| Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 60, 1-6) Celies un topi gaiša, Jeruzaleme, jo ir atnākusi tava gaisma un pār tevi ir uzaususi Kunga godība. Jo, lūk, tumsa apklāj zemi, un krēsla apņem tautas, bet pār tevi parādās Kungs, un tevī kļūst redzama Viņa godība. Un tautas staigās tavā gaismā, un karaļi — tavas parādīšanās spožumā. Pacel savas acis un paskaties apkārt: šie visi sapulcinātie dodas pie tevis, tavi dēli nāk no tālienes, un tavas meitas tiek nestas uz rokām. Tad tu redzēsi un gaiši starosi, un tava sirds nodrebēs un atvērsies, jo tevī saplūdīs aizjūru bagātības un tautu īpašumi nonāks pie tevis. Tevi pārpludinās kamieļu pulki, Madiāna un Efas kamieļi. Viņi visi nāks no Sabas, nesdami zeltu un vīraku un vēstīdami Kunga slavu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 72 (71)
Refrēns: Kungs, Tevi pielūgs visas tautas. Dievs, dod karalim savu tiesneša gudrību
un savu taisnību karaļa dēlam,
lai viņš tiesā Tavu tautu taisnīgi
un Tavus nabagus — pēc patiesības. R. Viņa dienās uzplauks pilnīgs miers un taisnība,
kamēr vien būs mēness.
Viņš valdīs no jūras līdz jūrai
un no upes līdz zemes robežām. R. Tarsas un salu karaļi pasniegs dāvanas,
arābu un Sabas ķēniņi nāks ar veltēm.
Visi valdnieki Viņu pielūgs,
un visas tautas Viņam kalpos. R. Jo Viņš atbrīvos nabagu, kas vaimanā,
un apspiesto, kam nebija palīdzības.
Viņš žēlos trūcīgo un vārgo
un izglābs dzīvību nabagiem. R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem (Ef 3, 2-3a.5-6)
Brāļi, jūs taču esat dzirdējuši par Dieva žēlastības pārvaldīšanu, kas man uzticēta jūsu labā, ka saskaņā ar atklāsmi man ir kļuvis zināms noslēpums. Tas nebija atklāts iepriekšējām cilvēku bērnu paaudzēm, kā tagad Gars to ir atklājis Viņa svētajiem apustuļiem un praviešiem, ka pagāni jau ir caur Evaņģēliju līdzmantinieki un vienas Miesas locekļi, un līdzdalībnieki apsolījumam Jēzū Kristū. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Mēs redzējām Austrumos Viņa zvaigzni un nācām pielūgt Kungu. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 2, 1-12) Kad ķēniņa Heroda laikā Jūdejas Betlēmē bija piedzimis Jēzus, lūk, gudrie no Austrumiem atnāca uz Jeruzalemi un jautāja: "Kur ir jaundzimušais jūdu karalis? Jo mēs Austrumos redzējām Viņa zvaigzni un atnācām Viņu pielūgt." Bet, to dzirdot, ķēniņš Herods izbijās un līdz ar viņu visa Jeruzaleme. Un, saaicinājis visus augstos priesterus un Rakstu zinātājus no tautas, viņš izjautāja tos, kur Kristum jāpiedzimst. Un tie viņam sacīja: "Jūdejas Betlēmē, jo tā ir rakstījis pravietis: "Un tu, Betlēme, Jūdas zeme, nebūt neesi mazākā starp Jūdas lielpilsētām, jo no tevis izies Valdnieks, kas valdīs manu tautu Izraēli."" Tad Herods, slepeni ataicinājis gudros, sīki izvaicāja viņus par zvaigznes parādīšanās laiku un, viņus pavadīdams uz Betlēmi, sacīja: "Ejiet un rūpīgi apjautājieties par Bērnu, un, kad būsiet Viņu atraduši, ziņojiet man, lai arī es aizgājis Viņu pielūgtu." Uzklausījuši ķēniņu, viņi aizgāja. Un, lūk, zvaigzne, ko viņi bija redzējuši austrumos, gāja viņiem pa priekšu, kamēr aizgājusi apstājās virs tās vietas, kur bija Bērns. Un, ieraudzījuši zvaigzni, tie ļoti nopriecājās. Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. Un, sapnī saņēmuši norādījumu neatgriezties vairs pie Heroda, tie aizgāja uz savu zemi pa citu ceļu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Lasījumi no Mieram tuvu | 
