Lasījums no pravieša Amosa grāmatas (Am 6, 1a.4-7) Tā saka visvarenais Kungs: "Bēda bezrūpīgajiem Sionā un tiem, kas paļaujas uz Samarijas kalnu! Viņi guļ ziloņkaula atpūtas krēslos un izstiepjas savās gultās, ēd jērus no ganāmā pulka un teļus no liellopu bara vidus. Viņi dzied arfas skaņu pavadījumā, līdzīgi Dāvidam gudro sev mūzikas instrumentus. Viņi dzer vīnu no kausiem, ir svaidīti ar vislabākajām eļļām un nemaz neskumst par Jāzepa drupām. Tāpēc tagad viņi dosies projām kā pirmie starp trimdiniekiem un tiks aizvākts šis plītnieku bars." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Psalms 146 (145) Refrēns: Teic, mana dvēsele, Kungu! vai: Alleluja! Kungs uzticību sargā uz mūžiem,
nes taisnību apspiestajiem,
dod izsalkušajiem maizi.
Kungs brīvus dara važās iekaltos. R. Kungs atdod aklajiem gaismu,
Kungs paceļ nomāktos,
Kungs mīl taisnīgos,
Kungs sargā svešiniekus. R. Bāreņus un atraitnes Viņš atbalsta,
bet izjauc grēcinieku ceļu.
Kungs valdīs mūžīgi,
tavs Dievs, Sion, —
paaudžu paaudzēs. R. Lasījums no svētā apustuļa Pāvila pirmās vēstules Timotejam (1 Tim 6, 11-16) Tu, ak, Dieva cilvēk, seko taisnībai, dievbijībai, ticībai, mīlestībai, pacietībai, lēnprātībai! Izcīni labo ticības cīņu, iegūsti mūžīgo dzīvi, uz kuru tu esi aicināts un kuru esi labi apliecinājis daudzu liecinieku priekšā. Es tev pavēlu Dieva priekšā, kas visu uztur dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas deva labu liecību Poncija Pilāta laikā, lai tu bauslību sargātu neaptraipītu un nevainojamu līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai, kuru savā laikā parādīs svētīgais un vienīgais Varenais, valdnieku Valdnieks un kungu Kungs. Viņam vienīgajam ir nemirstība, un Viņš mīt nepieejamā gaismā, ko nav redzējis neviens no cilvēkiem un arī redzēt nevar. Viņam gods un mūžīga vara! Amen. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. Alleluja. Jēzus Kristus, būdams bagāts, jūsu dēļ ir kļuvis nabags, lai ar savu nabadzību jūs darītu bagātus. Alleluja. Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 16, 19-31) Tajā laikā Jēzus sacīja farizejiem: "Bija kāds bagāts cilvēks, kas ģērbās purpurā un smalkos audumos un ik dienas lepni dzīroja. Bet pie viņa durvīm gulēja kāds nabags vārdā Lāzars. Viņš bija pārklāts vātīm un ilgojās remdēt izsalkumu ar to, kas nokrita no bagātnieka galda. Bet suņi nāca un laizīja viņa augoņus. Un notika tā, ka nabags nomira un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahama klēpī. Un nomira arī bagātnieks un tika apbedīts. Un ellē viņš, ciezdams mokas, pacēla savas acis un no tālienes ieraudzīja Ābrahamu un Lāzaru viņa klēpī. Un viņš saukdams sacīja: "Tēvs Ābraham, apžēlojies par mani un sūti Lāzaru, lai viņš mērc sava pirksta galu ūdenī un atvēsina manu mēli, jo es ļoti ciešu šajās liesmās." Bet Ābrahams atbildēja: "Atminies, dēls, ka tu savus labumus saņēmi savā dzīvē, bet Lāzars turpretī ļaunu. Un tagad viņš šeit tiek iepriecināts, bet tu ciet mokas. Un turklāt starp mums un jums ir liels bezdibenis, lai tie, kas no šejienes gribētu aiziet pie jums, to nevarētu, nedz arī no turienes kāds spētu atnākt pie mums." Bet viņš sacīja: "Tad es lūdzu tevi, tēvs, lai tu viņu aizsūtītu uz mana tēva namu — man taču ir pieci brāļi —, lai viņš brīdina tos, ka arī viņi nenonāktu šajā moku vietā." Bet Ābrahams atbildēja: "Viņiem ir Mozus un pravieši. Lai klausa tos!" Bet tas sacīja: "Nē, tēvs Ābraham! Ja kāds no mirušajiem aizietu pie viņiem, tad gan viņi atgrieztos." Bet Ābrahams viņam sacīja: "Ja viņi neklausa Mozu un praviešus, tad viņi neticēs pat tad, ja kāds no miroņiem augšāmcelsies." Tie ir Svēto Rakstu vārdi. www.mieramtuvu.lv | 
