Vēstures fakti liecina, ka 1314. gadā tika parakstīta vienošanās starp Romas pāvestu Klementu Piekto un Francijas karali Filipu, par to, lai tiktu izklīdināts Tempiešu ordenis, kas tajā laikā skaitījās vienīgais, militāri bruņotais reliģiskais ordenis. Tā laika Baznīca, nepaklausīgos templiešus izsludināja par heretiķiem, par elku dievu pielūdzējiem, krusta simbola zaimotājiem, izvirtuļiem un tika apvainoti vēl daudzos citos grēkos. Tepliešu ordeņa pārstāvji domā, ka tajā laikā pāvests un Francijas karalis bija ieinteresēti pilnībā iznīcināt ordeni un to īpašumus sadalīt savā starpā. Pēdējie no Templiešu ordeņa lielmesteriem Žaks de Mole un viņa palīgs Žoffru de Šare, tika sadedzināti kādā no Parīzes pilsētas laukumiem. Pārējie templieši tika apspiesti un vajāti, daudzi tika notiesāti uz nāvi. Izdzīvot izdevās tikai pavisam nelielai ordeņa daļiņai, kas patvērumu guva pie Skotijas karaļa Roberta Brusa. Šī vēstulē, kas ir sarakstīta angļu valodā un, ko nosūtīja pāvestam Jānim Pāvilam Otrajam, Anglijas Hardforšires templiešu pārstāvji, ir rakstīts, ka viņi ļoti cer, ka Vatikāns viņu lūgumu sapratīs. Pēc Templiešu ordeņa pārstāvju domām, daudzas pazīmes liecina par to, ka Vatikāns ir gatavs no jauna uzlabot attiecības ar Templiešu ordeni. Vēsturē, vislielāko popularitāti Templiešu ordenis guva 11. gadsimtā, kad tika organizēti pirmie krustnešu gājieni uz Svēto Zemi. 1119. gadā Hugo de Pejns un Žoffrua de Sen-Omers kopā ar saviem septiņiem biedriem, deva zvērestu Baznīcai, ka apsargās visus ceļus, kas no Eiropas ved uz Jeruzalemi, lai ikviens kristiešu svētceļnieks varētu droši apmeklēt Svēto Zemi. Tā tika arī nodibināts Templiešu ordenis. Pats nosaukums izveidojās vēlāk, tad, kad Jeruzalemes karalis Balduins Pirmais viņiem uzticēja apsargāt Salamana svētnīcu. Šobrīd šeit atrodas musulmaņu Aļ-Aksas mošeja. Krustnešu gājienu laikā templieši ne tikai piedalījās ievērojamākajās cīņās, bet bija arī nopietns politiski militārs spēks, kam piederēja milzums zemes īpašumu. | 
