Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Svētrunas

Kardināla Jāņa Pujata sprediķis Aglonā
17.08.2007 pl. 14:07

Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Sveicinām Aglonā visus, kas ir ieradušies šajā svētvietā, lai pielūgtu Dievu un saņemtu Viņa svētību. Pie Dieva mēs ejam tāpēc, ka Viņš ir gan mūsu Radītājs, gan arī mūsu dzīves galamērķis.

Jūs zināt, ka Svētie Raksti sākas ar vārdiem: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi." (Rad 1, 1) Dievs ir apbrīnojams savos darbos. Gandrīz viss, ko redzam dabā, izaug no mazas sēkliņas. Zinātnieki apgalvo, ka arī viss zvaigžņotais kosmoss ir radies no viena pirmvielas kamola līdzīgi kā no sēklas. Attīstība esot sākusies ar grandiozu sprādzienu...

Ja cilvēki kaut ko spridzina, tad pāri paliek tikai drupu kaudze. Bet, kad Dievs lika uzsprāgt pirmvielas kamolam, tad rezultātā līdz pat šai dienai kosmosā uz visām pusēm lido zvaigžņu galaktikas, riņķo planētas pa savām orbītām, un uz zemes, kā paši redzam, rit daudzveidīga dzīve. Lielisks sprādziens!

Pasaules radīšanas vēriens ir neaptverams... Lielā sprādziena mērķtiecība ir apbrīnojama.

Arī katrs cilvēks ir daļa no brīnišķajiem Dieva darbiem. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks guļ, vai ir nomodā, viņa ķermeņa procesi darbojas kā uzvilkts pulkstenis. Arī ievainojumi paši sadzīst. Viss darbojas mērķtiecīgi. Arī pats cilvēks savā apzinīgajā rīcībā.

Ja mēs pajautāsim jebkuram cilvēkam: "Pēc kā tu tiecies? Kādu mērķi tu gribi sasniegt?" - tad atbilde savā būtībā būs visiem vienāda, proti: "Mēs gribam, lai mums vienmēr labi klātos un... pēc iespējas ātrāk!"

Pret to nevienam nav iebildumu. Tās ir senās cilvēka sirds ilgas nokļūt Paradīzē pie Dieva! Un tas ir ļoti labi.

Ticot Dieva esamībai, mūsu priekšā atklājas Providences vadītais attīstības ceļš visā tā garumā: no pirmā sprādziena kosmosā cauri attīstības gadu miljardiem līdz cilvēcei... un līdz tās svētlaimei pie Dieva. To apstiprina arī Svētie Raksti, jo Dievs saka: "Es esmu alfa un omega, iesākums un galamērķis." (Atkl 21, 6) Savukārt apustulis Pēteris raksta: "Ticēdami jūs līksmojat neizsakāmā apskaidrotā priekā, tiekdamies sasniegt savu ticības galamērķi - dvēseles pestīšanu."(1 Pēt 1, 8-9)

Cilvēkiem arvien ir svarīgi paturēt prātā dzīves pēdējo mērķi. Dieva griba ir cilvēka dzīves mēraukla. Vispirms tā izpaužas sirdsapziņā. Tāpēc sirdsapziņa labi atšķir taisnību no netaisnības un labu no ļauna. Kopš Mozus laikiem Dievs ir devis cilvēkiem arī dekalogu jeb 10 baušļus. Dekalogā ir apkopoti ticības un morāles pamatprincipi. Tā kā tie ir Dieva doti un balstās dabas likumos, tad Dieva baušļus nav tiesīgs grozīt neviens. Arī nevienas valsts parlamentam nav tādu tiesību. Uzskats, ka morāles pamatlikumi varot mainīties un ka tikumības jēdziens esot tikai sabiedrības vairākuma priekšstats, ir principā maldīgs.

Filosofi var spriedelēt tā vai citādi, bet nemainīgi paliek dabas likumi, fakti, patiesība, taisnība un bez šaubām - pats Dievs. Šie faktori nav atkarīgi no tā, ko cilvēki domā vai kā viņi uzvedas.

Ignorēt Dievu un Dieva likumus ir bīstami. Jo tādā gadījumā tikumību nosaka un groza paši cilvēki, kā kuru reizi tas viņiem izdevīgāk. Nekādai ētikai nav īsta seguma, ja cilvēki nebalstās ticībā uz Dievu.

