Lasījums no Ķēniņu pirmās grāmatas (1 Ķēn 17, 10-16) Tajās dienās pravietis Elijs cēlās un aizgāja uz Sareptu. Kad viņš nonāca pie pilsētas vārtiem, tur bija kāda sieviete, atraitne, kas lasīja žagarus. Un viņš, pasaucis to, sacīja: "Iedod man mazliet ūdens kādā traukā, ko man padzerties." Kad viņa aizgāja atnest, viņš sauca tai nopakaļ, sacīdams: "Atnes man, lūdzu, savā rokā arī kumosu maizes." Viņa atbildēja: "Tik tiešām, kā Kungs, tavs Dievs, dzīvo: man nav maizes, vien nepilna sauja miltu tīnē un krūzē mazliet eļļas. Lūk, es savākšu pāris malkas gabalu, lai ietu un to sagatavotu sev un savam dēlam. Mēs to apēdīsim un pēc tam mirsim." Bet Elijs viņai sacīja: "Nebaidies, bet ej un dari, kā esi teikusi. Tomēr vispirms man sagatavo no šiem miltiem nelielu plāceni un atnes to man. Sev un savam dēlam sagatavosi vēlāk. Jo tā saka Kungs, Izraēļa Dievs: miltu tīne neizsīks, nedz eļļas krūze kļūs tukša līdz pat tai dienai, kad Kungs dos lietu virs zemes." Viņa aizgāja un darīja, kā Elijs bija sacījis, un ēda viņa un viņš, un viss viņas nams daudzas dienas. Miltu tīne neizsīka, un eļļas krūze nekļuva tukša saskaņā ar Kunga solījumu, ko Viņš bija devis caur Eliju. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 146 (145) Refrēns: Teic, mana dvēsele, Kungu! vai: Alleluja! Kungs uzticību sargā uz mūžiem,
nes taisnību apspiestajiem,
dod izsalkušajiem maizi.
Kungs brīvus dara važās iekaltos. R. Kungs atdod aklajiem gaismu,
Kungs paceļ nomāktos,
Kungs mīl taisnīgos,
Kungs sargā svešiniekus. R. Bāreņus un atraitnes Viņš atbalsta,
bet izjauc grēcinieku ceļu.
Kungs valdīs mūžīgi,
tavs Dievs, Sion, — paaudžu paaudzēs. R. Lasījums no vēstules ebrejiem (Ebr 9, 24-28) Kristus ir iegājis nevis rokām darinātā svētnīcā, kas ir patiesās svētnīcas attēls, bet ir iegājis pašās debesīs, lai tagad mūs aizstāvētu Dieva Vaiga priekšā, bet ne tāpēc, lai sevi vairākkārt upurētu, kā to dara augstais priesteris, kas ik gadus ieiet Svētajā vietā, nesdams svešas asinis. Citādi kopš pasaules sākuma Viņam būtu bijis daudzkārt jācieš. Bet tagad, beigu beigās, Viņš ir parādījies vienu reizi, lai, sevi upurējot, izdeldētu grēku. Un, kā cilvēkiem ir nolikts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa, tā arī Kristus ir vienreiz upurēts, lai daudziem izpirktu grēkus. Otrreiz Viņš parādīsies nevis sakarā ar grēku, bet lai atpestītu tos, kas Viņu gaida. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Svētīgi tie, kas nekāro pēc mantas, jo viņiem pieder Debesu valstība. Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 38-44)
Tanī laikā Jēzus mācīdams sacīja ļaudīm: "Sargieties no Rakstu zinātājiem, kam patīk staigāt garās drēbēs un tikt sveicinātiem tirgus laukumā, un sinagogās sēdēt goda vietās un pirmajās vietās mielastos. Viņi aprij atraitņu mājas un ārišķības dēļ skaita garas lūgšanas. Viņi jo bargāku saņems spriedumu." Un Jēzus, sēdēdams iepretī upuru lādei, redzēja, kā ļaudis meta naudu upuru lādē. Un daudzi bagātie meta daudz. Bet kāda nabaga atraitne atnākusi iemeta divus mazus naudas gabaliņus, kas ir viens grasis. Un Viņš, pieaicinājis savus mācekļus, viņiem sacīja: "Patiesi Es jums saku: šī nabadzīgā atraitne iemeta vairāk par visiem, kas meta upuru lādē. Jo visi meta no tā, kas viņiem palika pāri, bet viņa upurēja no savas nabadzības visu, kas viņai bija, — visu savu uzturu." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
