Lasījums no pravieša Jeremija grāmatas (Jer 31, 7-9) Tā saka Kungs: "Līksmojiet priekā par Jēkabu, gavilējiet pirmajai starp tautām; skandiniet, dziediet un sakiet: "Atpestī, Kungs, savu tautu, Izraēļa atlikušos ļaudis!" Lūk, Es atvedīšu viņus no ziemeļu zemes un viņus sapulcināšu no zemes malām. Starp viņiem būs aklais un klibais, topošā māte reizē ar dzemdētāju: liels pulks to, kas šurp pārnāks. Viņi aizgāja raudot, bet Es viņus pārvedīšu atpakaļ ar mierinājumu un atvedīšu viņus pār ūdeņu straumēm pa taisnu ceļu, un uz tā viņi nepaklups. Jo Es esmu kļuvis tēvs Izraēlim, un Efraims ir Mans pirmdzimtais." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 126 (125) Refrēns: Kungs ir darījis mums lielas lietas. Kad Kungs atbrīvoja Sionas gūstekņus,
mēs bijām kā sapnī.
Tad mūsu mute pildījās ar prieku
un mūsu mēle ar gavilēm. R. Tad tautas runāja savā starpā:
"Kungs ir darījis tiem lielas lietas."
Kungs ir darījis mums lielas lietas,
mēs kļuvām līksmi. R. Kungs, liec atgriezties mūsu gūstekņiem
līdzīgi strautiem dienvidu zemē!
Kas sēj ar asarām,
tie pļaus ar gavilēm. R. Viņi raudādami gāja projām,
nesot sēklu sējai,
bet atpakaļ viņi nāks ar gavilēm,
nesot savus labības kūļus. R. Lasījums no vēstules ebrejiem (Ebr 5, 1-6) Ikviens no cilvēku vidus ņemts augstais priesteris tiek iecelts cilvēku labā tanīs lietās, kas attiecas uz Dievu, lai viņš upurētu dāvanas un upurus par grēkiem. Viņš var just līdzi tiem, kas nezina un maldās, jo arī pats ir padots vājībām. Tādēļ viņam jāupurē par grēkiem kā par tautu, tā arī pašam par sevi. Un neviens šo godu sev nepaņem pats, bet tikai tas, kurš ir Dieva aicināts tāpat kā Ārons. Līdzīgi arī nevis Kristus pats pagodināja sevi, kļūstot par augsto priesteri, bet gan to izdarīja Tas, kurš Viņam sacīja: "Tu esi Mans Dēls, šodien Es Tevi dzemdināju." Tāpat arī citā vietā Tas saka: "Tu esi priesteris uz mūžiem pēc Melhizedeka kārtas." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Mūsu Pestītājs Jēzus Kristus ir uzvarējis nāvi un ar Evaņģēliju ir cēlis gaismā dzīvību. Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 10, 46-52)
Tanī laikā, kad Jēzus kopā ar mācekļiem un lielu ļaužu pulku izgāja no Jērikas, ceļa malā sēdēja aklais Bartimejs, Timeja dēls, un ubagoja. Viņš, dzirdot, ka tas ir Jēzus Nazarietis, sāka saukt: "Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Daudzi viņu norāja, lai viņš apklust, bet tas sauca vēl skaļāk: "Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Jēzus apstājās un sacīja: "Pasauciet viņu!" Un tie aicināja aklo, viņam sacīdami: "Esi drošs, celies, Viņš tevi sauc." Tas, nometis savu mēteli, pietrūkās kājās un devās pie Jēzus. Un Jēzus, viņu uzrunādams, sacīja: "Ko tu gribi, lai Es tev daru?" Bet aklais Viņam atbildēja: "Rabbuni, lai es varētu redzēt!" Tad Jēzus viņam sacīja: "Ej! Tava ticība tevi ir izglābusi." Un viņš tūlīt kļuva redzīgs un ceļā Viņam sekoja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lasījumi no "Mieram tuvu" | 
