Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

8.10.2006 - XXVII svētdiena

Lasījums no Radīšanas grāmatas (Rad 2, 18-24)

Kungs Dievs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam. Es izveidošu viņam palīgu, kas viņam būs līdzīgs."

Izveidojis no zemes visus lauka zvērus un visus debesu putnus, Kungs Dievs tos atveda pie cilvēka, lai redzētu, kā viņš tos nosauks. Jo katram, ko cilvēks nosauca par dzīvu būtni, tas palika tam kā vārds. Un cilvēks deva vārdus visiem lopiem un visiem debesu putniem, un visiem lauka zvēriem. Bet nebija atrodams cilvēkam palīgs, kas būtu viņam līdzīgs.

Tad Kungs Dievs uzsūtīja cilvēkam miegu. Kad tas bija aizmidzis, Viņš paņēma vienu no viņa ribām, aizpildot tās vietu ar miesu. Un Kungs Dievs izveidoja ribu, ko bija paņēmis no cilvēka, par sievieti un atveda viņu pie cilvēka.

Un cilvēks sacīja: "Tagad šis ir kauls no maniem kauliem un miesa no manas miesas! Viņa tiks nosaukta par sievu, jo no vīra ir paņemta."

Tādēļ vīrs atstās savu tēvu un māti un saistīsies ar savu sievu, un viņi būs viena miesa. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 128 (127)

Refrēns: Lai Dievs mūs vienmēr svētī!

Svētīgs ir ikviens, kas Kunga bīstas,
kas staigā Viņa ceļus.
Tu ēdīsi no sava roku darba,
tu būsi laimīgs, un tev labi klāsies. R.

Tava sieva kā auglīgs vīnakoks
tava nama sienās.
Tavi bērni kā eļļas koka atvases
ap tavu galdu. R.

Lasījums no vēstules ebrejiem (Ebr 2, 9-11)

Brāļi, mēs redzam Jēzu, kas nedaudz zemāks par eņģeļiem bija padarīts, vainagotu ar slavu un godu nāves ciešanu dēļ, jo Dieva žēlastības dēļ Viņš par visiem izbaudīja nāvi.

Jo pienācās, ka Tas, kura dēļ un caur kuru viss un kurš daudzus dēlus ieveda godā, viņu pestīšanas devēju padarītu pilnīgu caur ciešanām. Tādēļ ka gan Tas, kas svētdara, gan tie, kas tiek svētdarīti, ir visi no viena. Šī iemesla dēļ Viņš nekaunējās viņus nosaukt par brāļiem. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Alleluja.

Ja mēs mīlam cits citu, Dievs paliek mūsos un Viņa mīlestība mūsos ir pilnīga.

Alleluja.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 2-16)

Tanī laikā farizeji piegāja pie Jēzus un, Viņu kārdinādami, jautāja, vai vīrs drīkst šķirties no savas sievas. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Ko Mozus jums ir pavēlējis?" Viņi sacīja: "Mozus atļāva rakstīt šķiršanās rakstu un atlaist."

Bet Jēzus viņiem sacīja: "Jūsu cietsirdības dēļ viņš jums šo likumu ir rakstījis. Bet pasaules iesākumā Dievs radīja viņus — vīrieti un sievieti. Tāpēc cilvēks atstās savu tēvu un māti un pievienosies savai sievai, un abi būs viena miesa. Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tādēļ, ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt!"

Un Viņa mācekļi mājās atkal Viņam jautāja par to pašu. Un Viņš tiem sacīja: "Ja kas šķiras no savas sievas un citu precē, tas pārkāpj ar viņu laulību. Un, ja sieva šķiras no sava vīra un iziet pie cita, viņa pārkāpj laulību."

Pie Viņa nesa arī bērnus, lai Viņš tiem pieskartos, bet mācekļi nesējus bargi norāja. Bet Jēzus, to redzēdams, sadusmojās un viņiem sacīja: "Ļaujiet bērniem nākt pie Manis! Neaizturiet viņus, jo tādiem pieder Dieva valstība. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tajā neieies."

Un Viņš apskāva bērnus un viņus svētīja, uzlikdams viņiem rokas. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Lasījumi no "Mieram tuvu"