Tā temats saucās „Ticības publiska liecināšana”. Tikšanās dalībnieki vadījās no pārliecības, ka jaunā evaņģelizācija ir aicinājums uz iekšēju ticības dzīves atgriešanos. Tieši tāpēc, tai ir arī sabiedriskā dimensija, kas skar visas Eiropas sabiedrības jomas. Bīskapu konferenču pārstāvji uzsvēra, ka Eiropas nākotne ir atkarīga arī no atjaunotas ticības liecības politikā, jo prāts, ko apgaismo ticība, spēs atrast atbilstošas atbildes uz pašreizējiem politiskajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem.
Baznīca apzinās, ka tā ir aicināta būt par sabiedrības balsi, kas atgādina, ka bez Dieva cilvēka dzīve, gan tās personiskajā, gan kopienas dimensijā, nespēj pilnīgi īstenoties. Pašreizējā individuālistiskā, materiālistiskā un hedonistiskā kultūra, ir ceļš bez izejas. Kā risinājumu tikšanās dalībnieki piedāvāja intelektuālo atjaunotni. Tas nozīmē, ka gan bīskapiem un priesteriem, gan reliģiskajiem un lajiem ir jāattīsta spēja publiski liecināt ticību mūsdienu pasaulei. Tas atbilst arī pāvesta aicinājumam Ticības gadā uzsākt jaunās evaņģelizācijas gājumu.
Baznīca nepiedāvā pašreizējo problēmu tehniskus risinājumus, bet tā ir pārliecināta, ka ticības apgaismots prāts var atrast veidus, kā nest cerību Eiropas sabiedrībai. Pestīšana nenāk no politikas, bet no Dieva, un tie, kas ļauj Dievam sevi apgaismot, spēj nest Viņa gaismu pasaulei.
Eiropas Bīskapu konferenču ģenerālsekretāri apliecināja solidaritāti ASV Bīskapu konferencei brīdī, kad Atlantijas otrā pusē ar vairāku likumu sēriju tiek pakļauta riskam reliģiskā brīvība. Ģenerālsekretāri atgādināja, ka tad, kad reliģisko brīvību reducē līdz parastai sirdsapziņas brīvībai, un kristīgajai ticībai liedz būt klātesošai sabiedrībā, to izjūt visa sabiedrība. Vislielāko uztraukumu rada tas, ka valsts vēlas uzspiest Baznīcām vairākas prakses, kas ir pretrunā ar ticīgo sirdsapziņu. Radiovaticana.org | 
