Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Vai īsta mīlestība gaida?
06.12.2007 pl. 09:47

Ilze Gailīte

Ar jautājumu: „Vai īsta mīlestība gaida?” griezos pie organizācijas „Īsta mīlestība gaida” prezidentes Latvijā Lindas Balceres, kura astoņpadsmit gadu vecumā aizsāka vienu no populārākajām kristiešu kustībām Latvijā.

- Pēdējā laikā cilvēki ļoti interesējas par organizāciju “Īsta mīlestība gaida” (IMG). Nesen bija raksts žurnālā "Cosmopolitan" un televīzijā, Katrīnas Palīdzības formulā par to runāja. Pastāsti, lūdzu, kā tu izveidoji šo organizāciju Latvijā?

Pie daudziem saviem draugiem un draudzenēm es redzēju, ka seksuālas attiecības neīstajā laikā ar neīsto cilvēku veicina tikai nepatīkamas sekas un sirdssāpes. Kad man bija sešpadsmit gadi, manās rokās nonāca kāds amerikāņu žurnāls, kurā bija aprakstīts par šādu kustību. Tur bija arī “apsolījuma kartītes” paraugs. Izlasīju, un man likās, ka tas ir kaut kas fantastisks – gaidīt savu īsto cilvēku. Kaut kas tik pretējs, nekā notiek pasaulē.

Es šo apsolījuma kartiņu parakstīju un pastāstīju saviem draugiem. Daži nodomāja, ka esmu galīgi jocīga, bet citiem atkal radās respekts. Tad man radās iespēja mācīties divus gadus Somijā. Tur uzzināju, ka šī kustība nav tikai Amerikā, bet aptver visu pasauli. Man bija iespēja būt Zviedrijā uz vienu šādu konferenci. Un, lai gan toreiz man bija tikai astoņpadsmit gadi, es skaidri jutu, ka Dievs vēlas, lai kaut ko tādu uzsākam arī Latvijā.  Kādu laiku neļāvu Dievam sevi uzrunāt. Bet to divu gadu laikā, ko pavadīju Somijā, sapratu, ka man vairs nav kur sprukt, ka man kaut kas tāds ir jāuzsāk, lai gan ar prātu tā likās vistrakākā ideja, kāda vien var būt! Kad atgriezos Latvijā, vairs nevarēju uz vietas nosēdēt. Teicu Dievam, ka to darīšu, bet ne viena – tikai kopā ar Tevi, Dievs!

Dievs atvēra vajadzīgās durvis un saveda mani kopā ar cilvēkiem. Mani uzaicināja kādā draudzē runāt jauniešu dievkalpojumā. Par kādu tēmu? Kaut ko tādu, kas jauniešiem ir aktuāls. Tā bija mana pirmā pieredze, un tas notika Bauskā. Es runāju par attiecībām. Un, tā kā šajā dievkalpojumā bija arī daži cilvēki no citām draudzēm, tad vēlāk mani uzaicināja arī citur. Prezentācija bija vienkārša, rādama no kodoskopa ar caurspīdīgām plēvītēm, apsolījuma kartiņas arī vēl bija no parasta kartona izgrieztas. Bet es biju paklausīga Dievam, braucu un viena pati runāju. Bet tad notika “klikšķis” - mani saveda kopā ar citiem cilvēkiem, kuriem arī sirds par to dega. Un laika gaitā mēs jau bijām komanda. Mēs braukājām apkārt ar nu jau saturīgākām prezentācijām.  

Tā tas attīstījās. Jautāju Dievam, vai eju pareizajā virzienā? Lai Viņš dod man zīmi. Lūdzu, lai Viņš svētī mūs ar tik ļoti nepieciešamām lietām mūsu darbam – ar portatīvo datoru un projektoru, kas maksā ļoti dārgi. Jauniešus uzrunā krāsainība, attēli, mūzika. Notika brīnums. Uzrakstījām projektu, un valsts mums iedeva finansējumu. Un iedeva tā, ka mēs varējām nopirkt ne tikai projektoru, printeri, skaneri, portatīvo datoru, bet mums naudiņa palika pāri, un mēs varējām uztaisīt arī gredzentiņus, kvalitatīvas apsolījuma kartiņas un bukletiņus. Tā Dievs mūs svētīja. Mēs kļuvām par oficiālu biedrību un esam liela komanda.

- Runājot par apsolījuma kartiņām. Vai mēs, cilvēki, varam panest tik svētu lietu kā apsolījumu Dievam? Manuprāt, ļoti nopietni jau ir solīt otram cilvēkam, nemaz nerunājot par solījumiem Dievam -  cilvēks pat nevar atbildēt par nākošajām trim savas dzīves minūtēm, kur nu vēl par solījuma izpildi! Dažus jauniešus tieši solījums attur no iesaistīšanas IMG.

