Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Amerikāņu zinātnieks atklāj dievišķos gēnus
29.11.2004 pl. 10:39

Avots: www.portal-credo.ru

Amerikas Savienoto valstu zinātnieks cilvēkos atklājis gēnu, kas nosaka cilvēka garīgumu un ticību Dievam.

Izpētot 2000 DNS paraugus, Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Onkoloģijas institūta bioķīmijas laboratorijas vadītājs Dīns Hārmers ir nonācis pie secinājuma, ka spēju ticēt Dieva esamībai nosaka gēns VMAT2.

Aptaujājot 226 cilvēkus, zinātnieks noteica, ka VMAT2 mutācija var izraisīt to, ka cilvēks reliģiozitāti zaudē pilnībā. Hārmers arī uzskata, ka VMAT2 nav vienīgais gēns ar šādu ietekmi.

Zinātnieks, kurš ir pazīstams ar to, ka 1993.gadā paziņoja, ka atklājis gēnu, kas nosaka cilvēka seksuālo orientāciju, uzskata, ka "dievišķā gēna" eksistence izskaidro tās unikālās spējas, kādas piemita Budam, Jēzum Kristum un Muhamedam. "Viņiem visiem bija šis gēns, tāpēc viņi, balstoties uz vispārēju reliģiozo ticību, bija spējīgi vadīt cilvēkus," piebilst Hamērs. Pēc viņa teiktā, spēja ticēt ir daļa cilvēka ģenētiskā portreta. "To ne vienmēr nodod vecāki bērniem, gēns var izzust uz vairākām paaudzēm, lai pēc tam uzrastos no jauna," stāsta Hamērs.

Reliģisko aprindu pārstāvji par Hamēra izteiktajiem apgalvojumiem ir dziļi neapmierināti. Džons Polkinghorns, kas pārstāv Lielbritānijas karalisko ticīgo biedrību, sacīja, ka ideja par "dievišķo gēnu" ir pretrunā ar vienu no galvenajām reliģiskajām dogmām, saskaņā ar ko, garīgā apgaismība nāk caur Dieva klātesamību, nevis ar smadzeņu impulsu starpniecību.

Cits britu teologs Volters Hjūstons uzskata, ka izskaidrot ticību cilvēkā neesot iespējams. "Ticība ir saistīta nevis ar cilvēka fizioloģiju, bet gan ar apkārtējo pasauli, sabiedrību un tradīcijām," uzsvēris Hjūstons.

Pats Hamērs uzskata, ka viņa atklājums nekādā ziņā neesot pretrunā ar reliģiskajām dogmām. Gluži otrādi, baznīcas kalpi varot izmantot VMAT, lai vēlreiz apliecinātu Radītāja visvarenību un radīšanas spējas, apgalvo Hamērs.