Procesija ar palmām Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 19, 28-40) Tanī laikā Jēzus gāja uz Jeruzalemi. Un notika, ka, tuvojoties Betfagai un Betānijai, pie kalna, kas saucas Eļļas kalns, Viņš sūtīja divus mācekļus, sacīdams: "Ejiet uz ciematu, kas ir pretī! Tajā ieiedami, jūs atradīsiet piesietu ēzeļmātes kumeļu, uz kura neviens no cilvēkiem nekad nav sēdējis. Atraisiet to un atvediet šurp! Un, ja kāds jums jautātu: "Kādēļ jūs raisāt vaļā?", sakiet tā: "Tas ir vajadzīgs Kungam.""
Sūtītie aizgāja un visu atrada tā, kā Viņš bija tiem teicis. Bet, kad viņi raisīja vaļā ēzelīti, tā saimnieki viņiem sacīja: "Kāpēc jūs atraisāt kumeļu?" Bet viņi atbildēja: "Tas ir vajadzīgs Kungam."
Un viņi to atveda pie Jēzus un, uzmetuši ēzelītim savas drēbes, uzsēdināja uz tā Jēzu.
Un, Viņam jājot, tie klāja uz ceļa savas drēbes. Bet, kad Viņš jau tuvojās Eļļas kalna nogāzei, viss mācekļu pulks sāka priecīgi slavēt Dievu skaļā balsī par visiem brīnumiem, kurus bija redzējuši. Viņi sacīja: "Slavēts lai ir Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā! Miers debesīs un gods augstumos!"
Bet daži farizeji no pūļa sacīja Viņam: "Mācītāj, apsauc savus mācekļus!" Bet Viņš atbildot teica: "Es jums saku: ja šie klusēs, tad sauks akmeņi." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Palmu svētdienas Svētā Mise Lasījums no pravieša Isaja grāmatas (Is 50, 4-7) Kungs Dievs man deva daiļrunīgu mēli, lai ar vārdiem es prastu stiprināt pagurušo. Viņš modina rītā, agri rītā Viņš modina manu ausi, lai es klausītos kā māceklis. Kungs Dievs atvēra manu ausi, un es nepretojos un neatkāpos atpakaļ. Savu muguru es pagriezu sitējiem un savu vaigu plosītājiem. Es neapslēpu savu seju no nievām un spļāvieniem. Kungs Dievs ir mans palīgs; tādēļ es neesmu kaunā, tādēļ savu seju es padarīju cietu kā akmeni un zinu, ka netikšu apkaunots. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 22 (21)
Refrēns: Mans Dievs, neatstāj mani! Mani izsmej visi, kas skatās uz mani,
viņi saviebj lūpas, krata galvu:
"Viņš paļāvās uz Kungu;lai tad Kungs viņu izglābj,
lai viņu atpestī, ja mīl viņu!" R. Mani ielenc suņi lielā pulkā,
ļaundaru bars man ir visapkārt.
Viņi ir pārdūruši manas rokas un kājas,
un es varu izskaitīt visus savus kaulus. R. Savā starpā viņi sadala manas drēbes
un met kauliņus par manu apģērbu.
Bet Tu, Kungs, nestāvi no tālienes,
mans stiprums, steidzies man palīgā! R. Tavu vārdu es sludināšu saviem brāļiem,
draudzes vidū slavēšu Tevi.
Slavējiet Kungu jūs, kas Viņa bīstaties,
cildiniet Viņu jūs, visi Jēkaba bērni! R.
Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules filipiešiem (Flp 2, 6-11)
Kristus Jēzus, lai gan bija Dieva veidā, tomēr neuzskatīja par ieguvumu būt līdzīgam Dievam, bet gan pazemināja pats sevi, pieņemdams kalpa veidu, tapdams līdzīgs cilvēkiem. Un, atzīts par cilvēku tajā, kas ir ārējais, Viņš pazemināja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tādēļ arī Dievs Viņu paaugstināja un deva Viņam vārdu, kas ir pāri pār katru vārdu, lai Jēzus vārda priekšā locītos visi ceļi Debesīs, virs zemes un pazemē un ikviena mēle atzītu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dieva Tēva godam. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Mūsu dēļ Kristus kļuva paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei.