Diemžēl prese arvien biežāk propagandē uzskatu, ka dekaloga normas var mainīt. Arī praksē parādās atsevišķi izlēcieni. Piemēram, ja viens pliks cilvēks parādās uz ielas, tad viņu tūlīt saņem ciet policija, jo, iespējams, šis cilvēks ir traks. Bet, ja vesels bars pliko skrien pār Kuldīgas tiltu, tad policija neiejaucas, jo tik daudz jukušo vienā reizē nemēdz būt... Šāds gadījums, kaut arī Jāņos, tomēr nenozīmē to, ka morāles normas mainījušās. Ir tikai bars jaunu cilvēku, kas paši sevi ir apkaunojuši.

Rīgā jau trešo gadu mēģināja ākstīties homoseksuāļi, bet policija viņus sekmīgi izolēja iežogotā vietā. Tā ir cilvēku grupa, kas konfrontējas ne tikai ar Bībeli un Latvijas Satversmi, bet arī ar dabas likumu, jo piekopj perversas attiecības starp viena dzimuma personām. Sliktākais ir tas, ka daudzās valstīs šie cilvēki agresīvi cīnās, lai viņu perversais dzīvesveids tiktu valsts likumā atzīts kā norma.

Pēc tam sākas oficiāla šī netikuma propaganda, aizslēpjoties zem cilvēktiesību maskas. Ja kāds nostājas pret, to sauc pie tiesas, kas ir tikpat korumpēta kā tās valsts aparāts, kas pieņēmis homoseksuālismu kā normu. Tāpēc valstij ir bīstami ignorēt kaut vai vienu no Dieva baušļiem. Tas paver ceļu korupcijai.

Ar ārējiem līdzekļiem (ar naudas sodu vai cietumu) cīņa pret korupciju nedod vēlamo rezultātu, jo korupcija mājo cilvēka sirdī, kur likuma sargi nevar ieskatīties. Taču ir labāks veids, kā korupciju valstī samazināt vai pat izbeigt, proti, - visās skolās audzināt jauno paaudzi ticībā un mīlestībā uz Dievu, un visu veidu korupcija izzudīs pati no sevis.

Ja tas nav pieņemams, tad ir jāatzīst, ka cīņa pret korupciju nav nopietna.

Tas būtu teicami, ja skola kā izglītības iestāde būtu draugos ar visā pasaulē izplatīto grāmatu - Bībeli - vai vismaz ar Jauno Derību.

Pirms kara skolēnu apliecībās pirmais priekšmets bija ticības mācība. Tagad reliģijas priekšmetam skolu programmās neesot ne vietas, ne laika, jo skolēni jau tā esot noslogoti. Toties nedarbiem laiks ir!

Lūk, daži virsraksti no preses slejām: „Narkotikas mēģinājuši trešā daļa pusaudžu" (2007. III, Diena), „Arvien vairāk nepilngadīgo cieš no atkarības problēmām" (24.XI 2005). „Psihologi brīdina par bērnu seksualizēšanu" (21.II 2007). Vairāk nekā trešdaļa jauno smēķētāju sākuši smēķēt, nesasniedzot pat 10 gadu vecumu. („Ar gribasspēku nepietiek" - Diena 1. VI 2007)

Varbūt tas tā notiek tāpēc, ka skolās nav reliģijas stundu, kurās runātu par dzīves mērķi un jēgu. Skola varētu papildināt kristīgo audzināšanu ģimenē. Ticot Dievam, jaunieši atrastu gan savu ideālu, gan arī spēku kārtīgai dzīvei, kas prasa pašaizliedzību un varonību.

Dievs ar cilvēkiem runā atklātu valodu: „Es esmu Kungs, tavs Dievs... Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man!" (Izc 20, 2-3) Tā skan pats pirmais bauslis.

Dievs nemīl atkāpes: „Ja kāds tēvu un māti vairāk mīl nekā mani, tas nav manis cienīgs," saka Kristus (Mt 10, 37). Ja Dievam ir tik augstas prasības, tad tas ir tāpēc, ka tavs mērķis ir augsts, proti, dzīve paša Dieva valstībā.

