Priestera komentārs Kunga Jēzus kristīšanas svētkos (10.01.2016)
Baznīcā Ziemassvētku laiks beidzas, pieminot Jēzus kristīšanas dienu, ar kuru noslēdzas noteikts Viņa dzīves posms un sākas Kunga publiskā darbība. Kad Jēzus tiek kristīts, Svētais Gars baloža izskatā nolaižas pār Viņu.
Priestera komentārs Kunga Parādīšanās jeb Zvaigznes dienas svētkos (06.01.2016)
Šīsdienas svētku centrā ir Dieva atklāšanās visām tautām, un tādēļ tos arī sauc par epifāniju jeb “parādīšanos”. Tomēr Evaņģēlijā minēto personāžu dēļ mēdzam tos dēvēt par Zvaigznes vai Triju ķēniņu dienu. Šoreiz pakavēsimies pie šiem “ķēniņiem”.
Priestera komentārs II svētdienā pēc Ziemassvētkiem (03.01.2016).
Joprojām turpinās Ziemassvētku laiks – arī šodien esam Ziemassvētku oktāvas laikā un šajā brīdī varam aizdomāties par to, ko šis laiks mums nozīmē. Šodien Dieva Vārds mums dod vēl vienu ideju, kā atbildēt uz jautājumu: ko man nozīmē Jēzus piedzimšana un tas, ka Dievs kļuva cilvēks?
Priestera komentārs Adventa III svētdienai (13.12.2015)
Šīsdienas Svēto Rakstu lasījumi mūs mudina priecāties par drīzo Kristus atnākšanu, turklāt ne tikai Viņa dzimšanas svētkos vien. Šis noslēpums, kura svinēšanai gatavojamies visa Adventa garumā, – Dieva iemiesošanās noslēpums – liek aizdomāties arī par otrreizējo Cilvēka Dēla atnākšanu, taču vairs ne cilvēciskajā nabadzībā, bet Viņa dievišķajā godībā.
Priestera komentārs Adventa II svētdienai (06.12.2015)
Šodien, Adventa otrajā svētdienā, lasot Svēto Rakstu fragmentus, saprotam, ka tuksnesis kļūst par pasaules sirdi. Tiekam iepazīstināti ar Jāni Kristītāju kā zīmi un īpašu personu pestīšanas vēsturē – kā cilvēku, kas piepilda to, ko sludināja pravietis Isajs, vīrs, kurš visu savu samērā īso dzīves laiku gāja, strādāja un runāja par kādu Citu, kura uzdevumā viņš bija aicināts iet.
Priestera komentārs Adventa I svētdienai (29.11.2015)
Šodien mēs iesākam kārtējo Adventu. Kā jau katru gadu pirmajā Adventa svētdienā priesteri sprediķos runās par to, ka Advents ir liturģiskā gada sākums un dalās divās daļās – pirmajā mēs pievēršam uzmanību Kristus otrreizējai atnākšanai, bet pēc 17. decembra liturģiskie teksti mums runās par to, kā cilvēce gaidīja Mesijas pirmo atnākšanu.
Arhibīskapa komentārs Kunga Jēzus Kristus – visas pasaules Karaļa svētkos (22.11.2015)
Šodien mēs svinam Jēzus Kristus – visas pasaules Karaļa – svētkus. Svētajos Rakstos lasām, ka laiku beigās viss tiks nolikts pie Viņa kājām. Šobrīd vēl atrodamies starpposmā, kad Viņš pirmām kārtām valda sev uzticīgo cilvēku sirdīs, ļaujot pārējiem veikt citu izvēli. Tomēr Viņš grib savu valdīšanu arvien vairāk izplatīt visā pasaulē jau tagad. Kas ir tās jomas, kurās Kristus valdīšana ir īpaši aktuāla?
Šīsdienas Evaņģēlija lasījums ir kas vairāk nekā tikai vēstījums par Jēzus veikto brīnumu: tas atspoguļo ticības “paraugceļu”. Kaut kādā ziņā šis Timeja dēls ir mācekļa iemiesojums, katehumēns, kurš ir novilcis vecās drēbes, veco cilvēku (Mk 10, 50), iepazīst tumsu, iekāpjot Kristības ūdenī, bet, izkāpjot no tā, iegūst gaismu, kas tam ļauj skaidri redzēt un mērot Jēzus norādītās jaunās dzīves ceļu (ne velti Kristību Baznīcas pirmsākumos mēdza dēvēt par “ilumināciju”; sal. Mk 10, 52).
Šodien Dieva Vārds mūs aicina meklēt patieso gudrību. Tas izvirza pirmajā plānā vairākus jautājumus. Vispirms jautājumu, par kuru mēs reti domājam: kā iegūt mūžīgo dzīvi un pestīšanu (kas nav tas pats, kas nomirt – vienīgā drošā lieta, kas mūs sagaida šajā pasaulē)? Ko nozīmē būt par Jēzus mācekli? Ko māceklim darīt ar materiālajām vērtībām?
Mēs esam radīti, mums jādzīvo ģimenē, mums jādodas uz Debesu valstību. Trīs punkti, kas šodien Baznīcas liturģijā iezīmē mūsu ceļu. Tomēr veids, kā tiekam radīti, ģimene, kādā dzīvojam, un mūsu ceļš uz Debesu valstību katram ir atšķirīgs.
Mieram tuvu