Tādēļ Dievs Viņu paaugstināja pāri visam un deva Viņam vārdu,
kas ir pāri pār katru vārdu.
Lai ir slavēts Dieva Vārds!
Mūsu Kunga Jēzus Kristus ciešanu apraksts, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 22, 14 - 23, 56)
K — Kristus vārdi;
E — evaņģēlista vārdi;
C — citu atsevišķu personu vārdi;
P — vairākas personas vai pūlis.
E Kad pienāca laiks, Jēzus un kopā ar Viņu apustuļi ieņēma vietas pie galda. Un Viņš tiem sacīja: K "Es ilgoties ilgojos šo Pashu ēst kopā ar jums, pirms nekā es ciešu. Jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, kamēr tā piepildīsies Dieva valstībā." E Un, paņēmis biķeri, Viņš pateicās un sacīja: K "Ņemiet to un izdaliet savā starpā! Jo es jums saku: no šī laika es vairs nedzeršu no vīnakoka augļa, līdz atnāks Dieva valstība."
E Pēc tam, paņēmis maizi, Viņš pateicās un lauza, un deva viņiem, sacīdams: K "Tā ir mana Miesa, kas par jums tiek atdota. To dariet manai piemiņai!"
E Tāpat pēc vakariņām Viņš paņēma arī biķeri, sacīdams: K "Šis biķeris ir Jaunā Derība manās Asinīs, kas par jums tiek izlietas.
Bet, lūk, mana nodevēja roka ir reizē ar mani pie galda. Cilvēka Dēls, protams, aiziet, kā tas ir noteikts, tomēr bēda tam cilvēkam, kurš Viņu nodod!" E Tad viņi sāka viens otram jautāt, kurš no viņiem ir tas, kas to izdarīs.
Starp viņiem izcēlās arī strīds, kurš no tiem ir lielākais. Un Jēzus tiem teica: K "Tautu ķēniņi valda pār tām un tie, kuriem ir vara pār tām, tiek saukti par labdariem. Bet jūs tā nedariet! Tas, kurš starp jums ir lielākais, lai paliek kā jaunākais, un tas, kurš ir priekšnieks, lai ir kā kalps! Jo kurš gan ir lielāks? Vai tas, kas ir pie galda, vai tas, kas piekalpo? Vai tad ne tas, kas ir pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.
Jūs esat tie, kas izturējāt ar mani manos pārbaudījumos. Tādēļ es jums novēlu Valstību, kā man to novēlēja mans Tēvs, lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā, un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Izraēļa ciltis.
Sīmani, Sīmani! Lūk, sātans tīkoja jūs sijāt kā kviešus; bet es lūdzu par tevi, lai nemitētos tava ticība. Un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!" E Tas Viņam atbildēja: C "Kungs, ar Tevi es esmu gatavs iet gan cietumā, gan nāvē!" E Bet Jēzus teica: K "Es tev saku, Pēteri, šodien gailis vēl nebūs dziedājis, kā tu trīsreiz noliegsi to, ka mani pazīsti." E Un Viņš tiem sacīja: K "Kad es jūs sūtīju bez maka un somas, un sandalēm, vai tad jums kā trūka?" E Viņi atbildēja: P "Nekā." E Tad Viņš teica: K "Bet tagad tas, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu; bet tas, kuram nav, lai pārdod savus svārkus un pērk zobenu! Jo es jums saku: tam, kas ir rakstīts, jāpiepildās pie manis, proti: "Viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem." Tik tiešām, tas, kas attiecas uz mani, piepildās." E Bet viņi sacīja: P "Kungs, lūk, šeit ir divi zobeni." E Bet Viņš tiem atbildēja: K "Pietiek."
