Visu Lieldienu laiku, līdz pat Vasarsvētkiem, mēs izdzīvojam Kristus nāves un augšāmcelšanās notikumu kā vienu dienu. šī ir diena, ko kungs ir devis, priecāsimies un līksmosim! (Ps 118, 24) Un tieši šajā laikā mēs varam pārdomāt par Kunga žēlsirdību.
Kāda ir mūsdienu situācija?
"Spridzekļa eksplozijā pie autobusa Irānas dienvidaustrumu pilsētā Zahedānā gājuši bojā 18 cilvēki, informē vietējā ziņu aģentūra Irna," lasām ziņu portālā Delfi. Šādi un līdzīgi paziņojumi atskan katru dienu. Vai patiešām šajā nemiera un karu pārņemtajā pasaulē vēl pastāv Dieva žēlsirdīgā mīlestība?
2000. gada 30. aprīlī, māsas Faustīnes kanonizācijas dienā, pāvests Jānis Pāvils II pasludināja Lieldienu otro svētdienu par Dieva žēlsirdības svētkiem. "Jēzu, es uzticos Tev! — šis vēstījums, kas pauž paļāvību uz Dieva visvareno mīlestību, mums ir īpaši nepieciešams šajā laikmetā, kurā cilvēks izjūt satraukumu, saskaroties ar visdažādākajām ļaunuma izpausmēm. Šim saucienam pēc dievišķās žēlsirdības jāatskan no pašiem sirds dziļumiem, kur krājas ciešanas, nemiers un nedrošība; tam jāizskan no sirds, kura meklē cerības avotu, kas nepieviltu," Lagevņiku svētnīcas iesvētīšanas ceremonijas laikā teica Jānis Pāvils II.
Tieši pirms 27 gadiem pāvests Jānis Pāvils II uzrakstīja encikliku Dives in misericordia (Dievs, bagāts būdams savā žēlastībā... (Ef 2, 4)) Tajā viņš sacīja, ka "Dievišķā žēlsirdība ir mīlestības otrs nosaukums. Dievišķā žēlsirdība ir mīlestība, kas visiem vēl labu un piedod, kas cilvēku paceļ pāri tā vājumam un ved uz Dieva svētuma dziļumiem. Dievišķā žēlsirdība ierobežo ļaunumu".
Šajā dokumentā pāvests uzsvēra, ka "Lieldienu noslēpums ir tā Žēlsirdības atklāsmes virsotne, kas ir spējīga attaisnot cilvēku un atjaunot patiesību par pestījošo kārtību, kuru Dievs jau no sākuma bija vēlējies cilvēkā un caur cilvēku — visā pasaulē".
Tieši uz krusta atklājās Dieva bezgalīgā žēlsirdība. Tieši augšāmceļoties Kungs atklāj sevi kā bezgalīgo Žēlsirdību, kura glābj cilvēci no grēka.
Pēc Jēzus augšāmcelšanās tajā pašā nedēļas pirmajā dienā, kad iestājās vakars, tur, kur uzturējās mācekļi un aiz bailēm no jūdiem bija aizslēgtas durvis, atnāca Jēzus, nostājās viņu vidū un sacīja: "Miers jums!"
Mūsdienu laikmetā, kad dzirdam par daudziem kariem, nemieriem, katastrofām un teroristu uzbrukumiem, Jēzus sacītie vārdi Miers jums! ir kā iedrošinājums. Nebīstieties! Bet, kad jūs dzirdēsit par kariem un kara daudzināšanu, tad Nebīstieties, tam jānotiek; bet gals vēl nav klāt. (Mk 13, 7)
Jēzus mūs katru sargā no ļauna: "Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mt 28, 20) Cik bieži mēs, tāpat kā apustulis Toms, neticam, ka Dievs vada katra cilvēka dzīvi un kontrolē arī valstiskos procesus. Mums ir vairāk jātic tam, ka Dievs par mums bezgalīgi rūpējas, ka esam Viņa mīļotie bērni un ka visa mūsu dzīve ir Viņa rokās, vairāk jāuzticas Viņam. Tieši šīs Dieva tēvišķās rūpes par mums ir Viņa bezgalīgās žēlsirdības izpausme. Vienīgais, kas mums atliek, ir kopā ar Tomu izsaukties: "Mans Kungs un mans Dievs!"
Dievs no mums gaida, lai mēs uzticētos Viņam tāpēc, ka Mīlestība mūs mīl un mēs kļūstam mīlestība. Dievs nevēlas, lai mēs veiktu kaut kādus utopiskus varoņdarbus, — Viņš vēlas veidot mīlestības un žēlsirdības civilizāciju, un to vispirms veidos cilvēki, kas deg Dieva mīlestībā un kuros izpaužas Dieva žēlsirdība. Dievs no mums gaida tikai to, lai mēs atļautu Viņam sevi pārveidot, lai mēs uzticētos Viņam un būtu nevis neticīgi, bet ticīgi!
Tieši pirms diviem gadiem visa pasaule atvadījās no iemīļotā pāvesta Jāņa Pāvila II. Viņš piedzima Debesīm tieši Žēlsirdības svētdienā, tādējādi ar savu dzīvi līdz galam apliecinādams Dieva žēlsirdīgo mīlestību. Visa viņa dzīve bija sevis veltīšana bezgalīgajai Dieva žēlsirdībai. Ir iesākts un turpinās šī pāvesta beatifikācijas (pasludināšanas par svētīgo) process. Jau viņa nāves brīdī pūlis apliecināja, ka ir miris svēts cilvēks.
Lūk, ko ir liecinājusi kāda meitene, vārdā Līga: "Mana garīgā dzīve simboliski aizsākās tieši tad, kad 1991. gadā biju ieradusies Čenstohovā uz pāvesta tikšanos ar jauniešiem. Viņa gaišums, patiesums, vienkāršība un tēvišķā labestība toreiz uzrunāja arī mani. Taču vislielākais brīnums, ja var tā sacīt, ar mani ir noticis tieši tagad, redzot, kā pāvests līdz pēdējam elpas vilcienam palika uzticīgs Dievam un Baznīcai, par kuras grēkiem lūdza piedošanu; palika uzticīgs visam tam, ko reiz sludināja. Pāvesta izcilais dzīves un aiziešanas mūžībā piemērs tik ļoti atjaunoja manu padzisušo ticību, izkliedēja sirdī šaubas, no jauna iededza cerības gaismu, ka nespēju pat atrast īstos vārdus... Viņa nāve, lai cik tas savādi kādam neliktos, ir mani garīgi atdzīvinājusi!"
Ik dienas kopā ar psalmistu sauksim: "Slavējiet Kungu, jo Viņš ir labs!" Patiešām, Dievs ir ļoti, ļoti labs! www.mieramtuvu.lv |
