Jautājumi un atbildes

Atgādināsim šo intriģējošo fragmentu no Mateja evaņģēlija: „Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem. Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem.” (27,52–53)

Šī ir ļoti izteiksmīga metafora: „Nemetiet pērles cūkām!” Tajā neiedziļinoties pamatīgāk, rodas maldīgs iespaids, ka ir pretruna ar Evaņģēlijam tik raksturīgo tendenci nopelt grēku, bet ne pašu grēcinieku. Vēl jo vairāk – Jēzus šos vārdus ir izteicis tajā pašā pamācībā, kurā atrodams sekojošs atgādinājums: „Netiesājiet, un jūs netiksiet tiesāti.” (Mt 7,1–6) Vai šīs divas pamācības nav savstarpējā pretrunā?

Lai arī kur realitātē mēs raudzītos, tās robežas mums nav sasniedzamas. Skatoties tālumā, mums ir pietiekošs iemesls pieļaut, lai arī vismodernākie teleskopi sasniedz galvu reibinošus attālumus, ka tomēr pāri šo teleskopu spējām pastāv tālākais kosmoss, ko cilvēks šobrīd nespēj aplūkot.

Kāds ir izšķirošais elements, no kura ir atkarīga mūsu pestīšana un laime? – atbildi uz šo jautājumu atrodam 26. novembra pāvesta katehēzes mācībā.

Domas par pēdējo tiesu var mūsos izraisīt bailes, jo saskaramies ar mūsu prātam neaptveramu noslēpumu. Tomēr esam aicināti nebaidīties, skaidro pāvests Francisks.

Sāksim ar sv. Akvīnas Toma apgalvojumu: "Ticēt tam, ka Dievs eksistē, ir pavisam kas cits, nekā ticēt Viņam!"

Jautājums: Savu nākamo vīru es iepazinu studentu grupā, kas satikās ikdienas Svētajā Misē. Mēs gribējām būt dedzīgi katoļi laulībā un tādi arī bijām. Tomēr izrādījās, ka laiks paveica savu – dzima bērni un nāca rūpes, kas ar to saistās, pelēcīgais ikdienas darbs, problēmas mūsu brāļu un māsu ģimenēs, mūsu vecāku slimības, bezgalīgas finansiālas grūtības. Viss šis rats mūs ļoti attālināja no Dieva. Nesen pamanīju, ka mums, kas agrāk uz Svēto Misi gājām ikdienā, gadās reizēm neaiziet uz baznīcu arī svētdienās. Par to sprediķos neesmu dzirdējusi, bet, ja skaļi runātu par to, ka šādi procesi gadās, tad noteikti daudzus būtu iespējams uzrunāt. Mums ar vīru visu šo vajadzēja saprast pašiem.

Saka – ticība ir žēlastība. Tāpēc man ir jautājums – kāpēc Dievs vieniem dod šo žēlastību, bet citiem ne? Kā ir vainīgs cilvēks, kam Dievs šo žēlastību nav devis?

Lasītāja jautājums: vai katoļticīgais drīkst ticēt sapņiem? Baznīca drīzāk neatbalsta kā atbalsta ticēšanu sapņiem. Bet taču Svētajos Rakstos mēs lasām par sapņiem, kurus sūtījis Dievs.

Kādēļ mums ir nepieciešama svēto godināšana un aizbildniecība, kad daudzi protestantu kristieši tik ļoti cīnās pret svēto godināšanu, saucot to pat par "svēto pielūgšanu" un izsakot pārmetumus katoļiem.