E Un izgājis Viņš pēc ieraduma devās uz Eļļas kalnu. Un Viņam sekoja arī mācekļi. Nonācis tai vietā, Jēzus tiem sacīja: K "Lūdzieties, lai jūs nekristu kārdināšanā!"
E Tad Viņš aizgāja no tiem akmens metiena attālumā un, nometies ceļos, lūdzās, sacīdams: K "Tēvs, ja vēlies, paņem no manis projām šo biķeri! Tomēr ne mana griba, bet gan Tava lai notiek!" E Un Viņam parādījās eņģelis no debesīm, Viņu stiprinādams. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdzās arvien dedzīgāk. Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.
Piecēlies no lūgšanas un atgriezies pie mācekļiem, Viņš atrada tos no skumjām aizmigušus un tiem sacīja: K "Kāpēc jūs guļat? Celieties! Lūdzieties, lai jūs nekristu kārdināšanā!"
E Viņam vēl runājot, lūk, parādījās ļaužu pūlis. Un viens no divpadsmit, vārdā Jūdass, gāja tiem pa priekšu un tuvojās Jēzum, lai Viņu noskūpstītu. Bet Jēzus viņam sacīja: K "Jūdas, ar skūpstu tu nodod Cilvēka Dēlu?"
E Bet tie, kas bija ap Viņu, redzēdami, kas var notikt, teica: C "Kungs, vai mums cirst ar zobenu?" E Un viens no viņiem cirta virspriestera kalpam un nocirta viņa labo ausi. Bet Jēzus atbildot sacīja: K "Rimstieties! Pietiek!" E Un Viņš, pieskāries tā ausij, viņu izdziedināja. Bet augstajiem priesteriem un svētnīcas sardzes priekšniekiem, un vecākajiem, kas bija sanākuši pret Viņu, Jēzus sacīja: K "Kā pret slepkavu jūs izgājāt ar zobeniem un rungām? Lai gan ik dienas es biju pie jums svētnīcā, jūs nepacēlāt rokas pret mani. Bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara."
E Tad tie Viņu apcietinājuši aizveda un ieveda virspriestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes. Un, kad tie pagalma vidū sakūra uguni un sasēdās apkārt, arī Pēteris apsēdās starp tiem.
Kāda kalpone, ieraudzījusi viņu sēžam gaismā, noskatījās viņā un sacīja: C "Arī šis bija ar Viņu!" E Bet tas liedzās, sacīdams: C "Sieviet, es Viņu nepazīstu!"
E Un pēc brīža cits, Pēteri ieraudzījis, teica: C "Arī tu esi viens no viņiem!" E Bet Pēteris atbildēja: C "Ak, cilvēk, es tas neesmu!"
E Un apmēram pēc stundas kāds cits sāka apgalvot, sacīdams: C "Patiesi, arī šis bija kopā ar Viņu; šis taču arī ir galilejietis!" E Bet Pēteris sacīja: C "Cilvēk, es nezinu, ko tu runā!"
E Un, viņam vēl runājot, tūlīt iedziedājās gailis. Bet Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atcerējās Kunga vārdus, kā Viņš bija tam teicis: "Šodien, pirms nekā iedziedāsies gailis, tu manis trīsreiz aizliegsies." Un viņš, izgājis ārā, rūgti raudāja.
Bet vīri, kas Jēzu apsargāja, izsmēja Viņu un sita, un, Viņu aizseguši, Viņam jautāja: P "Kurš ir tas, kas Tev iesita?" E Arī daudz ko citu tie zaimodami sacīja Viņam.
Un, tiklīdz uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un Rakstu zinātāji un veda Viņu savas Padomes priekšā, un sacīja: P "Ja Tu esi Kristus, tad pasaki mums!"
E Viņš tiem atbildēja: K "Ja es jums pateikšu, jūs neticēsiet, bet, ja jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet. Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs Dieva Visspēcības labajā pusē." C Tad visi sacīja: P "Tātad Tu esi Dieva Dēls?"
