Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Kas ir eitanāzija (6.daļa)? ("14f13"- koncentrācijas nometņu ieslodzīto masveida iznīcināšanas programma - Holokausts)
17.06.2007 pl. 11:09

Jānis Lulle

Kā jau tika norādīts, Hitlers 1941. gada rudenī pavēlēja izbeigt pieaugušo eitanāziju. Tomēr faktiski tas nozīmēja tikai nonāvēšanas  metožu maiņu (skat. P. Kneisleres liecībā). Jau tā paša gada vasarā H. Himlers ieminējās par iespēju izmeklēt koncentrācijas nometņu ieslodzītos, tiklab miesīgi, kā garīgi slimos.

V. Braks liecināja: "Tātad Boulers man uzdeva toreiz stāties sakaros ar „T-4,“ lai  varētu pajautāt, vai viņi pieļautu, ka  Koncentrācijas nometņu ieslodzīto izmeklēšanai tiktu norīkoti pieredzējuši psihiatri." [1] Kombinācija "14f13" [2] bija koncentrācijas nometņu inspektora dokumentu pazīšanas zīme. Kā liecina vairāku koncentrācijas nometņu komandantiem 1941. gada 10. 12. rakstītā vēstule: "Kā jau Dahavas, Būhenvaldes,  Mauthauzenas un Aušvicas nometņu komandantiem tika ziņots attiecīgajā dienesta vēstulē, visdrīzākajā laikā minētajās nometnēs ieradīsies ārstu komisija ar nolūku atlasīt izbrāķēšanai  ieslodzītos. Pielikumā tiek izsūtīts anketas paraugs veicamajiem priekšdarbiem. Tās ir jānokopē un jāaizpilda…….  Jautājumu "neciešamas miesīgas sāpes" pēc iespējas jāatbild ne tikai ar „jā“vai „nē,“bet arī jāsniedz īsa diagnoze. Bez tam jānoskaidro jautājums par kara ievainojumu, jo tas būtiski atvieglo komisijas pārbaudes darbu." [3] Turpat arī ir norāde, ka  inspektoram jāziņo par „īpašajai arstēšanai "14f13" nodoto pacientu skaitu ("īpašā ārstēšana (Sonderbehandlung)" - vēl viens nacistu lietots eitanāzijas nosaukums). [4] Arī SS šefa lūgtie „pieredzējušie psihiatri“ nebija ilgi jāgaida. Lūk, fragments no Koncentrācijas nometņu inspektora  vietnieka Lībenšela 1942.10.01. rakstītā: "Izpildot darba pienākumus, (seko neatšifrējams saīsinājums – J. L.) rīcībā tiek ziņots, ka SS oberšturmbannfīrers, dr. med. Fricis Menneke no 1942. gada 16. vai 17. janvārī veiks Gros – Rozenas koncentrācijas nometnes ieslodzīto izbrāķēšanu. Vajadzīgās anketas uz turieni jau ir aizsūtītas. Tās, kā jau attiecīgajā dienesta vēstulē ieteikts, ciktāl iespējams, jāaizpilda pirms dr. Mennekes ierašanās.“ [5]

Lūk, paša F. Mennekes liecība tiesas sēdes laikā, atbildot uz K. Branta advokāta jautājumiem: „Jaut.:“ Nu, un tālāk Jūs teicāt, ka anketas esot bijušas aizpildītas arī par koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem.“

Atb.: "Jā."

Jaut.: "No kādiem apsvērumiem Jūs vadījāties?"

A.: "Advokāta kungs, par to mēs jau runājām. Jūdi netika izvērtēti pēc veselības stāvokļa, bet gan vadoties pēc apcietināšanas iemesla."

J.: "Tātad, tie bija rases un politiskie apsvērumi?"

A.: "Jā."……………

J.: "Vai tas nebija kaut kas pilnīgi atšķirīgs no tā , par ko runājām sākumā?"

A. "Jā. Vismaz ar garīgi slimo eitanāziju tam nekāda sakara nebija."[6]

Okupēto austrumu apgabalu valsts ministra (Reichsminister für die besetzten Ostgebiete) lietveža, ar 1941. gada 10.10 datētā slepenā vēstule skaidri norāda, ka V. Braks "Jūdu problēmas" risināšanā sadarbojās arī ar SS šturmbannfīeru Ā. Eihmani. No 6 miljoniem nonāvēto jūdu 4 miljoni tika nonāvēti koncentrācijas nometnēs.[7]

Dažos vārdos: no K. Brantam izvirzītās kriminālapsūdzības pamatojuma: „ Drīz pēc neārstējami slimo iznīcināšanas programmas sākuma tā tika attiecināta  uz jūdiem un tad uz koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem. [8] Šīs, pēdējās stadijas laikā ieslodzītie, kurus izmeklējošais ārsts atzina par nelietojamiem vai nevērtīgiem, bez žēlastības tika atšķirti un lielā skaitā nosūtīti un likvidēšanas iestādēm. ……….. Šeit netiek apspriests arī jautājums, vai kāda valsts var likumīgi atļaut eitanāziju kādai savu pilsoņu kategorijai. Bet, pat , ja tai tādas tiesības būtu, tautu saimei nav pienākums atzīt tādu likumdošanu, ja tā  atklāti legalizē citu nāciju neaizsargāto un nespēcīgo cilvēku  vardarbīgu mocīšanu un nonāvēšanu.“ [9] Friča Mennekes piemērs skaidri rāda „lietpratēja“ ceļu no bērnu eitanāzijas līdz  vispārējajam genocīdam un līdzdalībai „Jūdu problēmas” risināšanā. Tātad eitanāzijai vēsturiski ir visciešākais sakars ar holokaustu.