Kad jaunieši no Amerikas braukuši uz Indiju, lai iepazītos ar hindu reliģijām, tad Kalkutas māte Terēze tiem pajautājusi: „Vai tad jums ar Kungu Jēzu nepietiek?" Kāpēc atstāt Dievu, lai meklētu hindu dievekļus! Bet ko gan lai saka par visiem tiem, kas Dieva vietā meklē kontaktus ar pašu nelabo un ar viņa kalpiem?! Ir taču zināms, ka gan pilsētās, gan laukos ir savi raganu kantori, kuros klientu netrūkst...

Ar plašu trokšņainu reklāmu šā gada jūlijā klajā nāca pēdējā grāmata par Hariju Poteru. Tā ir fantāzija par pusaudzi - burvi. Rodas tāds iespaids, ka, atstājuši pasaules Radītāju, cilvēki meklē un priecājas par dievekļiem.

Ticīgajiem gribam atgādināt: nepiesārņojiet savu garīgo dzīvi ar dažādiem māņiem! Ļaunais gars neko nedara par velti: par pakalpojumiem viņš atprasīs tavu dvēseli. Ja tev ir kāda veselības problēma, burvis to atrisinās pēc sava prāta, bet problēma parādīsies citā vietā un vēl smagākā formā.

Lai tev nekļūst par elkiem tie, kurus redzi ekrānā vai uz skatuves, vai atrodi grāmatās... Savu sirdi rezervē Dievam, savam Radītājam! „Dievs, mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele." (Ps 63, 2) „Mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam." (Ps 84) Tā savu prieku izsaka psalmu autors. Šādas gaviļu pilnas attiecības ar Dievu ir normālas, kad cilvēks ar visu sirdi atdodas Dievam - savai lielajai mīlestībai.

Lai cilvēki noturētos šai ceļā pie Dieva un nenogrimtu vienīgi laicīgajās lietās, Dievs katru septīto dienu ir noteicis par svētījamu. Psalmu autors saka: „Es priecājos, kad man teica: iesim Kunga Dieva namā!" (Ps 122, 1) „Viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstošiem citas." (Ps 84, 11)

Ticīgajiem katra svētdiena ir īpašas aktivitātes laiks, kurā tiek koptas viņu attiecības ar Dievu, piedaloties dievkalpojumā, ejot pie grēksūdzes un pie dievgalda. Svētdiena nav paredzēta tam, lai to pavadītu lielveikalā. Esiet labā kontaktā ar draudzes dievnamu un priesteri! Bieža grēksūdze var jūs paglābt no atkarībām vai arī izvest laukā no atkarības purva.

Cilvēka dzīvē ļoti svarīga loma ir Dieva radītajai institūcijai, ko mēs saucam par ģimeni. Labā ģimenē mazie cilvēciņi apmīļoti un aprūpēti izaug un nobriest par kārtīgiem sabiedrības locekļiem.

Ģimenes svarīgo lomu apliecina tas, ka no 10 Dieva baušļiem trīs ir veltīti ģimenes aizsardzībai, proti:

- Tev būs godāt savu tēvu un savu māti,

- Tev nebūs laulību pārkāpt un

- Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.

Kādam kuplas ģimenes tēvam tika pajautāts, ko viņš uzskata par svarīgāko ģimenes tēva lomā. Viņš no savas pieredzes minēja, ka visvairāk ir bijusi nepieciešama pašaizliedzība. (2007. gada Ģimenes svētki)

Ģimenes tēva rūpes ir saprotamas. Taču tās atmaksājas, jo pašaizliedzība ved uz Dieva valstību, kā teicis Kristus: „Kas grib man sekot, lai aizliedz pats sevi!" (Mt 16, 24)

Diemžēl daudzas ģimenes šodien ir nonākušas krīzes situācijā. Statistika rāda, ka Latvijā vairāk nekā puse noslēgto laulību izjūk. Tā ir traģēdija gan pašiem, gan bērniem. Runā, ka 90 % noziedznieku ir no izjukušas ģimenes...

ASV Federālās statistikas pārvalde veica pētījumu. Tika atlasītas 1250 ticīgas ģimenes, kurās tika praktizētas kopīgas lūgšanas. Izrādījās, ka tikai viena no šīm ģimenēm piedzīvoja laulātā pāra šķiršanos. (Daniels Anžs) Tātad viena no 1250 ģimenēm! Tas rāda, cik nozīmīgs ģimenei ir reliģiskais faktors.