E Viņš tiem atbildēja: K "Jā, es tas esmu." E Bet tie sauca: P "Kāpēc mēs vēl meklējam liecību? Paši taču dzirdējām no Viņa mutes!"
E Un viss ļaužu pulks cēlās un aizveda Jēzu pie Pilāta. Un tie sāka Viņu apsūdzēt, sacīdami: P "Mēs atklājām, ka Viņš musina mūsu tautu un aizliedz maksāt ķeizaram nodokļus un saka, ka Viņš esot Kristus — Karalis." E Bet Pilāts Jēzum jautāja: C "Vai Tu esi jūdu ķēniņš?" E Bet Viņš atbildot teica: K "Jā, es tas esmu."
E Tad Pilāts augstajiem priesteriem un ļaudīm sacīja: C "Es neatrodu šai cilvēkā nekādu vainu." E Bet tie uzmācās un sacīja: P "Viņš kūda tautu, mācīdams pa visu Jūdeju, no Galilejas, kur iesāka, līdz pat šejienei."
E Pilāts, to izdzirdis, jautāja, vai šis cilvēks esot galilejietis, un, uzzinājis, ka Jēzus pieder Heroda padotajiem, aizsūtīja Viņu pie Heroda, kurš tajās dienās arī bija Jeruzalemē.
Ieraudzījis Jēzu, Herods ļoti nopriecājās, jo jau sen ilgojās Viņu redzēt, tādēļ ka bija dzirdējis par Viņu un cerēja redzēt Viņu izdarām kādu brīnumu. Un tas Jēzu izjautāja daudziem vārdiem, bet Viņš tam neko neatbildēja. Bet augstie priesteri un Rakstu zinātāji nostājušies Viņu nemitīgi apsūdzēja.
Tad Herods ar saviem sargiem Viņu nonievāja un izsmiedams ieģērba baltās drēbēs, un aizsūtīja pie Pilāta. Un tajā dienā Herods un Pilāts kļuva draugi, lai gan iepriekš viņi savā starpā bija ienaidnieki.
Bet Pilāts, sasaucis augstos priesterus un Augstās padomes locekļus, un tautu, sacīja tiem: C "Jūs atvedāt pie manis šo cilvēku, it kā Viņš musinātu tautu, bet, lūk, es jūsu priekšā izjautādams neatradu šai cilvēkā nekādu vainu tajās lietās, kurās Viņu apsūdzat. Tāpat arī Herods, jo tas Viņu atsūtīja pie mums atpakaļ.
Un, lūk, Viņš nav darījis neko, kas pelnītu nāvi. Tāpēc es Viņu nošaustījis atbrīvošu."
E Bet viss pūlis iesaucās, sacīdams: P "Nost ar Viņu! Atbrīvo mums Barabu!" E Bet tas bija ieslodzīts cietumā kādas pilsētā notikušas sacelšanās un slepkavības dēļ.
Tomēr Pilāts, gribēdams Jēzu atbrīvot, uzrunāja viņus atkal, bet viņi kliedza, sacīdami: P "Sit krustā, sit Viņu krustā!" E Un viņš tiem jautāja trešo reizi: C "Ko tad ļaunu Viņš ir izdarījis? Es Viņā neatrodu nekādu vainu, kas pelnītu nāvi. Tāpēc es Viņu pārmācīšu un atlaidīšu." E Tomēr tie uzmācās, skaļām balsīm prasīdami, lai Viņš tiktu sists krustā. Un viņu kliegšana pieņēmās spēkā.
Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu prasību. Un viņš atbrīvoja to, kurš sacelšanās un slepkavības dēļ bija iemests cietumā un kuru tie prasīja, bet Jēzu nodeva viņu gribai.
Un, Viņu vedot, tie aizturēja kādu Sīmani Kirēnieti, kas atgriezās no lauka, un uzlika tam krustu, lai tas nestu to pēc Jēzus.
Un Viņam sekoja liels ļaužu pulks un sievietes, kuras Viņu apraudāja un sēroja. Bet Jēzus, pagriezies pret viņām, sacīja: K "Jeruzalemes meitas, neraudiet par mani, bet raudiet pašas par sevi un saviem bērniem!
