| Lasījums no Nehemija grāmatas (Neh 8, 1-4a.5-6.8-10) Tajās dienās, kad izraēlieši jau dzīvoja savās pilsētās, visa tauta kā viens vīrs sapulcējās uz laukuma, kas ir Ūdens vārtu priekšā. Un viņi sacīja Rakstu zinātājam Esdram, lai viņš atnes Mozus Likuma grāmatu, kuru Kungs bija Izraēlim pavēlējis ievērot. Tad septītā mēneša pirmajā dienā priesteris Esdra atnesa Likumu sapulces priekšā: vīriešu un sieviešu, un visu to priekšā, kuri spēja klausīties. Un viņš lasīja no šīs grāmatas uz laukuma Ūdens vārtu priekšā no agra rīta līdz dienas vidum, klātesot vīriešiem un sievietēm, un tiem, kas spēja saprast. Un visas tautas ausis bija pievērstas Likuma grāmatai. Bet Rakstu zinātājs Esdra nostājās uz koka paaugstinājuma, ko viņi šim nolūkam bija uzcēluši. Un Esdra atvēra grāmatu visas tautas acu priekšā — jo viņš stāvēja augstāk nekā visa tauta — un, kad viņš to atvēra, visa tauta piecēlās. Un Esdra slavēja Kungu, lielo Dievu, bet visa tauta, paceļot rokas, atbildēja: "Amen, amen!" Un viņi dziļi noliecās un krita uz ceļiem Kunga priekšā, ar vaigu pieskaroties zemei. Un viņi lasīja Dieva Likuma grāmatu skaidrā valodā, atklājot domu un paskaidrojot izlasīto. Tad Nehemijs, kas bija zemes pārvaldnieks, un Esdra — priesteris un Rakstu zinātājs, un levīti, kas mācīja ļaudis, sacīja visai tautai: "Šī diena ir svētīta Kungam, mūsu Dievam! Neskumstiet un neraudiet!", jo visa tauta raudāja, dzirdot Likuma vārdus. Un Nehemijs viņiem sacīja: "Ejiet un ēdiet svētku ēdienus, un dzeriet saldus dzērienus, un aizsūtiet daļu arī tiem, kuri nekā nav sev sagatavojuši, jo šī diena ir svētīta mūsu Kungam. Un neesiet noskumuši, jo līksmība Kunga priekšā ir jūsu atbalsts." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 19 (18) Refrēns: Dieva vārdi ir gars un dzīvība. Kunga likums ir bez vainas, tas stiprina garu;
Kunga liecība ir uzticama,
tā gudrību sniedz mazajiem.
Kunga pavēles ir taisnīgas, tās ielīksmo sirdi;
Kunga bauslība ir skaidra, tā apskaidro acis. R. Kunga bijība ir tīra, tā paliek uz mūžiem.
Kunga spriedumi ir pareizi, tie visi kopā ir taisnīgi.
Manas mutes vārdi un manas sirds domas
lai ir patīkami Tavā priekšā,
Kungs, mana klints un mans Pestītāj! R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules korintiešiem (1 Kor 12, 12-30) Brāļi, kā ķermenis ir viens ar daudziem locekļiem, pie kam visi daudzie miesas locekļi tomēr ir viens un tas pats ķermenis, tā arī Kristus. Jo mēs vienā Garā visi — gan jūdi, gan pagāni, gan vergi, gan brīvie — esam ar kristību apvienoti vienā miesā. Mēs visi esam ar vienu Garu piepildīti. Arī ķermenis sastāv nevis no viena, bet no daudziem locekļiem. Ja kāja sacītu: "Tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie ķermeņa", vai tad tādēļ tā vairs nav miesas daļa? Un, ja auss sacītu: "Tā kā es neesmu acs, es nepiederu pie ķermeņa", vai tādēļ tā vairs nav miesas daļa? Ja visa miesa būtu tikai acs, kur tad paliek dzirde? Ja tikai dzirde, kur tad oža? Bet tagad Dievs katru locekli ķermenī ir izvietojis tā, kā tas Viņam labpatika. Ja tie visi būtu viens pats loceklis, kur tad paliek ķermenis? Tagad locekļu, protams, ir daudz, bet ķermenis viens. Acs nedrīkst sacīt rokai: "Tu neesi man vajadzīga!" vai galva kājām: "Jūs neesat man vajadzīgas!" Gluži otrādi — tie locekļi, kas liekas vājāki, ir sevišķi vajadzīgi. Tos locekļus, kurus uzskatām par mazāk ievērojamiem, mēs turam lielākā godā. Mazāk pieklājīgos mēs pieklājīgāk ģērbjam, bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs. Dievs ķermeni ir iekārtojis tā, ka vājākam loceklim ir devis lielāku cieņu, lai miesā nebūtu šķelšanās, bet gan lai locekļi cits par citu vienādi rūpētos. Ja cieš viens loceklis, līdzi cieš visi, ja tiek pagodināts viens loceklis, līdzi priecājas visi. Bet jūs esat Kristus miesa un tās atsevišķie locekļi. Un Dievs ir iecēlis Baznīcā, pirmkārt, apustuļus, otrkārt, praviešus, treškārt, mācītājus; tad ir devis spēju darīt brīnumus, dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt, runāt dažādās valodās. Bet vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumdarītāji un vai visiem ir spējas dziedināt? Vai visi runā valodās un vai visi tās prot iztulkot? Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Vai īsāk: 1 Kor 12, 12-14.27 Alleluja. Kungs mani ir sūtījis sludināt nabagiem Prieka Vēsti, pasludināt gūstekņiem brīvību. Alleluja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 1-4.14-21)
Jau daudzi ir mēģinājuši uzrakstīt ziņas par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū, tā, kā to mums ir stāstījuši tie, kas no paša sākuma bija aculiecinieki un ir kļuvuši par Vārda sludinātājiem. Tāpēc arī es nolēmu visu no paša sākuma rūpīgi izpētīt un tev, cienījamo Teofil, visu pēc kārtas aprakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības pareizību, kas tev darīta zināma. Tanī laikā Gara spēkā Jēzus atgriezās Galilejā, un vēstis par Viņu izplatījās pa visu apgabalu. Viņš mācīja turienes sinagogās, un visi Viņu slavēja. Un Viņš nonāca Nazaretē, kur bija uzaudzis. Sabata dienā pēc sava paraduma Viņš iegāja sinagogā un piecēlās lasīt. Un Viņam tika pasniegta pravieša Isaja grāmata. Attinis grāmatu, Viņš uzdūrās vietai, kurā bija rakstīts: "Kunga Gars ir pār mani, jo Viņš mani ir svaidījis sludināt nabagiem prieka vēsti, mani ir sūtījis vēstīt gūstekņiem brīvību un aklajiem acu gaismu, palaist brīvībā apspiestos, pasludināt Kunga žēlastības gadu." Satinis grāmatu, Viņš to atdeva kalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā raudzījās uz Viņu. Bet Viņš tiem sāka runāt: "Šie Raksti, kurus dzirdējāt, šodien ir piepildījušies." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
