Priestera komentārs Kunga debeskāpšanas svētkos (30.05.2019).
Ticība Kunga augšāmcelšanās un Debeskāpšanas svētku noslēpumam mūsdienu neticīgajam cilvēkam var šķist kā savdabīgs kristiešu mēģinājums aizbēgt no realitātes, kura cilvēku ved uz parastu dzīves noslēgumu, proti, nāvi. Mēs ticam, ka celsimies augšā no miroņiem pēc Jēzus Kristus parauga, lai dzīvotu mūžīgi un svētlaimīgi.
Priestera komentārs. Šodien ir Lieldienu laikposma ceturtā svētdiena, un kā ik gadu šīs svētdienas Evaņģēlija lasījums tiek ņemts no Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas, kurā Kristus sevi sauc par Labo Ganu un skaidro, kas ir Viņa avis.
Priestera komentārs Kunga Jēzus kristīšanas svētkos (13.01.2019)
Ar Jēzus kristību iesākas Viņa dzīve atklātībā, trīs gadus ilgā sludināšana un publiskā darbība. Šīsdienas Evaņģēlija fragments norāda uz Jāņa Kristītāja misiju – viņš nav Mesija, bet sagatavo ceļu Kristum. Kad Jēzus ierodas pie Jordānas, Jānis Kristītājs ir pārsteigts un neizpratnē. Jēzum taču nav vajadzīga kristība grēku piedošanai! Jēzus vēlāk pats apliecinās farizeju priekšā: “Kas man var uzrādīt kādu grēku?”
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos (08.11.2018)
Dažkārt, lai izprastu un skaidri definētu kādu ticības patiesību, Baznīcai ir vajadzīgs laiks. Pārliecība, ka Kristus Māte ir bijusi brīva no ikviena grēka, bija sastopama jau pašos Baznīcas dzīves pirmsākumos, taču tikai 19. gadsimta vidū, pāvesta Pija IX pontifikāta laikā tā kļuva saistoša ikvienam ticīgajam.
Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena. Priestera komentārs (2018.11.18.)
Liturģiskā gada beigas tuvojas. Kā katru gadu, tas noslēdzas ar Svēto Rakstu lasījumiem, kuri mums atgādina par to, ka laiks iet uz beigām, ka arī mūsu pašu dzīves laiks iet uz beigām. Pasaule ir pārejoša, tā nav mūžīga, un pasaule tiks pakļauta Dieva tiesai. Tie ir – kā saka teologi – Bībeles eshatoloģiskie teksti, Dieva Vārds par laiku beigām, un tajos mēs iepazīstam Svēto Rakstu laika izpratni.
Priestera komentārs Visu svēto dienas svētkiem (01.11.2018)
Šīsdienas svētki mums atgādina svētuma nozīmi. Nav tā, ka šodien parunājam par svētumu, par svētajiem un par mūsu aicinājumu iet šo svētuma ceļu, bet jau turpmākajās dienās un visu pārējo gadu šī tēma no dienas kārtības drīkst pazust. Svētums nav tikai skaisti vārdi vai skaļa iestāšanās par vērtībām, lai arī svētums to iekļauj, – ir runa par visu dzīvi, par darbiem, sirdsapziņu, labu kristieša piemēru gan publiski redzamajā telpā, gan privātajā dzīvē.
Sirsnīgi jūs sveicu mūsu Aglonas Dievmātes svētkos! Īpašs sveiciens tiem, kuriem sāp kājas pēc svētceļojuma un kuri tagad, sasnieguši savu galamērķi, atvērāt Mieram tuvu grāmatiņu, lai apcerētu šīsdienas lasījumus pie Dievmātes.
Katru gadu 14.augustā mēs godinām svēto bīskapu Meinardu, ar kura vārdu saistās kristīgās ticības pirmsākumi mūsu zemē. Svētais Meinards bija augustīniešu ordeņa mūks un priesteris, kurš 1182. gadā, sasniedzis Līvzemes krastus, apmetās Ikšķilē, uzcēla koka baznīciņu un darīja visu, kas viņa spēkos, lai izveidotu kristīgu kopienu un pievērstu ticībai vietējos ļaudis. Meinarda misijas darbs Līvzemē auga un tika atzinīgi novērtēts. Pēc pāris gadiem viņš tika iecelts bīskapa kārtā.
Ņemiet, tā ir mana miesa.” (Mk 14, 22) Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētkos mēs, kristieši, paužam savu ticību Pestītāja klātbūtnei Vissvētākajā Sakramentā zem maizes un vīna zīmēm. Kādēļ Jēzus izvēlējās tieši šīs zīmes, lai paliktu klātesošs Baznīcā, savā Mistiskajā Miesā, līdz pat laiku beigām?
Reiz itāliešu tulkotājs un rakstnieks Džovanni Guaita, kurš vēlāk tika iesvētīts par pareizticīgo priesteri, jautāja toreizējam visas Armēnijas katolikosam Gareginam I: “Kristiešiem Dievs ir viens trijās Personās. Trīsvienībā katra hipostāze, katra dievišķā Persona, dzīvo pati par sevi tikai tādā mērā, kādā tā sevi atdod otram. Sevis atdošana un citu hipostāžu pieņemšana, tas, ko saucam par perikorēzi, savstarpēju iemājošanu, nemaina katras Personas identitāti. Šīs pilnīgās Tēva, Dēla un Svētā Gara sevis atdošanas dēļ mēs ticam, ka Dievs ir mīlestība. Vai Jūs piekrītat, ka Trīsvienība var būt sabiedrisko attiecību modelis – starp cilvēkiem, tautām, kultūrām, konfesijām?”
Mieram tuvu
