Lasījums no Apustuļu darbiem (Apd 5, 12-16) Ar apustuļu rokām tautā notika daudz zīmju un brīnumu. Visi vienprātīgi uzturējās kopā Salomona lievenī. Un neviens no svešiniekiem neuzdrošinājās viņiem piebiedroties, bet tauta viņus slavēja. Arvien vairāk pieauga vīriešu un sieviešu skaits, kas pieņēma ticību Kungam, tā ka viņi iznesa arī slimos uz ielām un nolika uz gultām un nestuvēm, lai kaut vai garāmejošā Pētera ēna skartu kādu no viņiem. Arī no apkārtējām pilsētām uz Jeruzalemi steidzās daudz ļaužu, nesdami slimos un nešķīsto garu mocītos, kas visi tika izdziedināti. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Psalms 118 (117) Refrēns: Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs! vai: Alleluja! Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlsirdība pastāv mūžam! Lai saka tagad tie, kas Kunga bīstas: "Viņa žēlsirdība pastāv mūžam!" R. Tie grūzdami pagrūda mani, lai es pakristu, bet Kungs man palīdzēja. Kungs ir mans spēks un mana slava, Viņš ir mans glābējs. R. Akmens, ko namdari atmeta, ir kļuvis par stūrakmeni. Tas ir Kunga darbs, un tas ir brīnums mūsu acīs. R. Lasījums no svētā apustuļa Jāņa Atklāsmes grāmatas (Atkl 1, 9-11a.12-13.17-19) Es, Jānis, jūsu brālis un līdzdalībnieks spaidos un Valstībā, un izturībā Jēzū, biju uz salas, ko sauc par Patmosu, Dieva vārda un Jēzus liecības dēļ. Kunga dienā es biju garā aizgrābts un aiz sevis dzirdēju stipru balsi kā tauri, kas sacīja: "To, ko redzi, saraksti grāmatā un nosūti septiņām baznīcām!" Es pagriezos, lai ieraudzītu balsi, kas ar mani runāja. Un pagriezies es ieraudzīju septiņus zelta svečturus un svečturu vidū kaut ko līdzīgu Cilvēka Dēlam, kas bija ieģērbies garā tērpā un apjozies ar zelta jostu ap krūtīm. Viņu ieraudzījis, es nokritu pie Viņa kājām kā miris. Bet Viņš man uzlika savu labo roku, sacīdams: "Nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais, un tas, kurš dzīvo. Es biju miris, bet, lūk, es dzīvoju uz mūžu mūžiem, un man ir nāves un pazemes atslēgas. Tāpēc uzraksti to, ko redzēji, un to, kas ir un kam pēc tam būs jānotiek." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Tom, tu ieticēji tādēļ, ka mani redzēji; svētīgi tie, kas neredzēja, bet ticēja! Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 19-31) Pēc Jēzus augšāmcelšanās tanī pašā nedēļas pirmajā dienā, kad iestājās vakars un tur, kur uzturējās mācekļi, bija aiz bailēm no jūdiem aizslēgtas durvis, atnāca Jēzus, nostājās viņu vidū un sacīja: "Miers jums!" Un, to pateicis, Viņš tiem parādīja rokas un sānu. Tad mācekļi, redzot Kungu, kļuva priecīgi. Bet Viņš atkal tiem sacīja: "Miers jums! Kā Tēvs mani sūtīja, tā es jūs sūtu." To pateicis, Viņš dvesa uz viņiem un teica: "Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie ir piedoti; kam aizturēsiet, tiem tie ir aizturēti." Bet Toms, viens no divpadsmit, kas tiek saukts par Didimu, nebija kopā ar viņiem, kad atnāca Jēzus. Tāpēc citi mācekļi viņam teica: "Mēs redzējām Kungu!" Bet viņš tiem atbildēja: "Ja es neredzēšu naglu zīmes uz Viņa rokām un neielikšu savu pirkstu naglu vietās, un savu roku neielikšu Viņa sānā, es neticēšu." Bet pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā un arī Toms bija ar viņiem. Jēzus iegāja caur aizslēgtām durvīm un, nostājies vidū, sacīja: "Miers jums!" Pēc tam Viņš teica Tomam: "Liec savu pirkstu šeit un apskati manas rokas! Sniedz savu roku un ieliec manā sānā, un neesi neticīgs, bet ticīgs!" Toms atbildēja un Viņam sacīja: "Mans Kungs un mans Dievs!" Jēzus viņam teica: "Tu ieticēji tādēļ, ka mani redzēji. Svētīgi tie, kas neredzēja, bet ticēja!" Vēl daudzus citus brīnumus, kas nav aprakstīti šajā grāmatā, Jēzus izdarīja savu mācekļu priekšā. Bet šie ir aprakstīti, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un ticēdami iemantotu dzīvību Viņa vārdā. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. | 
