Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Intervijas

Dominikāņu klostermāsu kalpošana Kuldīgā
27.02.2008 pl. 08:26

Intervēja Ieva Liede

Uz sarunu par dominikāņu klostermāsu kalpošanu Kuldīgā esmu aicinājusi māsu Emanuēlu un māsu Katrīnu. Lūdzu, pastāstiet par savu kalpošanu Kuldīgas katoļu draudzē.

m. Emanuēla: Kuldīgas draudzē mēs uzsākām kalpot 2005. gada augustā. Šeit ieradās māsa Katrīna un māsa Agnese, bet pēc gada māsa Agnese devās uz Liepājas kopienu un es savukārt ierados šeit.

Mēs kā Jēzus un Marijas Dominikāņu māsas misionāres ar visu savu dzīvi kalpojam Patiesībai Mīlestībā vienmēr, visur un dažādos veidos. Kuldīgas draudzē sagatavojam gan bērnus, gan pieaugušos dažādu sakramentu saņemšanai: kristībai, iestiprināšanai, grēksūdzei, arī laulībām, ja nepieciešams. Vadām arī svētdienas skolas nodarbības divās vecuma grupās. Pie mums nāk bērni vecumā no 3 līdz 15 gadiem.

m. Katrīna: Svētdienas skola notiek pirms Svētās Mises 11.30, pēc tam ir kopīga agape un 13.00 visi dodamies uz Svēto Misi. Ir reizes, kad nodarbībās tiekas abas vecuma grupas, lai arī starp bērniem veidotos kopiena, sadraudzība. Lielākie tad pieskata mazākos. Bērni, kuri vēl atsevišķi gatavojas kristības vai Pirmās Svētās Komūnijas saņemšanai, tiekas sestdienās 11.00.

Svētdien pēc Sv. Mises vadām tikšanos jauniešiem. Reizi nedēļā apmeklējam slimniekus un tos cilvēkus, kuri mūs aicina pie sevis mājās, lai kopīgi lūgtos vai parunātu. Piedāvājam arī priestera apmeklējumu ar sakramentiem vai dzīvokļa pasvētīšanu.

Adventa un Gavēņa laikā mājās apmeklējam svētdienas skolas bērnu ģimenes. Ne visus esam paspējušas apciemot. Ejot ciemos, nevaram tikai ieskriet, veltām laiku sarunai, ieklausāmies cilvēkos.

- Vai ir vēl kādas citas kalpošanas vietas, izņemot draudzi, kurp dodaties?

m. Katrīna: Šajā mācību gadā mēs braucam uz Basu pamatskolu un Kabiles vidusskolu. Šajās skolās vadām tikšanos 3 grupās. Uz Basiem braucam trešdienās un uz Kabili piektdienās. Vislielākais apmeklējums ir tieši sākumskolas posmā, bet ir arī pirmsskolas bērnu grupa. Tas ir kristīgās mācības pulciņš, kas notiek pēc mācību stundām. Pulciņā bērniem ir iespēja sagatavoties uz Kristības sakramentu.

m. Emanuēla: Mums ir ļoti liels prieks turp doties, jaunākie bērni ir ļoti atsaucīgi.

m. Katrīna: Kristus dzimšanas svētku laikā vairākās skolās viesojāmies ar uzvedumu „Mazais eņģelītis”, kuru palīdzēja uzvest arī klostermāsas no Liepājas, kā arī paši bērni, kuri labprāt piekrita piedalīties kā aktieri. Jēzus vārdus – ja jūs nekļūsiet kā bērni, jūs neieiesiet debesu valstībā, mēs piedzīvojam tieši caur bērniem, jo viņi ar savu stāju mums māca paļāvību uz Dievu. Bērnos mīlestība uz Dievu ir svaiga.

m. Emanuēla: Vēl ar šo pašu uzvedumu ciemojāmies Skrundas pansionātā. Skrundā uzvedumu mums palīdzēja izveidot draudzes cilvēki no Kuldīgas. Sākumā priesteris Andris Vasiļevskis svinēja Svēto Misi, kurā piedalījās visi, kas var staigāt. Pēc Sv. Mises parādījām uzvedumu un tad arī istabiņās apmeklējām gulošos, iegājām pie visiem, dziedājām Ziemsvētku dziesmas. Prieks bija gan mums, gan viņiem.

