kad Viņu piesaucu. R.

Mani apvija nāves saites,
un elles valgi aizsniedza mani,
es nokļuvu spaidos un sāpēs.
Bet es piesaucu Kunga Vārdu:
"Ak, Kungs, izglāb manu dzīvību!" R.

Kungs ir žēlsirdīgs un taisnīgs,
un mūsu Dievs ir žēlīgs.
Kungs sargā mazos ļaudis.
Es biju nespēcīgs, Viņš mani izglāba. R.

Jo Viņš ir pasargājis no nāves manu dzīvību,
manas acis — no asarām,
manas kājas — no kritiena.
Es staigāšu Kunga priekšā dzīvo zemē. R.


Lasījums no svētā apustuļa Jēkaba vēstules (Jk 2, 14-18)

Ko tas līdz, mani brāļi, ja kāds saka, ka viņam ir ticība, ja viņam nav darbu? Vai ticība var viņu izglābt?

Ja brālim vai māsai nebūtu ko apģērbt un pietrūktu dienišķā uztura un ja kāds no jums sacītu viņiem: "Ejiet mierā, sasildieties un paēdiet!", bet nedotu viņiem to, kas miesai ir nepieciešams, ko tas līdzētu? Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, pati sevī ir mirusi. Bet kāds varētu sacīt: "Tev ir ticība, bet man ir darbi." Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību savos darbos. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.

Es negribu ne ar ko citu lepoties, kā vien ar Kunga krustu,
ar ko pasaule man krustā sista un es pasaulei.

Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,  ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 8, 27-35)

Tanī laikā Jēzus ar mācekļiem aizgāja uz Filipa Cezarejas ciemiem. Ceļā Viņš jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: "Par ko cilvēki Mani uzskata?"

Tie atbildēja Viņam, sacīdami: "Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, citi par vienu no praviešiem."

Tad Viņš tiem jautāja: "Bet par ko jūs Mani uzskatāt?"

Pēteris, atbildēdams Viņam, sacīja: "Tu esi Kristus." Un Viņš tiem piekodināja, lai tie par Viņu nevienam nesaka.

Un Viņš sāka tos mācīt: "Cilvēka Dēlam būs daudz jācieš un jākļūst tautas vecāko, augsto priesteru un Rakstu zinātāju atmestam un nonāvētam, bet pēc trim dienām Viņš augšāmcelsies." Un šos vārdus Viņš runāja atklāti.

Tad Pēteris, paņēmis Viņu savrup, sāka Viņu pierunāt. Bet Jēzus, pagriezies un uzlūkodams savus mācekļus, piedraudēja Pēterim, sacīdams: "Atkāpies no Manis, sātan, jo tu domā nevis par to, kas ir Dieva, bet gan par to, kas ir cilvēka."

Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, Viņš tiem sacīja: "Ja kāds grib Man sekot, lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un seko Man. Kas savu dzīvību grib glābt, tas to pazaudēs, bet, kas savu dzīvību pazaudēs Manis un Evaņģēlija dēļ, tas to izglābs." Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījumi no "Mieram tuvu"