Jo, lūk, nāk dienas, kad sacīs: "Svētīgas neauglīgās un tās miesas, kas nav dzemdējušas, un krūtis, kas nav barojušas!" Tad sāks saukt kalniem: "Gāzieties pār mums!" un pakalniem: "Apsedziet mūs!" Un, ja to dara ar zaļu koku, kas tad notiks ar nokaltušu?"
E Kopā ar Jēzu uz nāvi tika vesti arī divi citi — ļaundari. Un, nonākuši vietā, ko sauc par Galvaskausa vietu, tie piesita tur krustā Viņu un ļaundarus, vienu pa labi un otru pa kreisi.
Bet Jēzus sacīja: K "Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara."
E Pēc tam tie izdalīja Viņa drēbes, mezdami lozes. Bet ļaudis stāvēja un skatījās. Un Jēzu izsmēja arī Augstās padomes locekļi, sacīdami: P "Citus Viņš glāba, lai izglābj pats sevi, ja Viņš ir Kristus, Dieva Izvēlētais!" E Arī kareivji ņirgājās par Viņu un, pieiedami klāt, sniedza Viņam etiķi, sacīdami: P "Ja Tu esi jūdu ķēniņš, izglāb sevi!"
E Virs Viņa bija arī uzraksts: "Šis ir jūdu ķēniņš."
Bet viens no ļaundariem, kas tur karājās, zaimoja Viņu, sacīdams: C "Vai tad Tu neesi Kristus? Izglāb pats sevi un mūs!" E Bet otrs atbildot aprāja to un sacīja: C "Un tu nemaz nebīsties Dieva, lai gan esi tāpat notiesāts? Mums tas ir taisnīgi, jo mēs saņemam, ko esam pelnījuši par saviem darbiem! Bet Viņš nekā ļauna nav darījis!" E Tad viņš teica: C "Jēzu, piemini mani, kad ieiesi savā Valstībā!" E Bet Jēzus viņam atbildēja: K "Patiesi es tev saku: šodien tu būsi ar mani Paradīzē."
E Bija jau ap sesto stundu. Un tumsa apklāja visu zemi līdz pat devītajai stundai. Un aptumšojās saule, un svētnīcas aizkars pārplīsa vidū pušu. Tad Jēzus iesaucās skaļā balsī, sacīdams: K "Tēvs, Tavās rokās es atdodu savu garu." E To pateicis, Viņš izdvesa garu.
(Visi nometas ceļos un brīdi paliek klusumā.)
Bet simtnieks, redzēdams notikušo, atdeva Dievam godu, sacīdams: C "Patiesi, šis cilvēks bija taisnīgs!" E Un viss to ļaužu pulks, kuri bija klāt pie šī skata un redzēja, kas notika, atgriezdamies atpakaļ, sita sev krūtīs.
Bet visi, kas Jēzu pazina, un arī sievietes, kas Viņam bija sekojušas no Galilejas un to noskatījās, stāvēja pa gabalu.
Un, lūk, bija kāds vīrs vārdā Jāzeps, kas bija Augstās padomes loceklis, labs un taisnīgs cilvēks. Viņš nepiekrita Padomei un viņu darbiem. Pats viņš bija no Arimatejas, jūdu pilsētas, un gaidīja Dieva valstību. Viņš aizgāja pie Pilāta un lūdza Jēzus miesu. Un noņēmis viņš ietina to audeklā un noguldīja izcirstā kapā, kurā neviens vēl nebija guldīts. Tā bija Sagatavošanās diena, un jau tuvojās sabats.
Bet sievietes, kas ar viņu bija atnākušas no Galilejas, sekoja un apskatīja kapu un to, kā Jēzus miesa tika nolikta. Un atgriezušās viņas sagatavoja smaržzāles un svaidāmās eļļas, bet sabatu saskaņā ar bauslību pavadīja klusumā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
|