Ir jaunieši, kas šo apsolījumu arī kādreiz pārkāpj. Bet tajā pašā laikā, es ticu - ja viņi šo apsolījumu ir devuši no sirds, tad Dievs, kas ir mīlošs Tēvs, piedod, ja mēs to nožēlojam un lūdzam piedošanu. Apsolījumu kartiņām ir divas funkcijas. Pirmkārt, kad cilvēki, piemēram, apprecas, tad viņi parakstās par to, ka viņi oficiāli ir precējušies. Ja viņi dzīvotu vienkārši tāpat kopā, tad būtu arī daudz grūtāk noturēties nešķiroties. Tas notur rāmjos. Un, piemēram, ja būs kāda situācija paklupt, tad viņš atcerēsies: “Paga, paga, es apsolīju!” un būs vieglāk izvairīties no klupšanas. Ja cilvēki IMG stājas ar domu: viskautkas jau var gadīties, tad tā nav nopietna attieksme.

Otrs iemesls ir tāds, ka apsolījuma kartīte var kalpot kā atgādinājums. Tā ir vizītkartes lieluma kartiņa, kuru var nēsāt līdzi maciņā vai Bībelē sev par atgādinājumu par doto solījumu. Mēs jau arī nespiežam nevienam šo solījumu dot. Tas ir tāpat, kā nevar piespiest cilvēku pieņemt savā sirdī Jēzu. Un, ja jaunietis šo izvēli nopietni ir pieņēmis, tad nekādas problēmas nevarētu būt.

- Ir ļoti daudz runu par seksuālo nesaderību. Kā ir ar šo argumentu? Un, ja nu kādu no pusītēm neapmierina otras pusītes smarža vai garša, nemaz nerunājot par seksu? Daudzi ārsti nostājas par seksuālām attiecībām pirms laulībām.

Es ticu, ka tā ir Dieva ielikta kārtība, ka ir sekss tikai ar tavu otro pusīti. Dievs ir pats gudrākais, kas vien var būt. Un, ja Viņš kaut kādu kārtību ir iestādījis, tad tas nav tāpat vien. Es negribu īsti ticēt, ka var būt seksuāla nesaderība. Ja tu patiešām mīli cilvēku, ja tu viņam uzticies un gribi šim cilvēkam dot pašu labāko, tad nevar būt, ka jums nesanāk… Bet, ja pirmajā reizē nesanāk, tad jūs esat precēts pāris - jūs par to varat runāt un mēģināt vēl un vēl, un kopā atrast to, kas patīk abiem. Es jau neesmu eksperts šajā jomā, bet neticu, ka, ja pāris gaida un uzticas Dievam, tad apprecoties nekas nesanāk! Var būt seksuālā nesaderība, ja ir vienkārša iekāre, kas nav patiesa mīlestība. Es domāju, ka, ja otru cilvēku patiesi mīl, tad nevar būt seksuālā nesaderība. Ja tu Dievam esi uzticējies, tad Viņš tevi nepievils. Un, ja cilvēki ir apprecējušies tiešām aiz mīlestības, tad otru mīlēsi tādu, kāds viņš.

- Ir dzirdēts arī izteikums, ka ne jau seksuālā atturēšanās garantē īstā cilvēka atrašanu.

Nē, bet gaidīšana uz Dieva laiku un gribu gan. Protams, es nedomāju, ka cilvēkam ir jāsēž četrās sienās un jāsaka: “Dod Dievs man to īsto cilvēku!”, tad diez vai viņš piezvanīs pie durvīm. Protams, ka mums ir jāiet cilvēkos. Bet es pilnīgi ticu, ka Dievs svētī ar dzīves draugu, tāpēc, ka Viņš izveidoja Ievu Ādamam. Viedokļi atšķiras. Ir arī kristieši, kas uzskata, ka ir jāmeklē. Jā, varbūt puišiem tā ir, jo arī Bībelē ir rakstīts, kas ir atradis sev laulāto draudzeni, tas sev ir atradis svētību, bet meitenēm... Es kaut kā ticu, ka Dievs gādā īsto cilvēku. Un atturēšanās, tā jau nav vienkārša atturēšanās - tā ir gaidīšana uz Dieva cilvēku. Uz īsto laiku.

- Vai Bībelē ir runāts par seksu pirms un pēc laulībām?

Jā, ir runāts par netiklību, kad ja tu, piemēram, iekāro otru ar skatienu, tad tā jau ir laulības pārkāpšana. Un, ja jau skatiens skaitās laulības pārkāpšana, tad cik vēl vairāk, ja tu pārguli ar otru pirms laulībām! Un ir rakstīts par izvairīšanos no jaunekļu iekārībām. Ka, ja tev ir kārdinājums, tad labāk mūc prom. Visi Bībeles panti mums ir minēti prezentācijās. 1.Tes.4:3-4 „Jo tāda ir Dieva griba - lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā,”; 1.Kor.6:16-20„Jeb vai nezināt, ka tas, kas biedrojas ar netikli, ir viena miesa ar to? Ir sacīts: tie abi būs viena miesa. Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu. Sargaities no netiklības! Katrs cits grēks, ko cilvēks dara, paliek ārpus miesas, bet, kas netiklības grēku dara, grēko pie savas paša miesas. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu!”; 1.Kor.6:13„Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.”