- Rit jau trešais gads, kopš kalpojat Kuldīgā, kā jūs uzņem cilvēki, kuri jūs satiek uz ielas, kuri nav no katoļu draudzes?

m. Katrīna: Bieži ir tā, ka tie, kuriem ir vairāk drosmes, veikalos vai uz ielām jautā, kas mēs esam? Dažreiz grib pārjautāt – vai mēs esam īstas klostermāsas?

m. Emanuēla: Bija tāds gadījums, kad devāmies pastaigā uz Ventas rumbu. Kāds jaunietis mašīnā, ātri braucot pāri Ventas tiltam, mūs pamanīja un, strauji apstājies, jautāja: „Vai jūs esat īstas mūķenes?” Mēs atbildējām: „Jā!” Pēc īsas sarunas, viņš apmierināts aizbrauca.

m. Katrīna: Cilvēki pie mums griežas arī ar savām vajadzībām, ja ir kāda grūta situācija, tad lūdz, lai mēs aizlūdzam par viņiem. Uzdod jautājumus par Dievu, Baznīcu, sakramentiem, par dzīves jēgu. Cilvēkos valda tāds radošs nemiers, kas liek jautāt. Dažreiz cilvēki vienkārši ar kādu grib parunāt. Nēsājot klostera tērpu – habitu, kļūstam kā redzamas zīmes Dieva mīlestībai uz cilvēkiem.

m. Emanuēla: Par cilvēkiem, kuri mūs atbalsta garīgi un materiāli, katra mēneša pirmajā sestdienā Aglonas bazilikā tiek svinēta pateicības Sv. Mise, lūdzot viņiem Dieva svētību un Dievmātes aizbildniecību.

- Cik tālu ir uzcelts dominikāņu māsu klosteris?

m. Katrīna: Otrais stāvs, kur atradīsies klostera telpas, jau varētu teikt, ka ir gatavs, pirmajā stāvā būs svētdienas skolas telpas, arī telpas rekolekciju rīkošanai, tur darbi vēl turpinās. Ceram, ka viena daļa līdz vasarai būs pabeigta.

m. Emanuēla: Līdz šim dzīvojām draudzes mājā. Klosterim ir savas iekšējās prasības, kuras jāievēro. Ļoti izjūtam kapelas trūkumu, kur mēs kā klostera kopiena varētu sapulcēties uz lūgšanu un garīgiem vingrinājumiem, lai uzturētu līdzsvaru starp apustulātu un kontemplāciju. Priecājamies par to, ka vistuvākajā laikā tiks iekārtota klostera kapela.

m. Katrīna: Par to, ka mūsu klosteris top, pateicamies vispirms Dievam, tad Liepājas un Kurzemes bīskapam V. Lapelim, kurš mūs šajā draudzē aicināja kalpot un rūpējas par klostera celtniecību, kā arī visiem labdariem un arī daudziem Kuldīgas draudzes cilvēkiem, kuri jau ilgāku laiku šajā nodomā lūdzas lūgšanu svētajam erceņģelim Miķelim, lai šī klostera ēka taptu un klosteris būtu.

- Kas jums pašām sagādā prieku kalpošanā?

m. Emanuēla: Iespēja redzēt, ka cilvēks arvien vairāk iemīl Jēzu un šajā mīlestībā atveras uz citiem cilvēkiem.

m. Katrīna: Prieku dod liecība, redzot, ka cilvēki mēģina dzīvot pēc Dieva prāta – piedošanā, šķīstībā un patiesībā –, smeļot spēku pie paša Avota.

• Attēlu galerija •
(uzklikšķiniet, lai palielinātu