Tiesiskais novērtējums Nirnbergā.

Kā jau norādīts, "Nacistu ārstu" lietu no 1946. gada 9. decembra līdz 1947. gada  19. jūlijam izskatīja  ASV Pirmā militāro zvērināto kolēģija. Tā tika izveidota  1946. gada 25. oktobrī ar ASV  Vācijas militārā gubernatora rīkojumu nr.68. Visiem apsūdzētajiem tika izvirzīta apsūdzība pēc četriem punktiem: 1) Sazvērestība un kara noziegumu plānošana, 2) Kara noziegumi- noziegumi pret to valstu pilsoņiem, kuras ar Vāciju bija karastāvoklī, 3) Noziegumi pret cilvēci - noziegumi pret vāciešiem un citu tautību piederīgajiem, kuras nebija karastāvoklī ar Vāciju, 4) Piedalīšanās noziedzīgā organizācijā. "Nacistu ārstu" lietā otrais un trešais punkts tika izskatīti kopā, spriedumā saglabājot dalījumu. Spriedumā par šiem punktiem tribunāls konstatēja: "Kopš otrā pasaules kara sākuma tika veikti noziedzīgi eksperimenti ar personām, kam nebija Vācijas pilsonības, karagūstekņiem un civiliedzīvotājiem tiklab Vācijā kā arī okupētajās teritorijās. Tie nebija atsevišķi gadījumi, nedz arī dažu ārstu un pētnieku darbības, kuri katrs par tām būtu atbildīgi, bet tie drīzāk bija augsta līmeņa valsts ierēdņu, militāro darbinieku un nacistu partijas aktīvistu saskaņotas plānošanas un politikas rezultāts un tika īstenoti kā totālā kara būtiska sastāvdaļa. Ļaudis, kuri ieņēma augstus amatus valdības iestādēs un kuru pienākums, saskaņā ar vispārpieņemtajiem tiesību principiem, bija tos novērst vai ierobežot, šīs darbības atļāva, deva rīkojumus tās īstenot,  atzina par labām un sankcionēja. Daudzi koncentrācijas nometņu ieslodzītie, kas kļuva par šo briesmu darbu upuriem, bija citu valstu pilsoņi. Tie bija nevācu tautības, cita starpā, jūdi, ts. asociālie, karagūstekņi un civiliedzīvotāji." [10]

Secinājums: Eitanāzijai un genocīdam, kuru vēlāk - pēc kara nosauca par holokaustu, tika dota vienāda juridiskā kvalifikācija - "noziegums pret cilvēci".

Turpinājums sekos...

_______________

[1]  ibid. Seite 214.

[2] Nosaukumu “Holokausts” ieviesa pēckara gados lielā nonāvēto jūdu tautas un jūdaisma piederīgo skaita dēļ ( šis nosaukums ņemts no senebreju valodas).

[3] ibidem.

[4] Medizin ohne Menschlichkeit………….  Seite 215.

[5] ibidem.

[6] Medizin ohne Menschlichkeit  … Seite 215-216.

[7] ibidem,  Seite 222.

[8] Šajā sakarā interesants liekas vācu pacientu aizsardzības organizācijas “Deutsce Hospiz Stiftung“ 2004. gada 17. decembra ziņojums presei: „ Eitanāzijas sistēma Nīderlandē nožēlojamā veidā izgāzusies. Arvien jauni noteikumi neaptur „dambja pārrāvumu“.

Dortmunde:  „Deutsce Hospiz Stiftung“ ar šausmām reaģē uz holandiešu nodomu eitanāziju nākotnē attiecināt arī uz psihiski slimajiem. Kāda Nīderlandes valdības komisija vēlas atļaut  eitanāziju arī psihiski slimajiem. „Holandē eitanāzijas  maisa gals jau sen ir plaši  atvērts: vispirms mērķtiecīgi tika nonāvēti neārstējami slimie, tad  jaundzimušie ar iedzimtiem trūkumiem un tagad bez aizsardzības paliek arī psihiski slimie,“saka Eižens Brišs, Deutsche Hospiz Stiftung  izpilldirektors, “ Cilvēku mērķtiecīga nonāvēšana šajā valstī ir kļuvusi par ierastu parādību. Tas ir mūžsenā  tabu lauzums, kas ietekmē visu Eiropu.” Brišs norāda, ka eitanāzija Holandē tiek pielietota arvien vairāk un vairāk……. Pēdējā stadijā slimo un mirstošo pacientu aizsardzības organizācija norāda, ka arī Holande ir nokavējusi pietiekami kvalificētas aprūpes piedāvājumu radīšanu šiem izmisušajiem cilvēkiem……. “Problēmas risināt domā, izdodot arvien jaunus noteikumus attiecībā uz eitanāziju - tie neatrisina to patiesos iemeslus.”  Sal. rakstīto par nacistu eitanāziju!

[9] Medizin ohne Menschlichkeit./ Dokumente des Nürnberger Ärzeprozesses ……..  Seite 209- 210.

[10] Medizin ohne Menschlichkeit……….  Seite 279.