- Kāds ir IMG mērķis?

Stipras ģimenes. Lai būtu stiprās ģimenes, mēs jau tagad iedrošinām jaunieti domāt par to, kā būs, kad viņš apprecēsies. Jau tagad trenēt savu uzticību otram cilvēkam. Mūsdienās ir tik daudz laulību, kas tiek šķirtas. Bet, ja ir stipras laulības, tad ir stipras draudzes. Un, ja ir stipras draudzes, tad ir stipra valsts. Bet, ja runājam drusciņ personiskāk, tad mērķis ir parādīt jauniešiem, cik daudz tu vari saņemt, dzīvojot pēc Dieva prāta, un, cik daudz tu vari zaudēt, apejot to. Mums pienāk ļoti daudz vēstules no jauniešiem, kas dalās savā pieredzē, ka viņi, pārguļot ar kādu pēc savas gribas un iekāres, atdod to, kas viņiem ir dārgākais, bet pēc tam ir liela vilšanās un sāpes, jo tas ir dubļos samīdīts.

- Kur ir tā robeža, kuru kristīgs pāris nedrīkst pārkāpt? Pāris, kuri viens otru mīl, bet vēl nav gatavi kāzām. Cik tālu viņi drīkst atļauties iet savās attiecībās?

Tas ir jautājums, uz kuru man arī mācītāji atbild dažādi. Nekur Bībelē nav rakstīts - nevajag bučoties vai staigāt sadodoties rociņās. Tāpēc es ieteiktu atturēties, cik daudz vien iespējams. Katram pārim vajadzētu par to atklāti izrunāties, jo vienam rociņās staigāt nav nekas īpašs, tikai mīļuma izpausme, bet otram varbūt jau mazākais pieskāriens izraisa vēlmi dabūt vēl vairāk. Un, jo vairāk tu izmēģini, jo vairāk tev gribas, jo grūtāk ir apstāties. Ja tu nesāksi skūpstīties, tad tu nezināsi kā tas ir un būs vieglāk. Es zinu, ka tas ir grūti un ļoti daudziem tas liekas muļķīgi, bet es tomēr tā ieteiktu. Kad apprecēsies, tad dari visu, ko gribi.

- Ko tu varētu teikt par mierinājumu tām meitenēm un puišiem, kuriem nav otras pusītes, bet kuri ir pārpilni ar mīlestību? Viņi redz pārīšus uz ielas un ir tik grūti gaidīt...

Bībelē ir rakstīts: “Gaidīšana uz Dievu nekad mūs nepievils!” Un vienkārši to lielo mīlestību, kas ir sirdī, dod uz āru. Tā nav jādod obligāti otrai pusītei. Dod to Dievam un saviem apkārtējiem cilvēkiem, kurus tu mīli. Gaidīšanai nav jābūt garlaicīgai! Protams, ja tu sēdēsi parciņā uz soliņa, klausīsies tādu romantisku mūziku un domāsi: “Kur tad ir mans sapņu princis?”, būs grūti. Bet tajā pat laikā, es ticu, ka Dievs visu kontrolē. Un ir kāds mērķis, kāpēc tu gaidi. Ka varbūt Dievs grib, lai tu pilnveidojies, lai tu iepazīsti Viņu vairāk. Tāpēc, ka tad, kad būs ģimene, tad būs jātaisa vīriņam ēst un jādara šis un tas, un bērniņi jāauklē un nebūs vairs laika domāt par Dievu. Man ir ļoti daudz pazīstamas ģimenes, kuras ir teikušas, ka tas ir fantastiski, ka ir ģimene, bet tad dzīve izmainās, un ir ļoti grūti atrast laiku draugiem un Dievam. Un nevajag skatīties uz visiem tiem pārīšiem! Pavadi laiku ar sevi. Pilnveido sevi. Satiecies ar draugiem. Draugi vispār ir svētība, tiešām! Es nezinu, ko es darītu, ja man nebūtu manu tuvo draudzeņu. Varu pavadīt laiku ar viņām, nevis skraidīt un skatīties, kur ir mans vīrs?

Tāpēc es iedrošinu gaidīt un paļauties uz Dievu. Jo Dievs nenokavē! Es arī savā dzīvē redzu, ka pat tad, kad man liekas, ka Dievs kavē, tad es paskatos atpakaļ un redzu, ka Viņš to ir izdarījis perfektā laikā. Tāpēc es iesaku paļauties uz Dievu un ticēt, ka Viņš tev dos to pašu labāko un, ka gaidīšana tevi nepievils.

                                               "Svētdienas Rīts"