Kad lasām Evaņģēlijā kādu līdzību, mēs ne tikai iepazīstamies ar Jēzus mācību vai gūstam priekšstatu par tā laika sabiedrību, bet arī esam aicināti uztvert evaņģēlista atspoguļotos Jēzus vārdus kā personīgu vēstījumu.
Dārgie brāļi un māsas Kristū, tuvojoties liturģiskā gada beigām, Baznīca mums piedāvā apcerei Svēto Rakstu tekstus, kas nepārprotami uzrunā pirmām kārtām tos, kuri visa gada garumā ir sprediķojuši un vadījuši Dieva tautu, — garīgos vadītājus un Baznīcas līderus, pievēršot īpašu uzmanību priesteriem.
Dārgie "Mieram tuvu" lasītāji, mīļotie brāļi un māsas Kristū! Dzirdot vārdu "baušļi", pārņem pretrunīgas izjūtas. Vai šis jēdziens nesaistās ar dzīvē neīstenojamām prasībām? Vai baušļu formulējumā nav kas kaitinoši didaktisks, kas mani tiecas ierobežot, kontrolēt?
Farizeji notur apspriedi, kā Jēzu apsūdzēt. Tie izdomā dažādus jautājumus — par lielāko bausli, par nodokļiem. Viņi ir pārliecināti, ka jebkurā gadījumā varēs Jēzu apsūdzēt, jo uzskata, ka uz šo jautājumu var būt tikai divas atbildes — "jā" vai "nē".
Reiz pirms Svētās Mises novēroju kādu māti, kuras dēls nevēlējās iet pie grēksūdzes. Redzēju, ka viņa mirkli apdomājās. Acīmredzot sievietei bija divas iespējas.
Kā to esam ievērojuši, mūsu Pestītājs par Debesu valstības noslēpumiem labprāt stāsta līdzībās. Tā arī šodien Svēto Rakstu lasījumos Jēzus mūsu uzmanībai piedāvā mazu stāstiņu par sējēju un viņa ienaidnieku, kas abi pēc kārtas apsēj lauku, pirmais ar labības, bet otrais ar nezāļu sēklām.
Mieram tuvu
/Zimejums_thumb.jpg)
/Jezus-vinakoks_thumb.jpg)
/Jezus_ar_avi_thumb.jpg)