Gribas domāt, ka arī Latvijā tos 40 % ģimeņu, kas stabili turas kopā, veido galvenokārt ticīgie ļaudis.

No demogrāfiskā viedokļa raugoties, ticīgajiem pieder nākotne.

Gribas veltīt dažus vārdus tieši jauniešiem. Lai dibinātu savu ģimeni, ir jāgatavojas gadiem ilgi, apgūstot ne tikai profesiju, bet arī tikumus. Jo divi egoisti katrs ar saviem netikumiem laulībā ilgi nevar izturēt. Tāpat nav mazsvarīgs mājokļa jautājums jaunajai ģimenei. (Putni vispirms sev izveido kārtīgu ligzdu!) Tas prieks, ko Dievs ir paredzējis īpaši laulātajiem viņu ģimenes stiprināšanai, diemžēl bieži kļūst par iekāres objektu seksuālās baudas zagļiem. Vēl vairāk - tas ir kļuvis par tirgus preci prostitūcijas perēkļos...

Neskatoties uz šī laika seksuālo izlaidību, kristīgiem ļaudīm ar lielu atbildību jāveido attiecības starp vīrieti un sievieti. Līdz kāzu dienai gan vienam, gan otram ir jāsaglabā sava nevainība. Tas ir pašaizliedzīgi iegūts tikumisks rūdījums, kas rāda, ka tādi jaunieši arī garīgi ir nobrieduši ģimenes dzīvei. Runā, ka tagad nevainība reti tiekot saglabāta līdz kāzu dienai. Tas nozīmē, ka pavedinātāji savu netīro darbu jau pastrādājuši. Tie ir kā zagļu banda, kas paspēj izlaupīt ģimeni un tautai svarīgas tikumiskās vērtības.

Daudzi domā, ka, savstarpēji vienojoties un piekrītot, divi cilvēki var darīt, ko vien grib... - Nevar vis! Pat ja viņi dzīvotu uz vientuļas salas, arī tad paliek atbildība Dieva priekšā. Savukārt, dzīvojot sabiedrībā, rodas sapuvuša ābola efekts - viens sapuvis ābols sapūdē arī citus augļus kastē.

Tautas bagātība ir tikumiskas, stabilas ģimenes... Laulības gulta ir dzīvības altāris.

Varbūt atceraties epizodi no kādas kinofilmas. Jauns vīrietis, nometies ceļos pie līgavas gultas, atzīstas: „Es nezināju, ka cilvēks var būt tik laimīgs." Un viņa atbild: „Ar mani tas notika pirmo reizi..." Saglabātais šķīstības tikums ir labākā dāvana, ko jaunlaulātie viens otram var veltīt. Gribas to uzsvērt tieši kristīgajai jaunatnei, jo kas gan cits īstenos Evaņģēlija ideālus, ja ne kristieši! Un kas gan cits stāvēs pretī neapvaldītajai seksa ekspansijai, ja ne tie, kas tic Dievam!

Tie, kas piekopj seksuālu kopdzīvi nelaulāti, nereģistrēti, būtu jāsoda par netikumīgu dzīvesveidu.

Nobeidzot uzrunu, gribu vēl atgādināt, ka visās lielākajās pasaules svētceļojumu vietās (arī Aglonā) Dievmāte pulcina cilvēkus, lai tos vestu pie Dieva, kurš ir mūsu dzīves galamērķis. Ceļu uz Dieva valstību iezīmē Kristus Evaņģēlijs - tas mums ir jāstudē kā rīcības programma. Sakaru līdzeklis ar Dievu ir lūgšana, ko Dievs dzird jebkurā laikā un vietā...

Un, ja Dievs saka, ka pat „visi mati uz jūsu galvas ir saskaitīti" (Mt 10, 30), tad mēs varam droši paļauties uz Dieva Apredzības vadību.

Novēlam jums vislabāko, proti: lai Dieva griba piepildās jūsu dzīvē! Āmen.

Kardināls Jānis Pujats,
2007. gada 15. augustā, Aglonā

LRKB Informācijas centrs