Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu  Lasījumi

09.09.2007 - XXIII svētdiena

Lasījums no Gudrības grāmatas (Gudr 9, 13-18)
Kas gan no cilvēkiem spēs izdibināt Dieva nodomus, vai arī kas spēs saprast, ko Dievs vēlas? Jo mirstīgo domas ir nedrošas, un mānīgi ir mūsu paredzējumi, jo iznīcīgā miesa apgrūtina dvēseli un laicīgais mājoklis nomāc prāta plašumu. Ar grūtībām mēs iepazīstam to, kas ir virs zemes, un to, kas gaidāms, aptveram ar pūlēm. Un kas tad izpētīs to, kas ir debesīs? Kas tad izdibinās Tavus nodomus, ja Tu nedosi Gudrību un nesūtīsi savu Svēto Garu no augstumiem?
Un tā tika iztaisnoti to ceļi, kas dzīvo virs zemes. Un ļaudis saprata, kas Tev ir patīkams, un viņus izglāba Gudrība. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Psalms 90 (89)

Refrēns: Dievs ir mūsu patvērums. 

Cilvēku Tu atkal pārvērt par putekli
un saki: "Griezieties atpakaļ, cilvēku dēli!"
Jo tūkstoš gadu Tavu acu priekšā
ir kā vakarējā diena, kas aizgājusi,
vai kā sardze naktī. R.

Tu tos aizrausi,
tie būs kā sapnis no rīta, kā augoša zāle:
rītā tā zied un zaļo,
vakarā savīst un nokalst. R. 

Mūsu dienas tā skaitīt mūs māci,
lai mēs iegūtu sirds gudrību.
Atgriezies, Kungs! Cik tad vēl ilgi?
Un esi žēlīgs saviem kalpiem! R.

No rīta mūs piepildi ar savu žēlastību,
lai mēs priecātos un līksmotos
visās mūsu dienās.
Un pār mums lai ir Kunga,
mūsu Dieva, laipnība!
Un dod sekmes mūsu roku darbiem,
dod sekmes mūsu roku veikumam! R. 

Lasījums no svētā apustuļa Pāvila vēstules Filemonam (Flm 9b-10.12-17)

Dārgais, kā sirmgalvis Pāvils, bet tagad arī Kristus Jēzus gūsteknis es tevi lūdzu par savu dēlu, kuru dzemdināju, būdams važās, — par Onēzimu. Viņu, tas ir, manu paša sirdi, es aizsūtīju pie tevis atpakaļ.

Es gribēju viņu paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā man piekalpotu manas apcietināšanas laikā Evaņģēlija dēļ. Tomēr bez tavas piekrišanas es neko negribēju pasākt, lai tavs labais darbs nebūtu it kā piespiesti darīts, bet brīvprātīgi.

Viņš uz kādu laiku bija aizgājis no tevis — varbūt tādēļ, lai tu viņu atgūtu uz mūžiem un ne vairs kā vergu, bet vairāk kā vergu — kā mīļu brāli. Tāds viņš ir it īpaši man, bet cikreiz gan vairāk tev gan šajā dzīvē, gan Kungā. Tāpēc, ja tevi saista draudzība ar mani, tad pieņem viņu tāpat kā mani! Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

 

Alleluja.

Tavs vaigs lai gaiši atmirdz pār Tavu kalpu, un savus likumus man māci!

Alleluja.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 14, 25-33)

Tajā laikā daudz ļaužu gāja Jēzum līdzi. Un Viņš pagriezies sacīja viņiem: "Ja kāds nāk pie manis, bet neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis. Un, kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.

Jo, kurš gan no jums, gribēdams uzcelt torni, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā pabeigšanai? Citādi vēlāk, kad viņš būs ielicis pamatus, bet nespēs pabeigt, visi, kas to redzēs, sāks zoboties, sacīdami: "Šis cilvēks iesāka celt, bet nespēja pabeigt."

Vai arī kurš ķēniņš, kas domā iet karot pret citu ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms neapsvērs, vai viņš varēs ar desmit tūkstošiem iziet pretī tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu? Citādi, tam vēl tālu esot, viņš sūtīs sūtņus, lai lūgtu mieru.

Tā arī katrs no jums, kurš neatsakās no visa, kas viņam ir, nevar būt mans māceklis." Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

www.mieramtuvu.lv