„Saucēja balss tuksnesī: „Gatavojiet Kungam ceļu!”” (Lk 3:4) Brāļi, mums vispirms ir jāpārdomā vientulības žēlastība, jāpārdomā, cik svētīgs ir tuksnesis, kas jau kopš pestīšanas laikmeta sākuma ir atdots svēto atpūtai.
Vai jums kādreiz ir jautāts par neuzklausītām lūgšanām? Jūs atbildat, ka tādas lūgšanas tomēr nav veltīgas, ka jālūdzas tik un tā. Cilvēks lūdzas nevis tādēļ, lai Dievs viņam dotu kāroto, bet lai saņemtu no Dieva to, kas ir daudz, daudz vērtīgāks par konkrēto dāvanu, ko lūdzam no dāvanu Devēja.
Kad lasām Evaņģēlijā kādu līdzību, mēs ne tikai iepazīstamies ar Jēzus mācību vai gūstam priekšstatu par tā laika sabiedrību, bet arī esam aicināti uztvert evaņģēlista atspoguļotos Jēzus vārdus kā personīgu vēstījumu.
Dārgie brāļi un māsas Kristū, tuvojoties liturģiskā gada beigām, Baznīca mums piedāvā apcerei Svēto Rakstu tekstus, kas nepārprotami uzrunā pirmām kārtām tos, kuri visa gada garumā ir sprediķojuši un vadījuši Dieva tautu, — garīgos vadītājus un Baznīcas līderus, pievēršot īpašu uzmanību priesteriem.
Dārgie "Mieram tuvu" lasītāji, mīļotie brāļi un māsas Kristū! Dzirdot vārdu "baušļi", pārņem pretrunīgas izjūtas. Vai šis jēdziens nesaistās ar dzīvē neīstenojamām prasībām? Vai baušļu formulējumā nav kas kaitinoši didaktisks, kas mani tiecas ierobežot, kontrolēt?
Farizeji notur apspriedi, kā Jēzu apsūdzēt. Tie izdomā dažādus jautājumus — par lielāko bausli, par nodokļiem. Viņi ir pārliecināti, ka jebkurā gadījumā varēs Jēzu apsūdzēt, jo uzskata, ka uz šo jautājumu var būt tikai divas atbildes — "jā" vai "nē".
Reiz pirms Svētās Mises novēroju kādu māti, kuras dēls nevēlējās iet pie grēksūdzes. Redzēju, ka viņa mirkli apdomājās. Acīmredzot sievietei bija divas iespējas.
Mieram tuvu
/Zimejums_thumb.jpg)
/Jezus-vinakoks_thumb.jpg)
/Jezus_ar_avi_thumb.jpg)
