Tiem, kas nokļūst debesu valstībā, visas cilvēku problēmas tiek atrisinātas ideālā veidā. Ko nozīmē dzīve pēc augšāmcelšanās, tas noprotams jau pēc tā vien, ka Kristum ceļoties no kapa, nebija šķērslis ne kapakmens, ne sargi noliktie. Tāpat, apmeklējot apustuļus, Viņam nebija šķērslis aizslēgtās durvis. Daudznozīmīgi ir arī vārdi, ko Kristus veltī taisnīgajiem: "Iemantojiet Valstību, kas jums ir sagatavota no pasaules iesākuma" (Matejs 25,34). Tas viss prasa neierobežotu ticību Dievam.
Bet, ja kāds "neklausa ne Mozu, ne praviešus, tas neticēs arī, ja kas no mirušiem piecelsies", saka Kristus (Lūka 16,31). Tie ir divi pamatnosacījumi, ko prasa Dievs. Viņš caur Mozu pasludināja savus likumus, bet ar praviešu vārdiem Viņš uzturēja ticību tautā. Ticība un morāle ir ciešā saistībā. Bez ticības cilvēkiem trūkst īsta pamudinājuma, kāpēc viņiem vajadzētu būt morāliski pašaizliedzīgiem. Savukārt amorāli cilvēki saviem spēkiem nevar pacelties, lai ticētu Dievam. Tas ir kā burvju loks, no kura cilvēki bez Dieva palīdzības nevar izkļūt. Ir nepieciešams atvērties un no visas sirds saukt pēc Dieva žēlastības.
Novēlu, lai Kristus augšāmcelšanās svētkos pār visiem bagātīgi nāk Dieva svētība!
2007. gada Lieldienās
Kardināls Jānis Pujats | 
