Šajā svētku dienā mēs nākam pie Tevis, maigais Betlēmes Bērns. Ar savu dzimšanu Tu apslēpi savu dievišķību, lai dalītos mūsu trauslajā cilvēces dabā. Ticības gaismā, mēs atzīstam Tevi kā patieso Dievu, kas kļuvi par cilvēku mīlestībā uz mums. Tu vienīgais esi cilvēces Pestītājs! Silītes priekšā, kur Tu bezpalīdzīgs guli, lai beidzas visas vardarbības izplatīšanās formas, kas ir neizsakāmu ciešanu avots; lai pienāk gals visām nemiera situācijām, kuras riskē kļūt par atklātiem konfliktiem; lai rodas stipra griba meklēt mierīgus atrisinājumus, kas ciena indivīdu un tautu tiesības un centienus. Betlēmes Bērns, miera Pravieti, iedrošini mēģinājumus veicināt dialogu un izlīgšanu, uzturi centienus miera celšanā, kuri ar vilcināšanos, bet ne bez cerības, tiek izdarīti, lai nestu mierīgāku tagadni un nākotni tik daudziem mūsu brāļiem un māsām visā pasaulē. Es domāju par Āfriku, par traģēdiju Darfurā Sudānā, par Ziloņkaula Krastu un Lielo Ezeru reģionu. Ar lielām bažām es sekoju situācijai Irākā. Un kā es varu neskatīties ar satraukumu, bet arī ar nesalaužamu pārliecību, uz Zemi, kuras dēls Tu esi? Visur ir vajadzīgs miers! Tu, patiesā miera Ķēniņš, palīdzi mums saprast, ka vienīgais veids, kā celt mieru ir izjust nepatiku un izvairīties no ļaunā, un tiekties pēc labā ar drosmi un izturību. Labas gribas vīrieši un sievietes no visām pasaules tautām, nāciet ar paļāvību pie Pestītāja silītes! "Viņš, kurš dāvina mums debesu valstību, nepaņem projām cilvēku valstības" (sal. Epifānijas vesperu himna). Steidzieties Viņu satikt; Viņš nāk mums mācīt patiesības, miera un mīlestības ceļu.
Pāvesta Ziemassvētku vigīlijas homīlija
"Adoro te devote, latens Deitas." Šajā naktī manā sirdī atskan šī pazīstamās Euharistiskās himnas vārdi. Šie vārdi mani pavada ik dienas šajā gadā, kas veltīts Euharistijai. Jaunavas Dēlā, "satītā drēbītēs un guldītā silītē" (Lk 2,12), mēs atpazīstam un pielūdzam "Maizi, kas nāca no debesīm" (Jņ 6,41.51), Pestītāju, kas nāca starp mums, lai nestu pasaulei dzīvību. Betlēme! Pilsēta, kurā Jēzus piedzima, piepildot Rakstus, ebreju valodā nozīmē "maizes nams". Tieši tur piedzima Mesija, kurš par sevi varēja teikt: "Es esmu dzīvības maize" (Jņ 6,35.48). Betlēmē piedzima Viņš, kurš mums atstāja savu ciešanu piemiņu zem lauztas maizes zīmēm. Šajā svētajā naktī Bērna Jēzus adorācija kļūst par Euharistisko adorāciju. Mēs pielūdzam Tevi, Kungs, kas esi patiesi klātesošs Altāra Sakramentā, dzīvajā Maizē, kas dod cilvēcei dzīvību. Mēs Tevi atzīstam kā savu vienīgo Dievu, mazais Bērns, kas bezpalīdzīgs guli silītē! "Laikam piepildoties, Tu kļuvi cilvēks starp cilvēkiem, lai savienotu beigas ar sākumu, tas ir, cilvēku ar Dievu" (sal. sv. Irenejs, "Adversus Haereses", IV, 20, 4). Tu piedzimi šajā naktī, mūsu dievišķais Pestītāj, un kļuvi mums par mūžīgās dzīves barību, ejot mūsu ceļu laikā. Uzlūko mūs, mūžīgā Dieva Dēls, kurš ieguvi miesu Jaunavas Marijas klēpī! Visai cilvēcei ar tās pārbaudījumu un problēmu nastām vajag Tevi. Paliec ar mums, dzīvā Maize, kas nāci no debesīm mūsu pestīšanai! Paliec ar mums vienmēr! Amen! Pēc ZENIT materiāliem sagatavoja LRKB Informācijas centrs - Vēl par šo tēmu mūsu portālā lasiet:
Svētrunas - Kristus ir nācis mūsu vidū | 
